Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq118> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq118 type Speech.
• 1994_01_14-seq118 number "118".
• 1994_01_14-seq118 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq118 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq118 spokenAs 46.
• 1994_01_14-seq118 spokenText "Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja ir tik liela vēlme jeb nepieciešamība tērēt un ja ir tik mazs maciņš, ir ļoti grūti runāt par šādiem jautājumiem. Un vēl grūtāk par to ir tad, kad tu nevari pateikt, kur tad ņemt to naudu, bet vari tikai pateikt, kādam nolūkam to naudu vajag un kam tā ir nepieciešama. Es tā runāju nevis tāpēc, ka pārstāvu valdošo koalīciju, bet tāpēc, ka gribu mazliet dalīties savās pārdomās un akcentēt dažus jautājumus, kuri, manuprāt, nav līdz galam izgaismoti mūsu budžetā. Mēs visi esam pārliecināti un redzam, ka budžeta ieņēmumu daļa nepilda savu uzdevumu - budžeta izdevumu daļas nodrošināšanu. Un varam šeit par to runāt daudz un nepārtraukti, bet tik un tā mēs šo jautājumu šodien nevarēsim atrisināt, jo mēs katrs pārstāvam savu sociālo slāni un gribam, lai tie, kas par mums ir balsojuši, nebūtu šajos trūcīgajos apstākļos aizmirsti. Un tomēr mani, bijušo tautsaimnieku, ārkārtīgi sāpina tas, ka tautsaimniecības un ražošanas attīstībai šajā budžetā ir minimāla loma. Kamēr nacionālā kopprodukta līkne neies uz augšu, vienmēr būs grūti ko dalīt, jo pietrūks ko pārdalīt. Taču izsaku tomēr gandarījumu, ka runājam par sociālo budžetu. Jā, šodien Latvijas demogrāfiskā situācija ir tāda, ka vairāk nekā pusmiljonam cilvēku ir jāiztiek no valsts budžeta. Kas attiecas uz pensionāriem, visi šie cilvēki, kuri sevi ir ziedojuši šai zemei un šai tautai un kuri ir iemaksājuši darba algas vislielākās daļas, šodien nespēj iztikt. Būdams koalīcijas partneris, esmu ļoti gandarīts, ka valdība ir vēl papildus atradusi šos 12-13 miljonus pensionāru atbalstīšanai. Jo nevar nerēķināties ar šiem cilvēkiem, kuriem nav alternatīvas, kuriem vairs nav no kā gaidīt palīdzību, kā tikai no šā budžeta. Normāla taču būtu tāda situācija, ka ļaudis, aiziedami pensijā, varētu kopā ar saviem mazbērniem doties tūrisma ceļojumos - ne tikai pa Latviju, bet arī pa Eiropu un citur. Tā būtu normāla parādība! Bet šodien mēs esam spiesti pūlēties, lai viņi izvilktu to kailo dzīvību, ko Dievs devis. Un tāpēc mani kā cilvēku un kā pilsoni apmierina tas, ka ir sākts nopietni domāt par šo nespējīgo cilvēku nodrošināšanu. Es nevaru neatzīmēt to faktoru, ka šie 12-13 miljoni, kurus mēs būtu gribējuši dot laukiem, lauku viensētu sakārtošanai, tomēr ir aizgājuši pensionāriem. Turpretim lauksaimniecības attīstībai no budžeta... tas ir dubultojies, un tas ir ārkārtīgi maz, ārkārtīgi maz, bet es arī saprotu, ka valdība ir spējīga šodien pateikt tā: “Jūs šos līdzekļus gribat lauksaimniecības veicināšanai, bet lauksaimniecības produkcijai šodien nav garantēta noieta! Var saprast, ka trūkst līdzekļu, lai zemnieku saimniecības nostiprinātos. Bet es gribu sacīt ko citu šajā jautājumā un norādīt dažus akcentus, kurus vajadzētu ņemt vērā otrajā lasījumā, jo es uzskatu, ka budžets ir jāskata otrajā lasījumā. Tikai tāpēc, ka debatēt par izdevumu daļu ir bezcerīgi un ka ieņēmumu daļa to nesedz un ir diezgan subjektīva, mēs esam aizgājuši no centralizētās plānošanas. Tad bija stingrs valsts plāns, bija stingrs tirdzniecības apgrozības apjoms un bija pielikti klāt nodokļi, un mēs precīzi varējām visu izrēķināt un vajadzēja tikai cīnīties, lai tas plāns pildās. Šodien esam brīvā tirgus pasaulē, kurā laika vēl neprotam iejusties, esam diezgan kautrīgi un neuzņēmīgi, un šajā sakarībā es uzskatu, ka vilcināt laiku un debatēt par budžeta ieņēmumu daļu nav vērts. Lai tas iet valdībā, lai strādā! Budžets būtu divas trīs reizes gadā jāpārskata, vadoties pēc de facto ieņēmumiem, un to mums vajadzētu panākt. No sociālās nodrošināšanas viedokļa mani uztrauc medicīna, iespēja iegādāties zāles, visa sociālā aprūpe. Kas attiecas uz zālēm, patlaban šis jautājums nav budžetā tā īpaši akcentēts, taču valdība ir pieņēmusi lēmumu dot zināmus atvieglojumus politiski represētajiem, viņu medicīniskajai aprūpei, un, es teikšu atklāti, mēs lūgsim valdību darīt vēl vairāk viņu labā, jo tie ir cilvēki, kas ir bijuši spiesti visu šeit atstāt un izstaigāt Sibīrijas ceļus, un viņiem nekad nevarēs pilnībā kompensēt materiālos zaudējumus, nemaz nerunājot par morālajiem. Mūža nogalē viņiem vismaz jābūt nodrošinātiem ar zālēm, un vientuļajiem būtu jānodrošina valsts aprūpe, lai viņi varētu just tautas cieņu pret savu likteni. Un es domāju, ka tās nebūs pārāk drausmīgas summas un tās varētu ņemt vērā pie otrā lasījuma vismaz kā variantu. Un tagad gribu pakavēties pie zemniecības problēmas. Es nupat izmetu domu, ka nav kur to lauksaimniecības produktu likt, bet tā ir ļoti aplama doma. Mēs esam aizgājuši no lielsaimniecībām, bet neesam izveidojuši zemnieku saimniecības, neesam tās nodrošinājuši, un šīs zemnieku saimniecības nebūt nav spējīgas strauji palielināt ražošanu, jo, lai saņemtu naudiņu, palielinātu ražošanu, naudiņa ir jāiegulda. Meliorācijas uzturēšanai ir iedots nedaudz līdzekļu, bet es atbalstu domu, ka iesāktā un nenobeigtā meliorācija, šie 8-10 tūkstoši hektāru varbūt kopējos pusotra miljona aramzemes hektāros nespēlē galveno lomu, bet ir viena otra zemnieku saimniecība, kurai faktiski visu platību ir uzsākts un nav pabeigts meliorēt, un valsts iesaldēt līdzekļus arī šeit nevar, tie aizies bojā. Lai to pabeigtu, varbūt varētu paskatīties diferencēti. Elektrība laukos. Nu tā trešā fāze ir valdībai jānodrošina, tas ir, elektrības trešā fāze. Arī pie ceļiem ir jāpiestrādā un jāļauj attīstīties, jo Zemnieku federācijas un Zemkopības ministrijas aprēķini rāda, ka mēs jau šogad sastapsimies ar zināmu lauksaimniecības produktu deficītu. Mēs nespēsim tos pieražot. Un, cienījamie kolēģi, ja mēs legāli, oficiāli laidīsim Latvijā iekšā ārvalstu pārtikas produktu tirgu, tad kurš pateikt, kā to dabūt ārā? Es to gan gribētu zināt! Šodien tas nāk iekšā kā kontrabanda, slēpti, bet ja mēs to ielaidīsim Latvijā legāli... Tas mums un mūsu mentalitātei nav vajadzīgs. Tādēļ šī zemīte ir jāsakārto. Lauciniekam ir jābūt gatavam ražot, un valdībai tomēr ir jānosaka tā minimālā produkcija, ko valdība iepirks, un tad šīs jaunās lauksaimniecības biedrības varēs skatīties, kur vēl dabūt šai produkcijai noietu. Zemes un augsnes kaļķošana - tā nav tikai ražības celšana. Tā ir dažādu kaitīgo nosēdumu likvidēšana, kuri pāriet produktā. Un ar šo jautājumu zemnieks viens pats nevar tikt galā, tam ir jābūt valsts budžeta sastāvdaļai. Augsne ir jākaļķo, jo mēs tiešām esam nabagi. Ir jābūt ļoti bagātam, lai varētu plivināties ar traktoriem par lieliem hektāriem, iegūstot nelielu ražību. Tad jau labāk sakopt pusi šīs teritorijas tā, lai ražība šajā teritorijas daļā būtu tāda, kādas panākšanai mēs šodien tērējam uz otrtik lielāku... Un šeit ir vajadzīgi un ir jāatrod līdzekļi, un lauku kaļķošana ir jāveic. Attiecībā uz noieta tirgu es gribētu arī politiskā plāksnē izteikties. Saviem zemniekiem un mums pašiem šeit acīmredzot nevajadzētu likt lielas cerības uz valdību par noieta tirgu Austrumos viena vienkārša apsvēruma dēļ. Īsā laikā mēs esam spējīgi pacelt savu tautsaimniecību, ja sāksim cieši sadarboties ar Austrumiem. Noieta tirgus tur atradīsies, arī lēta degviela atradīsies, bet tad es uzstādīšu tikai vienu vienkāršu jautājumu: kurš būs tas, kas garantēs, ka šī ciešā ekonomiskā sadarbība garantē mūsu Latvijai politisko neatkarību? Un, ja kāds arī to garantēs, tad es galvoju, ka ļoti liela būs to ļaužu daļa, kas tiem neticēs. Bet, ja neticēs, tad traucēs, un tiks kavēts laiks. Un arī privātstruktūrām, kas šo darbu veic, acīmredzot ir vajadzīgs laiks, lai tās izveidojas, nostiprinās. Un vēl būs vajadzīgs laiks, lai tās kļūtu par reāliju. Un vēl būs vajadzīgs laiks, lai pats zemnieks iesaistās pārstrādē un šajā tirgū. Tas bija tas, ko es vēlētos piebilst pie akcenta otrajā lasījumā. Un, lai neaizietu no šīs tribīnes galīgi tukšā - bez ieteikumiem, es gribu tomēr vērst uzmanību uz to daļu, kur vēl ir rezerves valsts ieņēmumu daļā, - tas ir mūsu darbs ar nodokļu nemaksātājiem, tas ir mūsu darbs ar kontrabandu, ar tiem produktiem, kuri bez kontroles ieplūst Latvijā. Es saprotu, ka tas nav viegli, jo būs arī zināma iedzīvotāju daļa, kas to neatbalstīs, bet tas ir jādara. Un laikam mēs netiksim šeit galā ar parlamentāriem lēmumiem vien, ar šādu civilizētu, inteliģentu pieeju. Tas ir “melnais tirgus” ar saviem “melnajiem” paņēmieniem, pret kuru, manuprāt, var cīnīties līdzīgā veidā - ar tikpat represīvām metodēm. Bet es tomēr ceru, es uzskatu, ka šis gads ir lūzuma gads. Ar otro pusgadu Latvijā jāaptur lejupslīde un jāsāk celties uz augšu. Mums vismaz ir jāpanāk, lai mēs garantētu zināmu lepnumu savā tautā, garantētu drosmi savam zemniekam braukt uz tirgu. Viņam šodien ir bail. Un viņš ir ļoti neaizsargāts, jo dzīvo individuālā viensētā. Arī viņa bruņojums ir tikai individuālais - daudziem diemžēl tikai mēslu dakšas. Tāpēc es ļoti lūdzu valdību šajā ziņā nebūt diplomātei, bet būt drosmīgai. Ir jāpiesaka karš visām pagrīdes struktūrām, visām kontrabandām. Un labestīgi mēs netiksim galā arī paši ar sevi. Mums arī robežsargi un muitnieki ir jāmaina. Ir jāmaina vietām, vismaz ir jāsoda. Tālāk runās Rozentāls. Viņš papildinās manu domu par cukuru, kas bija “pirmā bezdelīga”, kā var atrisināt un samaksāt zemniekam, taču šodien arī te viss grūst, jo mēs nespējam nodrošināt ārējā cukura, jeb “melnā tirgus” preces pieplūdumu. Cukura patēriņš, manuprāt, ir divkārt lielāks, nekā to iepērk no Latvijas saražotā. Tādēļ es atbalstu domu, lai budžetā, sagatavojot to otrajam lasījumam, iestrādātu arī to. Nekavēsim valdībai laiku un droši kopīgi cīnīsimies par mūsu uzplaukumu.".
• 1994_01_14-seq118 language "lv".
• 1994_01_14-seq118 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_01_14-seq118 mentions Q211.
• 1994_01_14-seq118 mentions Q193089.