Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq114> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq114 type Speech.
• 1994_01_14-seq114 number "114".
• 1994_01_14-seq114 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq114 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq114 spokenAs 129.
• 1994_01_14-seq114 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Zemnieku savienība ar budžeta projektu sāka iepazīties tūlīt pēc tā saņemšanas, tas ir, vēl rudens sesijas nogalē, un, tā kā esam darbojušies ar to visu sesijas starplaiku, tad mums arī nav vajadzības prasīt, lai budžeta pieņemšana tiktu atlikta varbūt pat uz 1995. gadu, kā tas te izskanēja, lai paspētu ar to iepazīties. Es domāju, ka laika bija diezgan, lai ar to iepazītos, kaut gan, protams, jāstrādā pie tā ir vēl līdz otrajam lasījumam. Zemnieku savienības kā koalīcijas partijas uzdevums ir plašāks, nekā tikai pārstāvēt vienu nozari. Tad tas būtu vieglāk, bet, tā kā mums ir vismaz trijās nozarēs mūsu cilvēki, kas par tām atbildīgi, tas ir, zemkopībā, labklājībā un arī reģionālajā attīstībā, un tā kā tās visas ir nozares, kurām vajadzīga nauda, tad mēs, protams, redzam un arī visvairāk izjūtam, cik ierobežotas šīs iespējas ir un kā ir iespējams vai nav iespējams ar tām tikt galā. Kad pirms diviem vai vairāk nekā pirms diviem mēnešiem Ministru kabinets sāka apspriest pirmos projekta variantus un kad vēl nebija pārliecības, ka Krištopana kungam nodokļu iekasēšana veiksies tik labi, kā tā šodien veicas, ienākumu daļa bija parādīta ārkārtīgi piesardzīgi. Mums šis budžeta projekts likās nepieņemams un lauksaimniecībai atvēlētā daļa šķita ārkārtīgi maza. Apmēram mēnesi ilgās diskusijās ar valdību mūsu ministriem Riteņa kungam un arī Kinnas kungam tomēr ir izdevies daudz ko paveikt jau tajā variantā, kas redzams deputātiem; daudz kas ir dabūts un papildināts, tā ka faktiski mums ir jāizvērtē vairs tikai atlikusī daļa un grozījumi, kas panākti pēdējā laikā. Vakar vēlu vakarā mums izdevās panākt valdības piekrišanu vēl daudzos principiālos jautājumos. Zemniekiem tiks nākts pretī un Zemnieku savienības prasības tiks apmierinātas, vai nu uzreiz parādot konkrētu skaitli, vai vienojoties, ka šīs summas tiks sagādātas vēlākā laikā. Piemēram, Zaščerinska kungs runāja par līdzekļiem, kas nepieciešami meliorācijas darbu pabeigšanai. Šī summa - 2,6 miljoni latu, kas vajadzīgi elektrifikācijai, elektrifikācijas darbu pabeigšanai, meliorācijas darbu pabeigšanai, arī ceļu būvei, ir droši apsolīta. Protams, par visu pārējo ir jānorunā, un tas precīzi tiks uzrakstīts mūsu koalīcijas vienošanās protokolā, ierakstot konkrētus skaitļus. Sarunās ar deputātiem, gan ar nedaudziem cilvēkiem, ir pavīdējusi cerība, ka ar vienu nozari varētu izglābt otru nozari, ka dažai vajadzībai naudas it kā ir par daudz, taču to visi saprot, ka nevienu pamatīgu vajadzību tādā veidā nevar izglābt, un tieši tāpēc visas cerības bija, un tā arī izrādījās, ka budžeta ienākumu daļa var tikt palielināta. Taču man personiski ir arī tāda doma, ka šodien, debatējot par budžetu tālāk, diez vai vairs šajā virzienā būtu ko spriest, jo mēs, kas strādājām Augstākajā padomē, atceramies, ka tās spiediens tika izdarīts arī uz Godmaņa valdību. Mēs toreiz diezgan vienprātīgi pierādījām, ka akcīzes nodokli var palielināt un vēl kaut ko, bet, protams, šīs prognozes nepiepildījās, un pēc tam bija ārkārtīgi grūti. Es domāju, ka tā ir daudz grūtāk, nekā tad, ja šī summa vispār nebūtu iedota. Tagad tā. Mēs, protams, atviegloti uzelpojām, kad valdība vakar atrada iespēju atvēlēt gandrīz 13 miljonus latu pensiju palielināšanai. Tās ir rūpes par vecajiem cilvēkiem, kaut gan tam neviena summa neliksies pietiekama. Endziņa kungs mūs aicināja neprecēties un nelaist pasaulē bērnus, jo nav sagādātas veidlapas jeb aktis... Es aicinātu citādi: ka precieties gan un laidiet bērnus pasaulē par spīti tam, vai aktis ir vai nav, bet cita lieta gan ir tā, ka daudzi jaunieši tik tiešām sāk savu dzīvi ar tik trūcīgiem līdzekļiem, ka viņiem vienkārši ir bailes riskēt un laist pasaulē bērnus. Un te nu es neredzu, kā šo problēmu mēs varētu atrisināt tādā veidā un ar tiem līdzekļiem, kā to ierosināja Kuprijanovas kundze. Šeit ir vajadzīga daudz lielāka programma, un tā varbūt ir visperspektīvākā, visvajadzīgākā un lielākā programma tieši demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - tieši bērnu atbalstam. Nu, protams, pirmkārt ir vajadzīga diezgan liela summa, ko iedot jaunajām ģimenēm tad, kad piedzimst pirmais bērns, jo 15 lati, kas paredzēti, katrā ziņā ir nepietiekami, jo pat bērnu ratiņi šobrīd maksā 80 latu. Arī tālāk vajadzīgs perspektīvs risinājums, kas veidotu tādu situāciju, ka ģimene ar diviem vai trim bērniem dzīvo vismaz tikpat labi kā bezbērnu ģimene. Šeit viens risinājums ir padomāt par bezbērnu nodokļa atjaunošanu, lai izlīdzinātu izdevumus starp šīm ģimenēm un lai mazinātu egoismu, kas varbūt mūsu tautai ir raksturīgs. Bet tas, protams, vēl ir tālāk nākotnē risināms jautājums. Jā, vēl par bērnu atbalstu. Katrā ziņā ir jāizkārto kredīti tām ģimenēm, kas grib dibināt ģimenes uzņēmumus. Ar tādu priekšlikumu pie manis ir griezušās daudzbērnu ģimenes, un šie ļaudis ir pierādījuši, ka viņiem nav vajadzīgas nekādas žēlastības dāvanas, bet ir vajadzīgs tikai atbalsts, lai varētu sākt uzņēmumu, kur iespējams pašiem sev nopelnīt iztiku. Par lauksaimniecību. Sīkāk par to te runās mani frakcijas biedri, es tikai gribu teikt, ka līdz galam nenokārtotā likumdošana vēl arvien traucē tikpat daudz kā līdzekļu trūkums lauksaimniecībā. Traucē tieši tas, ka cilvēkiem vēl joprojām nav iespējams atgūt savu īpašumu, ka tik gausi velkas tā reģistrācija zemesgrāmatās, ka nav iespējams sakārtot robežas, ka joprojām ir tik daudzas izziņas vajadzīgas. Ir tik daudzas lietas, kas tik tiešām no mums pašiem ir atkarīgas. Mēs paši esam pie teikšanas un nespējam šo lietu noregulēt. Skatos un Seiles kundzi ar lielām cerībām, zinot viņas enerģiju un cerot, ka tieši viņa būs tā, kas spēs nodrošināt šo īpašumu drīzāku atdošanu. Jā, protams, tur ir vajadzīgi arī līdzekļi, un Zemes dienesta vajadzībām tādi ir paredzēti. Un vēl es gribu runāt par perspektīvajām programmām. Birkava kungs gan teica, ka šis ir reformu budžets (un tā tas arī ir), bet, no šā viedokļa raugoties, reģionālā attīstība tomēr ir ļoti prioritāra. Es te gribētu to aprobežot ar Latgales programmu; mana Alūksne, piemēram, ir ne mazāk trūcīga kā Latgales rajoni, un es, piemēram, uzskatu, ka tikpat svarīgi šobrīd ir piešķirt Zvārdes poligonam līdzekļus. Bet katrā ziņā pašreizējā situācija ir tāda, ka uz vienu laukos dzīvojošo tiek ražota produkcija par 10 latiem mēnesī. Tikai par 10 latiem, ja rēķina lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju. Tātad vienam cilvēkam, kurš strādā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un saražo produkciju par 35 latiem, tie paliek pāri kā tīrais ienākums. Bet tur jau vēl ir bērni un vecie ļaudis, kas jāuztur par to pašu summu. Tā ka, ja mēs neieviesīsim laukos jaunas nozares, ja neradīsim iespēju attīstīt tur jaunas nozares, jaunas ražotnes, kas pelnītu un palielinātu šos ienākumus, tad gan varbūt mēs būsim ļāvuši izdzīvot tam, kas spēcīgāks, būsim radījuši spēcīgus saimniekus, kas izdzīvos un varbūt arī saražos to pašu produkciju daudzumu, ko pašreiz saražo visi, bet nebūs darba milzīgam daudzumam pārējo laukos dzīvojošo. Tad jau tuvākajā laikā nāksies ik gadus bezdarbnieku pabalstiem atvēlēt 30 miljonus latu. Un, protams, tad būs jāgudro, kā šo naudu ielikt ražošanā. Tie bija daži apsvērumi attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar līdzekļu piešķiršanu. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_14-seq114 language "lv".
• 1994_01_14-seq114 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_01_14-seq114 mentions Q8436.
• 1994_01_14-seq114 mentions Q1807079.
• 1994_01_14-seq114 mentions Q29188901.