Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq112> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq112 type Speech.
• 1994_01_14-seq112 number "112".
• 1994_01_14-seq112 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq112 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq112 spokenAs 8.
• 1994_01_14-seq112 spokenText "Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Man ļoti žēl, ka tik svarīgu finansiālu dokumentu, kas nosaka tautsaimniecības attīstību un virzienus, mēs pieņemam faktiski bez jebkāda tiesiska pamata un ka šāda rīcība varētu kalpot kā precedents. Likumprojekts par budžetu un finansu vadību ir tikai pirmajā lasījumā, bet tam būtu jānosaka šā likuma struktūra un virzība. Mums nav likuma par pašvaldībām, kur būtu parādīts funkciju sadalījums un līdz ar to arī finansējums, mums nav arī likuma par pašvaldību budžetu. Un līdz ar to valdība, Finansu ministrija voluntāri veic pārdalījumus starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Lai tas tā arī būtu, kaut tas ir slikti, bet mums uz šodienu nav gatavi pat tie nodokļu likumprojekti, uz kuriem ir bāzēts šis budžets. To pierādīja viss rīta cēliens. Lūk, kur ir tā neatbilstība un tā neiešana uz tiesisku valsti! Par to mums visiem jādomā. Valsts finansiālā saimniecība ir nepārtraukts process, un tikai finansu gada dotumi to uz laiku pārtrauc, lai mēs varētu šo finansu saimniecību analizēt. Atcerieties, cienījamie deputāti, ka gada beigās, kad mēs izskatījām budžeta grozījumus, valdība, cenšoties pierādīt apgrozījuma nodokļa palielināšanas nepieciešamību, draudēja, ka būšot 55 miljonus latu liels budžeta deficīts. Pēc tam šis skaitlis pārvērtās par 30 miljoniem un pēc dažiem mēnešiem saruka līdz 3 miljoniem. Par to, protams, būtu jāpriecājas, un mēs priecājamies, jo tā ir rezerve. Bet šis fakts liecina par ārkārtīgu neprecizitāti budžetu prognozējumos. Lūk, šis apsvērums pamato valdības veikto aprēķinu neprecizitāti. Mūsu frakcijai bija arī plašas diskusijas Budžeta komisijā. Jāatzīst, ka valdība ļoti daudz ko uzklausīja un, kā Birkava kungs un Oša kungs te ziņoja, ir nākusi krietnu soli uz priekšu, lai meklētu tās rezerves. Un tas ir labi! Te jau tika uzskaitītas indeksācijas par pensijām, par zinātni, par veselības aizsardzību, un tas ir ļoti labi. Un tomēr Birkava kungs teica, ka nodokļu iekasējumi ir bijuši apmierinoši, lai gan, pēc oficiālās statistikas, kā es to vakar grāmatiņā tiku lasījis, nodokļu parāds bez sociālā budžeta parāda ir 23 miljoni latu ar santīmiem, bet uz pagājušā gada 1. decembri sociālajā budžetā, pēc oficiālajiem datiem, bija 35 miljoni neiekasēti. Lūk, 23 miljoni sociālais budžets - tā ir ļoti liela rezerve. Es rēķinu 10% rezervi no budžeta, ja mēs to iekasētu. Un tagad es gribētu, cienītie deputāti, uzsvērt vēl vienu skaitli. Mēs pastiprinājām valsts nodokļu iekasēšanas dienestu ļoti taisnīgi un pareizi. Tas mums izmaksās 6,4 miljonus. Tātad nodokļu iekasēšanas dienestam - 6,4 miljoni. Es domāju, ka mums ir tiesības prasīt no šā dienesta, lai būtu arī nodokļu ievākums, nevis nevarībā nolaistas rokas un vārdi, ka vecos parādus vairs neviens nekārtos. To pašu es, cienītie deputāti, gribu teikt par muitu. Ja muita nelaistu iekšā kontrabandu, kā te teica par cukuru, attiecībā uz kuru ir uztraukums, tad mums būtu ienākumi budžetā un nevajadzētu šos santīmus tik ļoti skaitīt. Gan muita, gan Nodokļu iekasēšanas departaments blakus finansu asignējumiem no budžeta saņem - ieklausieties, - 20% papildus no nepareizi aprēķinātā. Tie ir vēl klāt. Tātad mums ir jāprasa darbs. Es ceru, ka valdība to arī darīs. Runājot par pašu budžetu, gribētos, lai valdība turpmāk iesniedz plašu analītisku materiālu ar budžeta izklāstu. Tikai tad deputāti varēs izprast un arī lemt šeit tā, kā tas ir vajadzīgs. Mēs, Budžeta komisijas locekļi, uzdevām simtiem jautājumu, pieprasījām ļoti daudzus materiālus, un tikai tad pamazām visa budžeta situācija noskaidrojās. Budžeta analītiskais izklāsts ir ļoti vāji argumentēts. Par to jau te Zaščerinska kungs runāja. Un tagad es gribētu tomēr uzsvērt to, ko Zaščerinska kungs teica. Budžets šajā gadā ir it kā lielāks par 109 miljoniem, bet īstenībā, ņemot vērā indeksāciju un inflācijas koeficientu, kā jau tika atzīmēts, tas ir mazāks, un jādzīvo mums, protams, ir taupīgāk. Nedaudz par ieņēmumiem. Rada bažas tas, ka valdība šajā gadā grib pieņemt lēmumu, lai viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem paliktu par bezpeļņas organizācijām. Tie ir siltuma apgādes uzņēmumi. Es domāju, ka tas būtu pārlieku priekšlaicīgi. Tālāk. Mums valdība nedod atbildi uz vienu ļoti svarīgu jautājumu - vai tā paredz samazināt peļņas nodokli pašai ražīgākajai tautsaimniecības nozarei, vienīgajai, tas ir, bankām, komercbankām, kurām ir 45% liels peļņas nodoklis, bet varbūt tas tiks pielīdzināts uz zemāko pusi. Mēs pat nesaņēmām tādu atskaiti, cik tad ražīgākā nozare mūsu budžetā dod nodokļu veidā. To valdība nezina un nevar pateikt. Un tas man, tautsaimniekam, rada izbrīnu. Vēl viens bezprecedenta gadījums. Mūsu valsts no Krievijas armijas nesaņem absolūti nekādu samaksu ne par izmantoto infrastruktūru, ne zemes nodokļa maksājumus. Es nerunāju par saskādēto nodarījumu daudzajos gados. Vai patiešām Latvija ir tik bagāta, ka sarunu ceļā nevar panākt, lai armija samaksā to, ko mēs maksājam nodokļos? Pēc kopējiem aprēķiniem (arī ar valdību par to ir runāts), parādi vien, sākot no mūsu neatkarības iegūšanas dienas, varētu sastādīt trešdaļu gada budžeta. Trešdaļu budžeta - no nomas naudas! Es domāju, ka nevajadzētu vis roku dzelžus tiem krievu ģenerāļiem likt, bet gan domāt, kā pieprasīt naudu par to, par ko mēs maksājam. Vēl viens moments. Pašlaik mūsu rīcībā no pirmā loka atgriežas G-24 kredīta rehabilitācijas kredīts. Tas jau nāk atpakaļ. Mums ir priekšlikums - likt to ieņēmumos tas apmēram ir 15 miljoni, un kā apgrozības līdzekļus izmantot mazuta un graudu iepirkumam, lai palētinātu tarifus apkurei un lai samazinātu maizes cenu. Tādu mehānismu var izstrādāt. Un vēl viena lieta. Mēs noskatījāmies, ka daudzas lielas firmas, redzēdamas, ka ražošana un pat tirgošanās ir nedroša un nerentabla, ka nav vairs tirgus Austrumos, bet Rietumos tas ir tik plašs, likvidējas, izņem aktīvus un liek depozītos, kur maksā ļoti augstus procentus un nav nekāda riska, turkl��t bez nodokļa. Mēs par to runājām Budžeta komisijā, un tāpēc būtu priekšlikums lielos depozītus, ne tos, kur cilvēks tūkstoš latus ieliek, bet gan lielos depozītus, dividendes, aplikt ar nodokļiem. Tas būtu liels ienākums mūsu budžetā, un līdzekļu virzība piespiestu orientēties uz ražošanu. Otra lieta. Šķiet, ka pienācis laiks, ja mēs ķeramies pie privatizācijas, pieņemt likumu par deklarācijām tām firmām, kuras pērk īpašumus par milzu cenām. Lai deklarācijās pierādītu, ka ir nomaksāti nodokļi. Saprotiet, tas nepieciešams nevis tādēļ, lai mēs skatītos, cik likumīgi vai nelikumīgi iegūta nauda, bet gan redzētu, vai tu par tiem miljoniem esi nomaksājis nodokļus. Es domāju, ka tur būtu krietni liela rezervīte mūsu trūcīgajam budžetam gan bērnu pabalstiem, gan citām vajadzībām. Lietuva, starp citu, to jau ir izdarījusi. Turpretī mēs liekam rakstīt deklarācijas tiem, kuriem ienākumi pārtikai uz vienu cilvēku pārsniedz 12,9 latus, bet, pēc Labklājības ministrijas datiem, tautsaimniecībā tādu strādājošo ir 54% iedzīvotāju, kuriem ir jāprasa pabalsts. Vajadzētu, manuprāt, rakstīt otra tipa deklarācijas, un tas budžeta, kā es teicu, būtu ražīgāks. Un pēdējais - par ieņēmumiem. Te jau Zaščerinska kungs teica, ka ārpus budžeta cirkulē grandiozas nekontrolējamas summas, un šī tendence, veidojot specbudžetus, paliek arvien lielāka. Būsim modri! Pieņemot budžeta un finansu vadības likumu, vajadzētu paskatīties, kā kontrolēt šos specbudžetus un dažādus fondus. Vakar mēs pieņēmām likumu par Valsts īpašuma fondu un par privatizācijas aģentūru, un jūs jau uztvērāt, ka tie ir fondi, kas strādā kā privātorganizācijas, kuru ierēdņu korpuss patērē tos līdzekļus, kuriem vajadzēja ienākt budžetā. Būtībā, pārdodot īpašumus, tiem vajadzēja ienākt budžetā, bet šīs organizācijas pēc statūtu likuma var brīvi tos tērēt. Likumprojektā ir rakstīts: ja kaut kas paliek pāri, tad var arī nodot budžetā. Es nevulgarizēju, es saku tā, kā rakstīts likumprojektā, bet vakar tas ātri izskrēja otrajā lasījumā cauri. Par izdevumiem. Grūti runāt par daudzām pozīcijām izdevumos, un mēs par tām izteiksimies otrajā lasījumā, bet es tomēr gribu runāt par dažām tendencēm. Un viena tendence ir skaidri redzama - tas nav ražotāju budžets, te par ražošanu vairs nemaz nav runas. Tas nav komunālās un infrastruktūras celtniecības budžets, jo mājas un dzīvokļus mēs neceļam, rindu problēmas par dzīvokļiem vairs nav. Tas nav tas budžets, un nav arī otra kanāla, cienītie deputāti! Ja budžets to neparedz, tad vajadzēja paredzēt kredītus, bet Komercbanku asociācijas prezidents Tverijona kungs presē pateica, ka šogad ražotāji lai negaida lētākus kredītus kā pagājušajā gadā. Oša kungs pateica ļoti labas domas, un es gribētu ļoti tās atbalstīt - ka banku kapitāls ir jāiesaista ražošanā. Pašā laikā ir šī doma, un tā ir viscaur atbalstāma. Un vēl viena lieta. Mums vajadzētu, manuprāt, šajā budžetā ar lielu steigu atrast līdzekļus Valsts hipotēku bankai. Nevis 2 miljonus (kā budžetā projekts paredz), bet apmēram 10-15 miljonus, lai varētu sākt tirgu ar zemi, ar īpašumiem, ar vērtspapīriem un lai mums par to nāktu nodokļi budžetā. Tā ir vēl viena rezerve. Tāpēc mēs pieprasījām valdībai dot pārskatu par Valsts banku par to, vai tur nav tādu peļņas atskaitījumu uzkrājumu, ka varētu tos dot nevis budžetā patēriņam, bet, lūk, šai Valsts hipotēku bankai, lai nāktu nauda. Tad tos varētu kaut vai atdot atpakaļ Valsts bankai. Par to derētu domāt. Vēl viena lieta. Mums Finansu ministrijas noliktavās glabājas valsts lombardos iepirktas dārglietas. Mēs tās vairs neiepērkam, bet Dārglietu pārvaldē ir 30 cilvēku, kas šīs dārglietas uzvaktē. Man būtu priekšlikums padomāt, kā šīs dārglietas pārdot, līdzekļus ielikt Hipotēku bankā un sākt tos laist apgrozībā, lai pelna naudu, lai īpašums var cirkulēt. Man jau beidzas laiks, taču ir jārunā par otru tendenci, kura ir jūtama. Ja ir dots lozungs: “Nost ar ražošanu!”, tad ir dots otrs lozungs: “Lai dzīvo ierēdņi!” Es nerunāšu sīkumos, bet nosaukšu dažus skaitļus, kurus jūs visi redzējāt, - ka tikai ierēdņu korpusa reorganizācijai vien (tikai reorganizācijai, nevis uzturēšanai!) ir paredzēti 7,5 miljoni. Nesajauciet ar bērniem, par kuriem mēs šodien spriedām! Tātad 7,5 miljoni, bet visas ierēdņu armijas uzturēšanai tajā pašā laikā ir paredzēti aptuveni 60 miljoni. Reformu ministrijai, kas to visu izdarīs, - pusotra miljona. Viss deputātu korpuss (tauta mūs kritizē, ka esam dārgi) algās patērē vienu trešdaļu miljona, bet ierēdņu reorganizācija - 7,5 miljonus. Kas ir dārgāks? Neapvainojieties, valdība, bet ir jārēķina šie skaitļi! Man ir tāds pats priekšlikums kā frakcijai. Šeit valdība ir nākusi mums pretī ar vairākiem iestrādātiem konceptuāliem priekšlikumiem, un, kā es jau teicu, tas ir liels solis uz priekšu, bet tos konceptuālos priekšlikumus, par kuriem šeit runāja Zaščerinska kungs un citi deputāti, par tām rezervēm, it īpaši par bērnu pabalstiem, mums derētu vēl pārskatīt un tad novadīt šo projektu uz otro lasījumu. Tas nozīmē nevis šo projektu noraidīt - tas ir jāpieņem neatkarīgi no tā, vai tas prasīs nedēļu, pusotras vai divas - , bet pašlaik atlikt, visu iestrādāt un tad pa pantiem ņemt un meklēt rezerves. Tātad vēlreiz skatīt visus šos priekšlikumus, kuru faktiski nemaz tik maz nav.".
• 1994_01_14-seq112 language "lv".
• 1994_01_14-seq112 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1994_01_14-seq112 mentions Q211.
• 1994_01_14-seq112 mentions Q37.
• 1994_01_14-seq112 mentions Q159.
• 1994_01_14-seq112 mentions Q193159.
• 1994_01_14-seq112 mentions Q47282.