Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq110> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1994_01_14-seq110 type Speech.
- 1994_01_14-seq110 number "110".
- 1994_01_14-seq110 date "1994-01-14".
- 1994_01_14-seq110 isPartOf 1994_01_14.
- 1994_01_14-seq110 spokenAs 8.
- 1994_01_14-seq110 spokenText "Cienījamie kolēģi, ļoti simpātiski izskatās tie budžeta skaitļi, kuri attiecas uz veselības aizsardzību. It kā ir pieaugums (pēc labojuma): 44,7 miljoni latu. Bet, ja ņemam vērā, ka šajā summā ir ieskaitīti 38,7 miljoni, kas pagājušajā gadā bija pašvaldību budžetā, un ja mēs tos atskaitām nost, pieaugums kopš vakardienas ir 6%. Ja atrēķinām inflāciju, redzam, ka atkal veselības aizsardzībai kopsummā ir atvēlēta faktiski mazāka, nevis lielāka daļa. Un ievērojami mazāka! Iesaku šos līdzekļus novirzīt kā trešo avotu zemju meliorācijai zemnieku saimniecībās. Pašlaik 454 zemnieku saimniecībās ir uzsākti meliorācijas darbi. Tas nozīmē, ka praktiski tā zeme nav izmantojama. Lai šos darbus pabeigtu un zemnieks varētu normāli izmantot savu zemīti, ir nepieciešami papildus 1,2 miljoni latu. Platības zemnieku saimniecībās, kurās uzsākta meliorācija, aizņem 8,2 tūkstošus hektāru. Cienījamie kolēģi! Situācijā, kad jau tā zeme, kurai nav saimnieka, bieži vien stāv neizmantota, mēs nedrīkstam pieļaut, ka būs neizmantota arī tā zeme, kurai ir saimnieks un kurš gribētu strādāt, lai no tās zemes saņemtu augļus. Ievērojama valsts ieņēmumu un izdevumu daļa cirkulē ārpus budžeta uzskaites. Piemēram, vai ir pareizi, ka pašlaik, kad budžetā ir paredzēti 2,22 miljoni latu, samazināt akcīzes nodokli, lai to kompensētu par degvielām. Kāpēc mēs to nevarētu atspoguļot budžetā? Vai ir pareizi, ka arī maksājumi par Operu parādās ārpus budžeta? Tajā skaitā - ieņēmumu daļā par pārdoto īpašumu. Ceļu nodoklis - 20% muitai, sociālajai nodrošināšanai, par soda naudu piedziņu. Pašlaik 10% maizes ražošanas uzņēmumu maksā no savas peļņas SIA “Sociālās labdarības fonds”, kuru paredzēts izmantot maznodrošināto atbalstam un pabalstam. Kāpēc maizes kombinātiem jāmaksā no peļņas SIA? Kāpēc tas nevarētu būt atspoguļots budžetā? Nav iebildumu, ka šie līdzekļi tur aiziet, bet kāpēc tas nevarētu atspoguļoties budžetā un kāpēc mēs nevaram redzēt to visu šeit? Vēl viens konceptuāls jautājums, kas, manuprāt, tomēr būtu šodien jāizrunā un jāizdebatē, ir valsts ārējie parādi. Pašlaik valsts ārējie aizņēmumi sastāda 362,5 miljonus dolāru. Ieskatieties tabuliņā, kas jums visiem ir, tur tas viss ir redzams, arī atmaksāšanas termiņi - līdz 12 gadiem 196 miljoni... Procentu samaksai par šiem kredītiem 1994. gadā ir nepieciešami 19,4 miljoni dolāru jeb 11,6 miljoni latu. Man īsti neizdevās arī Budžeta komisijā tikt skaidrībā, kāpēc no šiem 11,6 miljoniem latu, kuri mūsu valstij jāmaksā kā procenti, budžeta izdevumos parādās tikai par trīs kredīta veidiem un ievērojami mazāka summa. Tajā pašā laikā tādai pašai summai būtu jāparādās arī ieņēmumos kā maksājumiem no kredītu ņēmējiem. Diemžēl tur tā summa ir mazāka - varbūt saprotamāku iemeslu dēļ. Bet pats būtiskākais: paskaidrojuma rakstā pie budžeta ir variants, ka ārējās tirdzniecības bilances deficīts 1994. gadā var veidot pat 12% no iekšzemes kopprodukta, un tie ir 250 miljoni latu. Cienījamie kolēģi, šo ārējās tirdzniecības deficītu ir paredzēts segt ar ārvalstu kredītiem. Vai mēs varam atļauties apstākļos, kad mums jau tā ir liels parāds, vēl par tādu summu palielināt ārvalstu kredītus? Kāda ir garantija, ka šo naudu izlietos tieši investīcijām un tehnoloģijām, jo visa ekonomiskā svira pašlaik darbojas patēriņam. Gan tas, ka lata vērtība ceļas salīdzinājumā ar dolāru, gan tas, ka ir inflācija un cenas krīt, stimulē tieši importa preču ievešanu, nevis ražošanas tehnoloģiju attīstību. Un, ja mēs tagad pieļausim tādu milzīgu valsts ārējo parādu, kā mēs varēsim skatīties acīs saviem bērniem? Un kā mēs to varēsim atmaksāt? Es ierosinu, ka vajadzētu pirms budžeta pieņemšanas noteikt maksimālo ārējo aizņēmumu jeb maksimālo parādu, kāds varētu būt mūsu valstij. Tā tas tika līdz šim darīts Augstākajā padomē. Bija noteikts, ka maksimālais ārējais parāds ar atmaksas laiku līdz 12 gadiem nedrīkst pārsniegt 300 miljonus dolāru. Pašlaik, apstiprinot budžetu, mēs neoficiāli pārkāpjam šo ierobežojumu. Pirms budžeta apstiprināšanas pirmajā lasījumā šos jautājumus vajag izdebatēt, tikt ar tiem skaidrībā un tikai tad balsot par budžetu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
- 1994_01_14-seq110 language "lv".
- 1994_01_14-seq110 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.