Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq108> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq108 type Speech.
• 1994_01_14-seq108 number "108".
• 1994_01_14-seq108 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq108 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq108 spokenAs 8.
• 1994_01_14-seq108 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem ir skaidra budžeta nozīme un tas, cik svarīgi ir budžetu pieņemt savlaicīgi. Tomēr, kolēģi, katrā ziņā tas ir pārāk nopietns dokuments, lai to varētu ļoti sasteigti pieņemt, un nekādā gadījumā, es domāju, mēs nedrīkstam mācīties no vakardienas pieredzes, kad mēs pieņēmām atsevišķus likumus, tajos neiedziļinājušies. Sākotnējais iespaids par budžetu, ja tajā neiedziļinās sīkāk, rodas samērā pozitīvs un labvēlīgs. Labvēlīgs iespaids rodas par diezgan mērķtiecīgo budžeta sakārtojumu, es uzsveru - mērķtiecīgo! Tomēr sakarā ar nepilnīgo atšifrējumu un arī to, cienījamie kolēģi, ka pašlaik nav skaidri savstarpējie salīdzinājumi starp gadiem, diemžēl, iedziļinoties sīkāk, rodas vesela virkne jautājumu, neskaidrību un problēmu, par kurām, manuprāt, būtu jātiek skaidrībā, tās jāizdebatē un jāizlemj jau pirms balsojuma par budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pirmais no šādiem jautājumiem pēc būtības ir tāds: vai mūsu budžets ir ar 5 procentu palielinājumu vai nav. Pat pēc valdības vakardienas papildu priekšlikumiem, par kuriem gribētos tiešām izteikt valdībai atzinību par operativitāti un par to, ka tika saņemta vesela virkne priekšlikumu, kas izteikti Budžeta komisijai. Un tomēr. Pat pēc vakardienas budžeta papildinājumiem tā skaitliskais materiāls, manuprāt, neatbilst koncepcijai par 5% pieaugumu. Pašlaik budžeta ieņēmumu daļa ir 541 miljons, tas ir, plus 124 miljoni salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā plānoto. Vienlaikus paskaidrojumu grāmatiņas pirmajā tabulā mēs ļoti labi redzam, ka inflācija 1993. gadā pieaugušā kārtībā pa mēnešiem kopsummā sastāda 34%, to skaitā - 8,8% novembrī un 5,1% decembrī, nevis 0,5, kā valdība bija prognozējusi. Un, ja es tagad salīdzinātu budžeta kopsummu, ko mēs plānojām pagājušajā gadā, ar budžeta kopsummu pašlaik un samazinātu to par inflācijas procentu, lai noteiktu faktisko budžeta vērtību, tad man ir jāatzīst, ka budžets ir par 60 miljoniem mazāks. Tādi paši skaitļi, tikai daudz lielākā apjomā, ir, ja mēs salīdzinām iekšzemes kopproduktu, tikai tur starpība ir ievērojami lielāka. Ja mēs netiekam skaidrībā šajā konceptuālajā jautājumā, viss turpmākais darbs, visas salīdzinājuma iespējas starp vienu un otru gadu pa atsevišķām pozīcijām, praktiski ir bez rezultātiem. Nākamais konceptuālais jautājums, ko, manuprāt, vajadzētu tomēr izdebatēt pirms balsošanas, ir jautājums par to, vai visi iespējamie ieņēmumi jāatspoguļo budžetā. Viena daļa iespējamo ieņēmumu var aiziet pa citiem kanāliem, kurus mēs pat neredzam, tātad mēs neredzam ne ieņēmumu kopsummu, ne arī to, kur tie aiziet. Mēs vakar pieņēmām otrajā lasījumā likumu “Par Valsts īpašuma fondu”. Likumā “Par Valsts īpašuma fondu” teikts, ka valsts kapitāla daļu maksājumi no valsts uzņēmumiem, dividendes un ienākumi par pārdoto īpašumu ienāk Valsts īpašumu fondā, kurus tas izlieto savām vajadzībām un pārējo ieskaita valsts budžetā. Tas ir ierakstīts likumā, ko mēs apstiprinājām. Taču, iepazīstoties ar budžeta projektu, es neredzu, ka tur būtu paredzēti kaut kādi ieņēmumi no Valsts īpašuma fonda. Tālāk. Mums ir likums par Valsts banku, kur arī noteikts, ka no bankas peļņas noteikts procents tiek atskaitīts pamatfondu palielināšanai, rezerves kapitāla veidošanai, bet peļņas atlikums ieskaitāms valsts budžetā. Tas nav peļņas nodoklis, tas ir peļņas atlikums, un tāpēc to nebūtu pareizi uzrādīt pie peļņas nodokļa, jo tad mēs nevaram tikt skaidrībā ar atšifrējumiem. Tāpēc es uzskatu, ka valsts budžeta ieņēmuma daļā būtu jāparādās tai summai, ko Valsts banka atskaita budžetā kā savas peļņas atlikumu. Labojot budžetu pagājušā gada oktobrī, mēs par 17,4 miljoniem samazinājām valsts institūciju maksājumus budžetā. Ieskatieties ieņēmumu daļā, ko mēs izlabojām oktobrī. Šā gada budžetā es no šīs summas redzu tikai 7,9 miljonus. Turklāt tie atspoguļojas 4. tabulā kā tīrie aizdevumi, tātad ir it kā ārpus ieņēmumiem. Uzskatu, ka par šiem jautājumiem bija tomēr jātiek skaidrībā. Šie jautājumi bija jāizspriež. Manas domas ir, ka visiem šiem skaitļiem jāparādās budžeta ieņēmumos, un tādā gadījumā šos līdzekļus varētu novirzīt lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu rehabilitācijai, kā mēs praktiski to esam izdarījuši, privatizējot Valsts bankas nodaļas, kad izslēdzām visus parādus, un tos tagad pārņēma Universālā banka. Varētu tos novirzīt labības tirgus izveidošanai un maizes cenu noregulēšanai. Valdība papildu priekšlikumos par 12,9 miljoniem latu palielināja ieņēmumus no sociālā nodokļa parādu piedziņas. Bet pašlaik ir parāds arī no apgrozījuma nodokļa. Aprēķinātais nenomaksātais parāds par apgrozījuma nodokli ir 10,2 miljoni latu, par peļņas nodokli - 14,4 miljoni, par akcīzes nodokli - 2,2 miljoni. Arī daži citi parādi. Un kopā nodokļu parāds veido 34,3 miljonus, tajā skaitā valsts budžetam - 23,6 miljonus. Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka acīmredzot visi šie parādi reāli diezin vai būs piedzenami un iekasējami valsts budžetā. Bet pilnīgi atteikties no šā darba un neiekasēt vismaz daļu no tiem un neuzrādīt tos budžetā - tas, manuprāt, arī nebūtu pareizi, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam izveidojuši Valsts ieņēmumu dienestu, kura vajadzībām vien ir paredzēti vairāk nekā 6 miljoni latu. Šos papildu ienākumus varētu novirzīt bērnu pabalstiem (par tiem mēs jau šodien runājām) un pensiju palielināšanai, jo papildus pieliktie - 12,9 miljoni latu praktiski dod pensionāram 20 latu, tas ir, 1,6 latus mēnesī. Pret 1. novembri tas ir 8%. Ja tomēr pieņemam, ka šī pensija skaitās tādā līmenī no novembra un ka novembrī un decembrī inflācija jau bija 14%, tad pensijas palielinājuma faktiski nav. (Starpsauciens no zāles - deputāts E. Kide: “Vēl desmit minūtes. ”)".
• 1994_01_14-seq108 language "lv".
• 1994_01_14-seq108 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.