Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq106> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq106 type Speech.
• 1994_01_14-seq106 number "106".
• 1994_01_14-seq106 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq106 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq106 spokenAs 77.
• 1994_01_14-seq106 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Runājot par valsts budžeta projektu 1994. gadam, es vispirms gribētu pateikt paldies valdībai par to, ka tiesu reforma arī skaitās viena no prioritātēm, un arī par to pateikt paldies, ka rezervē iekļautos pusotra miljona latu tiesu reformas veikšanai ir jau paredzēts ietvert Tieslietu ministrijas pamatbudžetā, tātad budžetā, lai jau reāli varētu sākt rīkoties. Tajā pašā laikā es gribētu norādīt arī uz to, ka, lai tik tiešām varētu reāli veikt šo tiesu reformu, lai tik tiešām mēs varētu sakārtot visu, kas ir saistīts ar tiesām, un lai tiešām varētu likt pamatus tiesiskai valstij, ar šiem līdzekļiem vēl ir par maz. Juridiskā komisija īsi pirms Jaunā gada uzklausīja tiesneša amata kandidātus, un mēs bijām spiesti dzirdēt, kāda ir reālā situācija tiesās, kāds tur ir materiālais stāvoklis, - gan to, ka nevar nodrošināt pietiekamu skaitu tiesas sēžu zāļu, ka lietas ir jāizspriež kabinetā, ka nav kur atrasties un piedalīties normālā procesā gan valsts apsūdzētājam, gan advokātam, gan citām procesā iesaistītajām personām. Tas viss ne jau ceļ, bet tikai grauj tiesu prestižu, un arī tīri vizuālais ārējais izskats par to liecina. Ņemsim vērā arī to, ka pēdējo 10 gadu laikā mūsu republikā nav uzcelta neviena speciāla ēka tiesu vajadzībām. Taču, ja mēs paskatāmies budžeta projektu, tad atkal šeit līdzekļu, kas būtu iedalīti materiāltehniskajam nodrošinājumam tā, lai tik tiešām kaut ko reālu varētu darīt, praktiski nav. Kā jūs zināt, 1992. gada 15. decembrī tika pieņemts likums “Par tiesu varu”, kas paredz pārkārtot visu mūsu tiesu sistēmu un izveidot piecas apgabaltiesas. Un, lūk, šinī budžetā tagad, lai to visu varētu veikt, aprēķinot izdevumus gan projektētajai Satversmes tiesai, gan apgabaltiesai, darba samaksas fonds ir plānots, izejot no tā, ka 50 procenti štata vienību netiks nokomplektētas, bet pārējie izdevumi šo iestāžu darbības nodrošināšanai tiek plānoti tikai pusgadam. Par to raksta pati valdība savā paskaidrojuma rakstā par 1994. gada budžeta projektu. Varbūt ka to varētu izskaidrot zināmā mērā ar to, ka Finansu ministrija, sastādot šo budžetu, ir vadījusies pēc man nezināmiem normatīviem un likumiem, jo budžeta projektā, tā atklāti runājot, vispār nav paredzēts neviens santīms pilsētu un rajonu tiesām. Es uzsveru vēlreiz - neviens santīms! Šajā budžeta projektā šodien, kad ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš likums ir stājies spēkā, par tiesu varu vēl arvien tiek runāts kā par tautas tiesām un par tautas tiesnešiem, ne par ko citu. Bet mums tagad ir arī rajonu un pilsētu tiesas un tiesneši, nevis tikai tautas tiesas un tiesneši ar šādu nosaukumu. Bez tam likums “Par tiesu reformu”, kā arī konstitucionālais likums “Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem” paredz pavisam citu procesuālo kārtību. Arī procesuālā likumdošana paredz obligāto aizstāvību, uzklausot tiesnešus. Mēs bijām spiesti konstatēt to, ka daudzu lietu izskatīšana tiek ievilkta garumā, ka lietas tiek atliktas. Kāpēc? Tāpēc, ka nevar nodrošināt tiesas darbu, ka nevar apmaksāt piesēdētāja darbu, jo nav līdzekļu. Nereti tiesas process tiek atlikts arī tāpēc, ka nevar nodrošināt obligāto aizstāvību, jo daudzos gadījumos valsts apmaksā šo obligāto aizstāvību. Un mēs visu laiku runājam par to, ka gribam veidot tiesisku valsti. Un tas, kā paskaidrojuma rakstā teikts, ka mazliet ir palielināts vai ka obligātās aizstāvības nodrošināšanai finansējums ir palielināts divas reizes, ir vēl stipri par maz, un šinī sakarā aprēķini, ko mēs izdarījām, rāda, ka 14 000 latu ir minimums, kas būtu vajadzīgs vēl papildus, lai varētu nodrošināt šo obligāto aizstāvību, bet, lai varētu nodrošināt tiesas piesēdētāju piedalīšanos un lai tiesas procesi varētu notikt - lai lietas neievilktos gandrīz gada garumā, ir vajadzīgi papildus līdzekļi klāt pie tā, kas ir budžeta projektā paredzēts. Vēl ir vajadzīgi 477 000 latu. Tātad, kā redzat, tā ir viena puse, lai varētu nodrošināt tiesu reformu. Vēl jo vairāk es gribētu runāt par apgabaltiesām. Ja mēs gribam šīs apgabaltiesas izveidot, lai tik tiešām būtu šī instance, kura izskata atsevišķos gadījumos pirmās instances tiesas lietas, lai tās reāli varētu funkcionēt, lai šīs apgabaltiesas uzsāktu darbu, ir vajadzīgs 1 miljons 126 244 lati, tas ir, lai vismaz uzsāktu darbu, jo te ir vajadzīgi štati, apkalpojošais personāls, bet galvenokārt ir jāparedz pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu vispār šo materiāltehnisko nodrošinājumu veikt, jo ēkas, to uzturēšana - , tas viss būs jāfinansē no Tieslietu ministrijas budžeta. Un šie pusotra miljona latu, kuri tagad ir pārskaitīti no rezerves, es ceru, tiks pārskaitīti, kā valdība to sola, pamatbudžetā, nebūt to visu neatrisina. Un vēl jo vairāk, ja no šiem līdzekļiem Finansu ministrija varbūt domā vēl kaut ko atņemt. Tad es nestādos priekšā... Un vēl man būtu ļoti liels lūgums gan klātesošajām sievietēm, gan tām, kuras klausās: esat tik laipnas un, lūdzu, nelaidiet bērnus pasaulē! Tāpat man būtu lūgums gan klātesošajiem deputātiem, gan tiem, kas klausās: lūdzu, esat tik laipni, un neprecieties tagad, neslēdziet laulības! Un esat arī tik laipni un atlieciet savu miršanu uz kādu noteiktu laiku! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs Saeimā pagājušā gada beigās pieņēmām likumu “Par civilstāvokļa aktiem”, civilstāvokļa aktu paraugi ir pasūtīti, bet tie ir jāizgatavo, lai varētu izsniegt. Mēs saņemam sašutuma pilnas vēstules, ka, lūk, vēl arvien ir jāiztiek ar vecā parauga civilstāvokļa aktu dokumentiem, bet šādu paraugu, kā likums to prasa, ir apmēram 50 dažādu veidlapu, reģistru, un citu dokumentu kā tādu. Likuma pārejas noteikumu 10. punkts noteica, ka tas viss tiek fiksēts no ikgadējā Tieslietu ministrijas budžeta, bet līdzekļi, kas bija paredzēti Dzimtsarakstu departamentam, ir nogriezti par 52 000 latu. Un tāpēc es lūdzu, ja kāds tomēr no Finansu ministrijas gribēs izmantot Dzimtsarakstu biroja pakalpojumus, tad tomēr parūpējieties, lai 50 000 latu Dzimtsarakstu birojam tiktu iedalīti. Un to līdzekļu kopsumma, kuru Juridiskā komisija prasa papildus un kura būtu vajadzīga klāt pie Tieslietu ministrijas budžeta, ir 541 000 latu, turklāt tā ir tikai summa, kas ir nepieciešama, lai Tieslietu ministrija nevis soļotu uz priekšu, bet tikai izdzīvotu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_01_14-seq106 language "lv".
• 1994_01_14-seq106 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_01_14-seq106 mentions Q822919.
• 1994_01_14-seq106 mentions Q1771611.
• 1994_01_14-seq106 mentions Q2498135.