Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_13-seq30> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 1994_01_13-seq30 type Speech.
- 1994_01_13-seq30 number "30".
- 1994_01_13-seq30 date "1994-01-13".
- 1994_01_13-seq30 isPartOf 1994_01_13.
- 1994_01_13-seq30 spokenAs 46.
- 1994_01_13-seq30 spokenText "Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai” iesniedz Kārtības ruļļa 99. panta kārtībā jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam un iekšlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim: “Pēdējo mēnešu laikā mūsu valstī vērojami noteiktu politisko spēku centieni saasināt iekšpolitisko situāciju Latvijā un saasināt Latvijas Republikas ārpolitisko stāvokli. Valstī arvien biežāki kļūst rupjas administratīvas patvaļas un ārpusparlamenta politiskas cīņas recidīvi - pat ar bruņota spēka pielietošanu. Mērķtiecīgi tiek veidotas bruņotas vienības, kuras nepakļaujas valsts varai. Viskliedzošākais šādas rīcības piemērs ir situācija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, kuras valdi līdz pēdējam laikam vadīja apvienības “Tēvzemei un brīvībai” aktīvists Andrejs Ručs. Uzsācis savu darbību Vidzemes priekšpilsētas valdes vadībā, Andrejs Ručs atļāvās klaji nerēķināties ar Latvijas Republikas likumiem. Pateicoties bijušā parlamenta nacionāli radikālā spārna aizstāvībai, šī rīcība palika bez nopietnas pretreakcijas. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas Andreja Ruča iesāktā likumu ignorēšana pārauga klajā bruņotā patvaļā, izmantojot Zemessardzes 13. bataljona un Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas vienības, kas faktiski ir pārvērstas par Andreja Ruča bruņotajiem spēkiem un ir gatavas izpildīt jebkuru Andreja Ruča nelikumīgu rīkojumu. Latvijas Republikas valdība līdz pat pēdējam laikam uz Andreja Ruča un viņa bruņoto spēku nelikumīgajām izrīcībām (dažādu objektu aplenkšana un ieņemšana ar ieroču spēku, patvaļīgas kontroles un izlikšanas) ir reaģējusi visai miegaini un nevarīgi, un tas sekmēja Andreja Ruča un viņa piekritēju šā gada 10. janvārī Rīgā izraisīto provokāciju, kas radījusi negatīvu starptautisku rezonansi un tieši apdraudēja Latvijas Republikas suverenitāti. Mums ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Andreja Ruča un viņa pavadoņu rīcību ne vien atbalstīja, bet arī ierosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri par katru cenu vēlas ar arpusparlamentārām metodēm destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī. Izbrīnu izraisa Latvijas Republikas daudzo drošības struktūru nevarība izzināt šo radikālo spēku plānus un savlaicīgi novērst šā gada 10. janvāra bruņoto akciju. Vai Latvijai ir vajadzīgi tik nevarīgi drošības dienesti? Vai nav nepieciešama steidzama šo sadrumstaloto valsts institūciju reorganizācija? Mēs lūdzam Ministru prezidentu Valdi Birkavu un iekšlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kādi pasākumi (organizatoriski, struktūru un likumdošanas iniciatīvas pasākumi) tiek veikti, lai turpmāk nepieļautu atsevišķu pašvaldību vadītāju patvarīgu rīcību, kas grauj valsts varu un pārkāpj iedzīvotāju tiesības; 2) vai tiks izstrādāti un ierosināti valsts prezidentam un Nacionālās drošības padomei priekšlikumi, lai pilnībā izslēgtu atsevišķu politisku spēku ietekmi dažādos bruņotos valsts formējumos un, ja nepieciešams, lai izformētu atsevišķas politizētas bruņotas vienības, kas izpilda šo politizēto spēku pasūtījumu; 3) vai tiks pārskatīts pašvaldību policijas vienību darbības normatīvais pamats, lai nepieļautu situāciju, ka pašvaldību policija kļūst par vietējo “karaļu” karadraudzēm, kuras izpilda šādu “karaļu” jebkuru nelikumīgu rīkojumu, un, ja nepieciešams, likvidēt pašvaldību policijas institūtu un visas pašvaldību apsardzes funkcijas uzticēt vienīgi valsts policijai; 4) vai tiks reorganizētas tās valsts struktūras, kuru uzdevums ir ar operatīvā darba metodēm garantēt valsts drošību, ar nolūku panākt šo struktūru efektīgu darbu un precīzu pakļautību, izstrādāt bruņotu incidentu novēršanas mehānismu valsts teritorijā, nepieļaut šo izziņas un spēka struktūru politizēšanu; 5) vai turpmāk savlaicīgi un bez minstināšanās - līdz pat Krievijas bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no valsts teritorijas - tiks risināti visi normatīvie un organizatoriskie jautājumi, kas saistīti ar Krievijas bruņoto spēku pagaidu uzturēšanos Latvijā, lai Ministru kabineta neizdarība atkal neradītu ieganstus patvarīgai rīcībai? Frakcija “Saskaņa Latvijai” ir pārliecināta, ka cīņai par politisko varu Latvijā ir jānotiek vienīgi ar parlamentārām metodēm, un nosoda jebkuru ārpusparlamenta rīcību, kura tieši vai netieši grauj likumīgo valsts varu. Frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti Kide, Zaščerinskis, Stašs, Ameriks, Kuprijanova. 1994. gada 13. janvārī. ”".
- 1994_01_13-seq30 language "lv".
- 1994_01_13-seq30 speaker Zigurds__Tomins.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q822919.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q211.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q2660080.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q159.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q6112266.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q2167704.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q25931626.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q193159.
- 1994_01_13-seq30 mentions Q960031.