Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_13-seq197> ?p ?o. }

• 1994_01_13-seq197 type Speech.
• 1994_01_13-seq197 number "197".
• 1994_01_13-seq197 date "1994-01-13".
• 1994_01_13-seq197 isPartOf 1994_01_13.
• 1994_01_13-seq197 spokenAs 78.
• 1994_01_13-seq197 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Kaut arī pašlaik ir trešais lasījums un, protams, nebūtu vēlams izdarīt likumprojektā pārāk būtiskus grozījumus, tomēr gribu pievērst visu klātesošo, it sevišķi juristu un tieslietu speciālistu, uzmanību pretrunai, kāda veidojas starp pirmā panta redakciju un to, kas ir pateikts šā likumprojekta 28. pantā. 1. pantā ir jau pieņemts šāds teksts: “Pilsētas domi, rajona padomi un pagasta padomi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem. ” Proporcionālo vēlēšanu paraugs bija 5. un 6. jūnija vēlēšanas, kurās bija izvirzīti dažādi kandidātu saraksti gan no politiskajām partijām, gan no apvienībām, un katrs saraksts vēlētāju priekšā parādījās kā atsevišķa vēlēšanu zīme. Pirmām kārtām, vēlētājs izvēlas tikai starp šīm vēlēšanu zīmēm. Un, otrām kārtām, viņš var izteikt attieksmi pret šīs viņa izraudzītās vēlēšanu zīmes atsevišķiem kandidātiem, no kuriem daži varbūt viņam patīk vairāk, daži mazāk. Tā ka var teikt, ka 5. Saeimā ir proporcionāli parādījusies šī vēlētāju griba tādā veidā, kādā viņi ir nobalsojuši. Savukārt pašreiz, tātad pilsētu, rajonu, rajonu un pagastu vēlēšanu likumā, ko mēs pašlaik izskatām, 28. pantā ir paredzēts, ka visi iesniegtie kandidātu saraksti tiek izvietoti uz vienas lielas zīmes vai vienas milzīgas loksnes, kuras lielums, protams, būs atšķirīgs (pagastā varbūt būs viens vai divi, vai trīs saraksti, bet Rīgā varbūt būs 10 vai 15 saraksti, taču tas nav būtiski), tādējādi faktiski mainās pats izvēles princips, kaut arī šie saraksti šeit ir. Tomēr, zinot to, kādā veidā tie parādās vēlētāju priekšā, var teikt, ka šeit būs tik daudz proporcionālas vēlēšanas un izvēle starp kandidātu sarakstiem, cik būtu reāla izvēle starp visu izvirzīto sarakstu atsevišķiem kandidātiem. Protams, politiķi un žurnālisti pietiekami labi visā orientējas un zina, kas ir šie saraksti un kas ir šīs partijas, u. tml. Vidusmēra vēlētājs (tādi būs vēlētāji visā Latvijā, it sevišķi rajonu un pagastu līmenī, varbūt ne tik daudz Rīgā) skatīsies nevis uz to, vai sarakstu ir izvirzījusi Demokrātiskā partija vai “Latvijas ceļš”, vai apvienība “Tēvzemei un brīvībai”, bet izvēlēsies no attiecīgajiem izvirzītajiem uzvārdiem. Tātad, vienkāršāk sakot, viņš pārsvarā balsos nevis par kādu vienu sarakstu, bet par kandidātiem, kas salasīti no dažādiem sarakstiem, kas būs uz šīs vienas vienīgās viņam izsniegtās zīmes, lai kopsummā savāktu to kandidātu skaitu, kādu viņam ir tiesības ievēlēt, - vai nu 9, vai 11, vai 15, vai 60. Tāda būs reālā praktiskā situācija. Šeit tātad ir pretruna. Faktiski norise ir samērā tuva mažoritārajām vēlēšanām, tikai ar to starpību, ka vienā vēlēšanu apgabalā ievēlē vairākus kandidātus, nevis tikai vienu. Ir vēl kāda būtiska pretruna. Visai cienījamā frakcija “Latvijas ceļš” visu laiku uzsver domu, ka šī proporcionālo vēlēšanu sistēma ir veids, kā pāriet no uzticības izteikšanas atsevišķiem tā saucamajiem “labajiem cilvēkiem”. Ar šādu cilvēku katrs saprot kaut ko savu, bet ir politiskās uzticamības princips, proti, ka, vai tās būtu vēlēšanas Latvijas mērogā vai Rīgas mērogā, vai pagasta vēlēšanas, politiskā organizācija atbild kopumā par tiem cilvēkiem, ko tā izvirza. Un, ja Latvijas mērogā vai kādā pagastā, vai Rīgā kāda partija izvirza dažus politiski bezatbildīgus cilvēkus no visa sarakstu kopuma, tad beigu beigās cieš visa šī politiskā partija vai apvienība, zaudējot vēlētāju uzticību. Kas jūs esat par organizāciju, ja jūsu organizācijā ir tāds un tāds cilvēks, kaut vai tas ir tikai viens vai divi, vai trīs no visas šīs organizācijas? Vēlētājam, kurš šādās proporcionālās vēlēšanās (vienalga, vai tās ir Latvijas parlamenta, vai pagasta padomes vēlēšanas) ir kļūdījies, nākamajās vēlēšanās ir pietiekami skaidrs, ka par šādu politisko organizāciju vai apvienību nevajag balsot. Ja turpretim vēlētāja priekšā ir viena milzīga vēlēšanu zīme ar trijiem, desmit vai piecpadsmit vēlētāju sarakstiem un ja šis vēlētājs, pietiekami labi zinādams, kas ir Liepiņš un kas ir Bērziņš, un kas ir Smirnovs, balso par viņiem, bet nepietiekami labi zina, kas ir Demokrātiskā partija un kas ir LNNK, un kas ir kaut kāda cita organizācija, tad, protams, viņš būs kļūdījies attiecībā uz Smirnovu vai Bērziņu, vai Pētersonu, un var notikt tā, ka nākamajās vēlēšanās viņš balsos par kaut ko citu - par kādu Jurgensonu vai Grīnblatu, vai Kalniņu, vai Gorbunovu, vai Dievs zina, par ko vēl. Un atkal kļūdīsies un pēc tam balsos atkal par kādiem citiem. Šādā veidā, vēlējot šos “labos cilvēkus”, nekādas politiskās atbildības princips neveidojas. Vienkārši cilvēku galvās tiek pastiprināta šī “politiskā biezputra”, uzskats, it kā atsevišķi labi vai slikti cilvēki veido labu vai sliktu politiku, nevis tiek radīta uzticība noteiktām politiskajām organizācijām. Līdz ar to politiskās organizācijas neizjūt pietiekami augstu atbildību par to, kādas kvalitātes kandidatūra ar to ziņu tiek izvirzīta. Labi, mēs izvirzām dažas apšaubāmas kandidatūras, pat nepainteresējoties, kas tās tādas ir, un vēlētāji nobalso pret šīm kandidatūrām, bet būtībā viņi nav balsojuši par organizāciju, bet ir balsojuši par atsevišķām personām. Ja būs tā, kā pašlaik ir projektā un kā to iesaka arī komisija, es baidos, ka analīze, kas tiks veikta pēc pašvaldību vēlēšanām, parādīs, ka, jo zemāka līmeņa ir šīs pašvaldības (it sevišķi pagastu pašvaldības), jo vairāk tajās balsos tikai par atsevišķu, no dažādiem sarakstiem salasītu personu summu, nevis par kaut kādu konkrētu sarakstu. Līdz ar to šis politiskās bezatbildības līmenis zemākajos varas ešelonos tiks saglabāts vēl vairākus gadus uz priekšu. Baidos, ka šāda prognoze, ko es tagad izsaku, būs visai tuva patiesībai. Otrais princips, kas ielikts 1. pantā, ir aizklātas vēlēšanas. Es uzsveru, ka šodien uz trešo lasījumu ir cita reakcija, bet tādā redakcijā, kāda bija iepriekš, ka vēlētājs paņem šo savu aizpildīto milzīgo zīmi ar daudzajiem sarakstiem, kur viņš ir salicis plusus vai mīnusus pret vienu vai otru sarakstu vai pret vienu vai otru kandidātu, tās nu gan nav nekādas aizklātas vēlēšanas. Man personiski, protams, ir pilnīgi vienalga, vai kāds vēlēšanu komisijas loceklis skatās, par ko Grīnblats ir balsojis. Man ir sava noteikta politiskā pārliecība, un es atzīmēšu tā, kā es gribu. Savukārt apriņķa līmenī un vēl jo vairāk pagasta līmenī vēlētājs pietiekami labi zina, kurš ir autoritāte viņa pagasta teritorijā, kurš kaut ko nosaka un kurš kaut ko var piešķirt vai nepiešķirt. Viņš arī labi zina, ka vēlēšanu komisiju locekļi bieži vien ir tuvi draugi vai biedri šīm autoritātēm, un neviens vēlētājs neuzskatīs šādu milzīgu zīmi par aizklātām vēlēšanām, nepavisam ne! Tagad, protams, ir piedāvāts mazliet uzlabot variantu, jo tas variants, kas parādās komisijas iesniegtajā 30. pantā, ka vēlēšanu zīmēs ir izdarītas šā likuma 29. pantā paredzētās atzīmes... Vēlētājs to saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas vēlētāja klātbūtnē vēlēšanu zīmi apzīmogo. Pēc tam vēlētājs vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē. Es baidos, ka, neraugoties uz šo uzlabojumu, daudzi lauku vēlētāji - vienkāršie cilvēki neuzskatīs šādu balsošanas sistēmu par īpaši aizklātu. Ej nu sazini, kā viņš pats ir aizlocījis un kādā veidā tas vēlēšanu komisijas loceklis to zīmogos, vai viņš to zīmi zīmogos šitā, vai viņš to apskatīsies no visām pusēm un tikai pēc tam zīmogos. Varbūt mums, deputātiem šajā zālē, tas nav svarīgi, jo mums ir katram sava politiskā organizācija un sava pārliecība, bet tam vienkāršajam lauku cilvēkam šāda vēlēšanu sistēma neliksies pietiekami aizklāta, un tas automātiski ietekmēs veidu, kādā viņš balsos, vai par ko viņš balsos. Viņš domās: nedod Dievs, tas onkulis vai tā tante, kas ir tajā vēlēšanu komisijā, pirms tā zīmoga uzsišanas paskatīsies: “A-hā! Kā tad tu balsoji par mūsu bijušo kolhoza priekšsēdētāju?!” Baidos, ka tas visai bieži tā arī notiks. Tas būs visai riebīgi, visai komiski. Tāpēc, kaut arī šis ir trešais lasījums, es aicinu tomēr pārdomāt visu šo lietu nevis no vienas vai otras politiskās organizācijas izdevīguma viedokļa, bet no tīras tiesiskas kārtības viedokļa. Jo šie divi principi, manuprāt, ir visai būtiski pārkāpti, un aizklātuma princips jau ir vismaz daļēji pārkāpts šajā redakcijā, kāda pašlaik ir. Tā ka es aicinu visus rūpīgi apdomāt, pirms noraidīt šos priekšlikumus, kurus mēs esam iesnieguši attiecībā uz 28., 29., 30. un 31. pantu. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_13-seq197 language "lv".
• 1994_01_13-seq197 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_01_13-seq197 mentions Q822919.
• 1994_01_13-seq197 mentions Q211.
• 1994_01_13-seq197 mentions Q2660080.
• 1994_01_13-seq197 mentions Q1020384.
• 1994_01_13-seq197 mentions Q29552.