Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_13-seq164> ?p ?o. }

• 1994_01_13-seq164 type Speech.
• 1994_01_13-seq164 number "164".
• 1994_01_13-seq164 date "1994-01-13".
• 1994_01_13-seq164 isPartOf 1994_01_13.
• 1994_01_13-seq164 spokenAs 78.
• 1994_01_13-seq164 spokenText "Godātie kolēģi, mēs esam spiesti atkal atgriezties pie jautājuma par okupācijas seku likvidācijas nepieciešamību. Protams, okupācija turpinās un mēs vēl nevaram paredzēt tās ilgumu. Zotova kungs piedāvā piecus gadus, Birkava kungs - trīs. Bet gan jau viņi vienosies. Par visu taču var vienoties, it sevišķi tad, ja saliec muguru pēc iespējas padevīgākā pozā. Bet, atšķirībā no Skrundas lokatora problēmas, padomju totalitārās sistēmas demontāžu šobrīd nekavē nekādi ārēji šķēršļi - ne ģenerālmajors Vodopjanovs, ne liberāldemokrāts Žirinovskis. To kavē tikai un vienīgi šajā zālē sēdošā vairākuma nevēlēšanās nokārtot rēķinus ar pagātni, cenšanās sarkanbaltsarkanā karoga aizsegā, 18. novembra un citu tautai svētu simbolu aizsegā turpināt atracot to sistēmu un to morāli, kuru Latvijā atnesa no austrumu puses 1940. gada vasarā. Tikai tā var izskaidrot Demokrātiskās partijas un frakcijas “Saskaņa Latvijai”, “Līdztiesība” un “Latvijas ceļa” kopīgo pozīciju - nepieļaut amatu, arī vēlētu amatu, ierobežojumus bijušajiem noziedzīgās komunistiskās nomenklatūras darbiniekiem, tiem cilvēkiem, kuri bija Maskavas organizētā genocīda priekšstāvji Latvijā. Protams, var izskaidrot “demokrātu” un “Saskaņas”, “Līdztiesības” un “ceļinieku” kopīgās nostājas cēloņus: šajās frakcijās ir gan bijušie dažādu līmeņu partorgi, gan komsorgi, gan vēsturnieki, kuriem savulaik nācās pamatot sociālistiskās revolūcijas nepieciešamību un atmaskot buržuāzisko Latviju. Viņi ir tie, kuri visdedzīgāk aicina domāt par nākotni un neatskatīties pagātnē, jo izrādās, ka jaunības atmiņas ne vienmēr ir tās patīkamākās. Protams, var saprast, kāpēc viņi nevēlas nodarīt pāri saviem bijušajiem kolēģiem - pat tad, ja paši varētu paturēt šīs Saeimas deputāta krēslu. Diemžēl šī koleģialitāte ir viens no faktoriem, kuri šobrīd kavē Latvijas valsts patiesu atdzimšanu. Tas ir simboliski, ka krēsli šajā zālē novietoti otrādi, nekā tas bija līdz okupācijai. Un labi, ka budžetā nav naudas, lai tos pagrieztu atpakaļ, jo mēs vēl arvien savās domās esam ar muguru pret Latvijas Republiku, aizstāvēdami totalitārisma un okupācijas režīma kodolu - PSKP vēlētos un algotos darbiniekus. Tas nebūt nav formāls jautājums, kā daži iedomājas. Rēķini ir jānokārto, tos tik un tā vajadzēs nokārtot. Bez politiskas un morālas attīrīšanās nebūs ne svētības Latvijas saimnieciskajai attīstībai, ne arī tautas patiesas vienotības. Nevar būt svētības tautai, kura dzīvo ar svešu morāli! Un tieši tāpēc frakcija “Tēvzemei un brīvībai” deboļševizācijas jautājumu nenoņems no darba kārtības, kamēr tas nebūs atrisināts. Pārbalsojiet mūs, dāmas un kungi! Protams, jūs varat mūs pārbalsot gan vienu, gan otru, gan trešo reizi - un tā tālāk. Pārbalsojiet, bet ar to jau nekas netiks atrisināts! Par dažiem pretargumentiem. Oponenti mēdz jautāt - kāpēc jāierobežo tieši šāds personu loks, kāpēc ir minēti tie, bet nav minēti šitie? Protams, ierobežojamo kategoriju saraksts var būt nedaudz uz vienu vai otru pusi, bet ne jau tas ir galvenais. Visi šie jautātāji ļoti labi zina, ka neviens likums pasaulē nav ideāls un absolūti taisnīgs pret visiem, bet tas nenozīmē, ka nebūtu jāievēro princips noslēgt rēķinus (ja ne pilnībā, tad vismaz morālā un politiskā līmenī) ar komunistisko pagātni. Mums pūlas iegalvot, ka tomēr esot jānorobežo labie kompartijas darbinieki no sliktajiem, un parasti vēl nosauc dažus sabiedrībā populārus uzvārdus. Par sliktajiem viss būtu skaidrs, tāpēc es šodien gribu runāt par labajiem un vēršos tieši pie viņiem šajā zālē. Ja šie cilvēki patiešām stājās kompartijā nevis karjeras dēļ, bet ar nodomu palīdzēt latviešu tautai un uzskata, ka ir to arī darījuši vai vismaz centušies darīt, tad šajā vēsturiskajā situācijā viņi nevarētu nesaprast, ka pats labākais, ko viņi šodien var izdarīt latviešu tautai, ir - nobalsot par šo likuma pantu tādā redakcijā, lai mēs beidzot varētu pavilkt svītru zem pagātnes un lai šo jautājumu nebūtu jāturpina apspriest pēc kāda laika atkal no jauna. Ja viņi to izdarīs, tad latviešu tautai patiešām būs pamats viņiem ticēt. Par vēlētāju izvēles ierobežošanu, kas arī bija viens no pretargumentiem manis piedāvātajam 9. panta formulējumam. Jā, formāli tā it kā būtu, bet neaizmirsīsim, lūdzu, to, ka mēs visi labi zinām, ka apsviedīgākā komunistiskās nomenklatūras daļa ir izmantojusi savu agrāk privileģēto stāvokli “prihvatizācijas” procesā. Turklāt gan laukos, gan pilsētās. Un šī nomenklatūra atkal ir privileģētā stāvoklī! Tai ir daudz naudas un mantas. Bet tas, ko nozīmē nauda vēlēšanu kampaņā, domāju, nevienam šajā zālē īpaši nav jāizskaidro. Un ir vēl viena lieta, kas ir raksturīga laukiem: bailes. Bailes no bijušajiem partorgiem, kuri dažādā veidā saglabājuši savu ietekmi vai nu kā darba devēji, vai kā zemes komisiju darbinieki, vai kā tehnikas izīrētāji - un tā joprojām. Ļaudis ir spiesti izjust savu atkarību no šiem cilvēkiem, kas gribot negribot uztur kolhozu laikā izveidojušos dzimtcilvēku psiholoģiju. Atslēga izejai no šā apburtā loka ir vienīgi pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojums, jo tikai tad vēlētājs izdarīs izvēli pēc būtības, nevis pātagas vai pīrāga ietekmē. Turpinājumā es griežos pie cilvēktiesību aizstāvjiem un cilvēktiesību speciālistiem šajā zālē. Pirms mēneša, ANO izsludinātajā cilvēktiesību dienā, 10. decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Latvijas asociācija izplatīja paziņojumu par problēmām cilvēktiesību jomā Latvijā, kas publicēts laikrakstā “Izglītība” un man nesaprotamu iemeslu dēļ nav guvis ievērību citos masu informācijas līdzekļos. Aizkavēšu jūsu uzmanību tikai ar vienu fragmentu. Citēju: “Pasaulē radies priekšstats par Latviju kā reģionu, kurā ir tikai svešas valsts armijas un kolonijas statusa noteikšanas grūtības. Uzsverot šo problēmu kā centrālo un vienīgo starptautiskajā līmenī apspriežamo jautājumu, novērš uzmanību no tās nepietiekošās informācijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tikuši un tiek izdarīti attiecībā uz Latvijas pamatiedzīvotājiem. Šo situāciju ļaunprātīgi izmanto valsts ierēdņi, kuru nekompetence un patvaļa draud izvērsties par galveno destabilizējošo faktoru valsts iekšienē. Šos procesus provocē bijušās valdošās ideoloģijas, kompartijas nomenklatūras darbinieku un padomju ierēdņu pieaugošā ietekme visās valsts institūcijās, konstitucionālo privilēģiju savlaicīga aizstāšana ar administratīvajām un ekonomiskajām. Varas saglabāšana valsts augstākajā likumdevējā un izpildvaras struktūrās, tiesību aizsardzības un represīvajās institūcijās dod iespēju ignorēt Latvijas sabiedrības prasības pēc totalitārā režīma visu valsts un sabiedrisko institūciju darbības izvērtēšanas. Un pamatoti, jo, izskatot lielākās daļas augstu amatpersonu darbību padomju iekārtas laikā, iespējams, nāktos konstatēt to tiešo līdzdalību režīma represijās un genocīdā pret savu tautu. Šo ierēdņu vēlēšanās ne tikai izvairīties no atbildības, bet arī saglabāt savu iepriekšējo privileģēto stāvokli nosaka to turpmākās darbības solidaritāti un līdz ar to Latvijas Republikas Saeimas un valdības ierobežotas iespējas, nodrošinot to saistību izpildi, ko valsts uzņēmusies, pievienojoties starptautiskiem dokumentiem cilvēktiesību jomā. ” Citāta beigas. Es vēlreiz gribu likt klātesošajiem pie sirds, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” piedāvātā deboļševizācijas koncepcija, kurā ietilpst pašlaik apspriežamā ierobežojošā norma likumā par pašvaldību vēlēšanām, nav untums vai kaprīze. Tas ir viens no obligātiem priekšnoteikumiem reālām, nevis iedomātām reformām pārejai no padomju sistēmas, no okupācijas režīma iedibinātās kārtības uz patiesi brīvu un demokrātisku sabiedrību. Tas ir ne tik daudz pagātnes, cik nākotnes jautājums. To prasa kaut vai elementāra cieņa pret Latvijas neatkarības cīnītājiem, pretošanās kustības dalībniekiem, patriotiem un disidentiem, pret visiem tiem, kurus okupācijas varai neizdevās pakļaut ne ar kādiem līdzekļiem. Tā nav ne naida, ne atriebības akcija. Tas ir sauciens pēc elementāra taisnīguma un aicinājums visiem godīgajiem deputātiem saņemties, lai tauta beidzot varētu dzīvot ar savu, nevis ar svešu morāli. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_13-seq164 language "lv".
• 1994_01_13-seq164 speaker Janis_Straume-1962.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q822919.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q211.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q649.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q2167704.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q1065.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q79854.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q7536677.
• 1994_01_13-seq164 mentions Q182488.