Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq61> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq61 type Speech.
• 1993_12_16-seq61 number "61".
• 1993_12_16-seq61 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq61 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq61 spokenAs 129.
• 1993_12_16-seq61 spokenText "Var tikai izdarīt secinājumu, ka arī pašvaldības nav izpildījušas lēmumus un ka to darbība ir vērtējama neapmierinoši. Un pēdējais, ko gribu pateikt, - galvenās negācijas VDK darbības izbeigšanas gaitā un tās īpašumu pārņemšanā: 1) neskatoties uz Augstākās padomes 24. augusta lēmumu, LPSR VDK turpināja funkcionēt - lietoja autotransportu, sakaru līdzekļus, paši nodrošināja savu objektu apsardzi, brīvi gāja iekšā un ārā no VDK ēkas, iznesot jebkuras mantas, kā tas notika, piemēram, Rīgā, Puškina ielā 14. Par aktīvu darbību laikā no 27. septembra līdz 3. oktobrim notika VDK darbinieku prēmēšana, bet laikā no 1. septembra līdz 3. oktobrim turpinājās pat dienesta pakāpju piešķiršana VDK darbiniekiem. VDK priekšsēdētājs Johansons savas telpas nodeva tikai 1992. gada maijā. VDK darbinieki demontēja un izveda uz Krieviju daudz aparatūras, piemēram, 1991. gada novembrī izveda personālos kompjūterus. Atļauju 1991. gada 4. novembrī devis Ministru padomes pilnvarotais Borovkovs. 1992. gada janvārī un februāri tika izvesta sakaru aparatūras un šifrēšanas tehnika - arī saskaņā ar 1992. gada 30. janvārī parakstītu Ministru padomes pilnvarotā Borovkova atļauju. Tādējādi Borovkova rīcības dēļ līdz Latvijas valsts iekšlietu, aizsardzības un drošības spēkiem šī aparatūra nenonāca un Latvijas valstij ir nodarīti ekonomiski zaudējumi. 2) daļa VDK objektu vispār netika pārņemta, piemēram, VDK sakaru uztveršanas, pārtveršanas un peilēšanas objekti Olaines tuvumā. Tos LPSR VDK nodeva Ziemeļrietumu karaspēka grupas pretizlūkošanas daļai, kas Krievijas specdienestu vajadzībām tos turpina lietot arī tagad. Tajā pašā laikā Ziemeļrietumu karaspēka grupas pretizlūkošanas daļas vadītājam ģenerālmajoram Krasočenko VDK priekšsēdētājs netraucēti nodod arī atsevišķu dienestu dokumentāciju. Par dokumentu pieņemšanu 1991. gada 15. novembrī parakstījās vecākais praporščiks Sabļins. Saeimas Izmeklēšanas komisija neatrada arī apstiprinājumu tam, ka tikusi izveidota darba grupa, kas sastādītu VDK konspiratīvo dzīvokļu sarakstu un fiksētu to turpmāko likteni. Jāpieņem, ka tie Latvijas valsts iestādēm joprojām nav nodoti; 3) pārņemot VDK telpas, sakaru līdzekļus un citus tehniskos līdzekļus, pieļauts daudz paviršību. Tā, piemēram, Izmeklēšanas komisiju pārsteidza fakts par inventarizāciju VDK galvenajā ēkā Stabu un Brīvības ielas stūrī Rīgā. Ar to sākotnēji nodarbojās tikai paši VDK darbinieki. Pieņemot ēku Rīgā, Valdemāra ielā 110 - valdības sakaru centru - tika pieļauta darbības turpināšana, lai nodrošinātu PSRS militāro iestāžu valdības, Baltijas kara apgabala virspavēlniecības, VDK robežapsardzības karaspēka virspavēlniecības, pretgaisa aizsardzības vadības abonentu apkalpi. To noteica Latvijas Republikas sakaru ministra Videnieka rīkojums, kuru 1991. gada 22. augustā apstiprināja Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis. 1991. gada 13. septembrī VDK priekšsēdētājs Johansons un Latvijas Republikas sakaru ministrs Videnieks apstiprina, ka Baltijas kara apgabala vienību un PSRS VDK sevišķo daļu karaspēka vienību interesēs tiek sakaru centrā saglabāti VDK starppilsētu telefonsakaru kanāli. Kā redzams, Godmanim un Videniekam prioritāras bijušas nevis savas valsts intereses, bet okupācijas karaspēka un svešas valsts specdienestu intereses. Taču vēl nopietnāki pārkāpumi saistīti ar LPSR VDK mantas sadali, kas nodarīja ekonomiskus zaudējumus Latvijas valstij un tās dienestiem. Tikušas ignorētas arī Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības spēku un Zemessardzes vajadzības. Piemēram, VDK aparatūru, kuru ar Ministru padomes rīkojumu nodeva Latvijas Tautsaimniecības institūtam par smieklīgu summu - 20 000 rubļu, tālāk pārdeva SIA “Rāmava”, kurā strādāja VDK Informācijas un analīzes daļas priekšnieks Roberts Kukurītis. Tā bija aparatūra, kuras sastāvā bija motorģeneratori, datu sagatavošanas iekārtas, elektronu skaitļojamās mašīnas, mikrodatori, mikrofoto aparatūra utt. Kas atļāva šādu Latvijas valsts īpašuma izlaupīšanu? Izrādās, ka tas atkal ir Ministru padomes pilnvarotais Borovkovs, kas 1991. gada 6. decembrī devis atļauju. Tā kā Tautsaimniecības institūts atsakās ņemt un neviens cits nepiesakās, lai vismaz kāds ņem, piemēram, šī “Rāmava”... Satriecoši, bet fakts, ka tieši valsts pilnvarotās amatpersonas ir pieļāvušas VDK īpašuma izdāļāšanu pašiem bijušajiem VDK darbiniekiem, jo nekādi konkursi, nekādas izsoles nav tikušas rīkotas. Visu noteikusi vienpersoniska rīcība. LPSR VDK naudas līdzekļu un ieroču turpmāko likteni Izmeklēšanas komisija vēl nav pabeigusi izmeklēt un izvērtēt, bet katrā ziņā var atzīmēt, ka 1991. gada 21. augustā Simsona un Mjasņikova parakstītā protokola 8. punkts nosaka, ka VDK kontos esošie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti PSRS budžetā. Kāpēc Latvijas puse tam piekrita? Kāpēc Latvijas Banka Izmeklēšanas komisijai paziņo, ka tai nav bijis nekādas informācijas par VDK kontiem, - tas vēl ir jānoskaidro; 4) Daudzi VDK dokumenti nenonāca Latvijas īpašumā. Vēl joprojām nav izveidots precīzs pārskats par dokumentiem, kas izvesti uz Krieviju un kas ir pārņemti Latvijā, kā tie sadalīti starp Iekšlietu ministrijas resoriem, Prokuratūru, Valsts arhīviem, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju un tamlīdzīgi. Šobrīd var konstatēt, ka Krievijā ir šādi VDK materiālu fondi: piemēram, VDK darbinieku personiskās lietas - Uļjanovskā, aģentu personiskās un darba lietas - Saratovā, operatīvās lietas attiecībā uz personām, kas bija ietvertas operatīvajā uzskaitē, - Saratovā u. tml. Vienīgi pateicoties Valsts arhīvu ģenerāldirektora Štāla un arhīva darbinieku pūlēm, 1992. gada vasarā Latvija atguva filtrācijas lietas un krimināllietas no arhīva Uļjanovskā. Diemžēl Latvijas valdība vēl līdz šim nav samaksājusi arhīvam tā ieguldītos 1000 latus par lidmašīnas īri dokumentu atvešanai. Pārņemot VDK materiālus Rīgā, tie ir sadalīti un tika saņemti daļēji. Piemēram, Latvijas Policijas akadēmija pārņēma VDK bibliotēkas fondus (VDK bibliotēkas vadītāja bija Paulīne Saļavina), taču akadēmija ieguva tikai Ļeņina un Marksa rakstus, zinātniskās fantastikas sērijas izdevumus, propagandistiskas melu brošūras par CIP sazvērestībām pret PSRS u. tml., bet akadēmijai netika nodots speciālbibliotēkas fonds, jo daudzus materiālus VDK darbinieki iznīcināja. To darīja gan VDK objektos Rīgā, gan arī VDK rajonu komitejās. Piemēram, 1991. gada 22. augustā VDK Bauskas rajona komitejas priekšnieks Serikovs atļāva iznīcināt specburtnīcas, darba burtnīcas, litera lietas, aģentūru ziņojumus un citus materiālus. Izbrīnu rada tas, ka Latvijas Republikas Prokuratūra par šādiem faktiem nav ierosinājusi nevienu krimināllietu. Vēl dīvaināk ir tas, ka arī 1991. gada oktobrī un novembrī LPSR VDK darbinieki turpināja atlasīt dokumentus un tos iznīcināt. Turklāt atļauju tam deva Ministru padomes pilnvarotais Borovkovs. Secinājums: Ministru padomes pagaidu pilnvarotais Borovkovs un viņa pieaicinātie darbinieki ar savu rīcību ir veicinājuši VDK īpašumu nonākšanu komercstruktūrās bijušo VDK darbinieku rīcībā. Borovkovs atļāvis VDK tehnisko līdzekļu izvešanu uz Krieviju, kā rezultātā nodarīti ekonomiskie zaudējumi Latvijas valstij. Borovkovs ignorējis Latvijas Republikas likumu “Par arhīviem”, kā rezultātā Nacionālais arhīvu fonds zaudējis dokumentārās vēstures liecības. Priekšlikumi: 1) uzdot Izmeklēšanas komisijai turpināt darbu un izveidot precīzu pārskatu par Latvijas institūciju rīcībā patlaban esošajiem VDK materiāliem; 2) uzdot Latvijas delegācijai starpvalstu sarunām ar Krieviju nekavējoties iekļaut sarunās jautājumu par no Latvijas izvesto VDK materiālu atgūšanu; 3) uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai sākt izmeklēšanu un ierosināt krimināllietas pret bijušajiem VDK darbiniekiem un Latvijas valsts amatpersonām par Latvijas īpašuma un VDK dokumentu iznīcināšanu.".
• 1993_12_16-seq61 language "lv".
• 1993_12_16-seq61 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q211.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q4294315.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q2660080.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q687709.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q39731.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q159.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q6112266.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q15180.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q80919.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q4471530.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q37230.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q184322.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q5332.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q25938091.
• 1993_12_16-seq61 mentions Q5627.