Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq563> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq563 type Speech.
• 1993_12_16-seq563 number "563".
• 1993_12_16-seq563 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq563 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq563 spokenAs 100.
• 1993_12_16-seq563 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Amnestijas likumprojekti un amnestijas likumi parlamenta vēsturē gan Latvijā, gan Latvijas teritorijā nav nekāds jaunums. Laikā pēc 1940. gada un līdz 1990. gadam šo jautājumu izlēma PSRS Augstākās padomes Prezidijs. Pēc 1990. gada 4. maija šajā ēkā Amnestijas likums tika pasludināts divas reizes - 1990. gada 23. oktobrī un 1992. gada 15. janvārī. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs - Saeimas deputāts Ģirts Kristovskis griezās pie visām frakcijām ar Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, ko savukārt Saeimai iesniedza deputāti. Man bija iespēja piedalīties gandrīz visās frakcijas sēdēs un uzklausīt aizrādījumus, iebildumus vai atbalstu, kas šim likumprojektam tika izteikts. Man bija iespēja arī piedalīties Cilvēktiesību komisijas divās sēdēs, Iekšlietu un aizsardzības komisijas sēdē, kā arī Juridiskās komisijas sēdē. Ja man šodien būtu jāsakopo visi šie aizrādījumi, kas tur tika izteikti, tad jāteic, ka liela daļa no tiem atkārtojās. Man tika jautāts, vai arī neatkarīgās Latvijas laikā tika pieņemti amnestijas likumi? Jā, tādi likumi tika pieņemti. Turklāt ļoti interesanti ir šo likumu pieņemšanas gadskaitļi - 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1923. gads. Turklāt 1920. un1921. gadā ir bijušas pat divas amnestijas gadā. Un, lai gan šajos gados Latvijā noziedzība bija diezgan augsta, tomēr likumdevēji uzskatīja par iespējamu katru gadu pieņemt pa amnestijas likumam. Pēc tam nākamais amnestijas likums pēc 1923. gada tika pieņemts 1928. gadā, pēc tam - 1933. gadā un tad atkal 1938. gadā un 1939. gadā. Tādējādi ar to es gribu teikt, ka piedēvēt šim Amnestijas likumam un amnestijas likumiem vispār kaut kādu padomju likuma raksturu vai kādu sevišķu neizskaidrojamību šobrīd mums nav pamata. Arī citur pasaulē amnestijas likumi ir pazīstami. Otrs jautājums, kas, izskatot šo likumprojektu komisijās un frakcijās, tika apspriests, ir tāds, ka amnestija ir jānošķir no apžēlošanas. Likums, kuram nav personāla rakstura, ir jāatšķir no konkrēta apžēlošanas akta, kuram tāds raksturs ir un kuru saskaņā ar Satversmi izdara Valsts prezidents. Tādējādi šeit nevajadzētu jaukt divus jēdzienus - vispārēju pieeju ar likuma palīdzību, ar grupēšanu pēc soda ilguma, soda smaguma un nodarījuma bīstamības, pēc notiesātā personas un viņa iepriekšējās dzīvesvietas nevajadzētu jaukt ar konkrētas personas attieksmi pret noziegumu, konkrētas personas nodarījuma izvērtēšanu un konkrētas personas rīcības izvērtēšanu ieslodzījuma vietā, kur tā izcieš sodu. Tādējādi nekādā ziņā nevajadzētu sajaukt, ka šodien šeit jau vairākkārt izskanēja, tādas lietas kā amnestiju un apžēlošanu. Tās ir pilnīgi atšķirīgas, jo apžēlošanai ir individuāls raksturs, bet amnestijai - vispārējs raksturs. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir jāteic, ka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas soda izpildes iestādes šobrīd atrodas grūtā situācijā. Neskatoties uz to, ka soda izpildes iestādēm trūkst gan finansējuma, gan pietiekami kvalitatīvu un pietiekami labi atalgotu un pietiekami daudz darbinieku, neskatoties uz to, ka ieslodzītajiem nav darba un varbūt reizēm ieslodzījuma vietās nav pietiekami laba disciplīna un kārtība, tomēr Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departaments šai problēmai nepieiet kā vienīgajam glābšanas riņķim, pieņemot Amnestijas likumu. Iekšlietu ministrija šo jautājumu skata kompleksi. Es varu jūs informēt, ka Ieslodzījuma vietu departaments strādā pie soda izpildes jautājumu reformas. Iekšlietu un aizsardzības komisijā ir iesniegts likumprojekts par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, Kriminālkodeksā un Labošanas darbu kodeksā. Šie grozījumi ir saistīti ar pāreju uz Eiropas kārtībai atbilstošu un progresīvu soda izpildes sistēmu, kur tiesas vairs nenoteiks soda izciešanas režīmu, bet soda izciešanas režīms atkarībā no nodarījuma smaguma un ieslodzītā uzvedības tiks noteikts citādā kārtībā. Cilvēkus, kuri labosies, varēs pārvietot uz vieglāka režīma kolonijām, bet cilvēki, kuri ieslodzījuma vietās pārkāps režīmu, tiks pārvietoti uz stingrāka režīma kolonijām. Tajā pašā laikā tiek veikti zināmi pārkārtojumi arī Ieslodzījuma vietu departamentā - ir nomainīts tā vadītājs, ir nomainīti arī vairāku ieslodzījuma un soda izciešanas vietu vadītāji, kuri nav nodrošinājuši pietiekamu šā jautājuma pārkārtošanu, kā to šobrīd prasa ministrs. Strādāts tiek ne tikai pie šīs reformas, bet arī pie citiem jautājumiem. Iekšlietu ministrija uzskata, ka daudzos jautājumos Kriminālkodeksā ir jāpastiprina atbildība par vardarbīgiem noziegumiem, kā arī varbūt jāveic vienas Kriminālkodeksa daļas sastāva dekriminalizācija, jo faktiski Kriminālkodeksā šobrīd ir ietverti arī administratīvi vai citi visādā ziņā mazāk bīstami pārkāpumi. Pie šiem jautājumiem tad arī noris darbs. Jautājums par kadriem. Es gribētu vērsties it sevišķi pie tiem cilvēkiem, kuri Iekšlietu ministrijas soda izciešanas vietu darbiniekos saskata kādu Latvijas Republikai nepietiekami lojālu kadru atrašanos. Jāatzīmē, ka Policijas akadēmijā mums šogad bija dotas 30 vietas, tika izsludināta uzņemšana, lai tur tiktu apmācīti cilvēki, darbinieki, kuri strādātu penitenciārajā sistēmā, taču mēs spējām uzņemt tikai septiņus cilvēkus. Kur tad ir tie Latvijas Republikai lojālie un uzticīgie jaunieši? Kur ir viņu vecāki? Kur ir šīs sabiedriskās organizācijas un partijas? Kādēļ tad šie cilvēki nestāv pie Policijas akadēmijas Uzņemšanas komisijas durvīm? Taču es domāju, ka šobrīd deputātus visi šie jautājumi varētu interesēt mazāk, jo tomēr ir jārunā arī par tādām lietām kā humānisms, ko pauž šis likumprojekts, par to, ka tas ir arī tradicionāls. Jā, šajā gadījumā es nebūt negribētu piekrist godājamam draugam Andrejam Krastiņam, kurš tāpat kā es ir zvērināts advokāts, ka ar šo likumprojektu netiekot pietiekami realizēts humānisms. Es domāju, ka šīs tradīcijas un termiņš - šie divi gadi, kas pagājuši pēc iepriekšējās amnestijas, - ir pietiekami ilgs laiks, lai domātu par šo jautājumu no jauna. Bez tam ir ievēlēta Saeima - jauns likumdevējs. Parasti ir tradicionāli šādos gadījumos runāt par amnestiju. Ja mēs paanalizējam budžetu, tad redzam, ka no tām summām, ko no budžeta lūdza Iekšlietu ministrija, tai budžeta projektā šobrīd ir iedalīta ne vairāk kā puse līdzekļu. Tātad sabiedrība šobrīd pilnībā nespēj dot soda izciešanas vietām un arī valsts policijai tos finansu līdzekļus, kuri varbūt būtu nepieciešami, lai varētu vairāk un labāk ķert noziedzniekus. Es domāju, ka valsts ir spēcīgs mehānisms, valsts ir attiecīgi finansēts mehānisms un valsts rīcībā ir jābūt gan pātagai, gan pīrāgam. Ieslodzītajam, personai, kas izcieš sodu, ir jāredz arī šī “gaisma tuneļa galā”. Starp valsts sodošo rīcību un humāno rīcību ir jābūt sabalansētībai, ir jāpieiet šim jautājumam gan ar stingrību, ķerot un sodot noziedzniekus, gan arī jārada likumi, kas paredz gan amnestijas, gan apžēlošanas aktus. Tātad, ja valsts sevi uzskata par pietiekami spēcīgu, ja valstij nav jābaidās no tā, ka tomēr kāda neliela daļa noziedznieku tiks amnestēti, tad valsts to arī dara. Ja valstij ir šaubas, tad jau ir grūtāk runāt par tās spēku. Un nobeigumā. Es zinu, ka cienījamie kolēģi deputāti gan frakcijās, gan komisijās ļoti daudz runāja un, es ceru, arī šeit runās par to, ka noziedzība pieaug - pieaug smagie noziegumi, un arī noziedznieku skaits pieaug. Jā, tā nav tikai Latvijas vaina, tā šobrīd ir visas Austrumeiropas vaina. Turklāt tā notiek lielākajā daļā valstu, kuras ir pārveidojušas savu sabiedrisko iekārtu. Neliksim tām personām, kuras šobrīd atrodas soda izciešanas vietās, ciest par to, ka mums nav pietiekami daudz finansu, lai policijai samaksātu pietiekami daudz naudas, neliksim viņiem ciest par to, ka mums nav pietiekami naudas, lai maksātu to ieslodzījuma vietām! Viņiem nav jācieš par to, ka mēs nevaram noķert citus noziedzniekus. Nepārliksim mūsu nespēju vai citu noziedznieku vainu uz viņu pleciem, viņiem tāpēc nav jācieš, ka mēs to nevaram izdarīt pietiekami ātri, kvalificēti un taisnīgi. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 1993_12_16-seq563 language "lv".
• 1993_12_16-seq563 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q211.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q4294315.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q193089.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q15180.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q16351278.
• 1993_12_16-seq563 mentions Q25494867.