Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq53> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq53 type Speech.
• 1993_12_16-seq53 number "53".
• 1993_12_16-seq53 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq53 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq53 spokenAs 129.
• 1993_12_16-seq53 spokenText "Diemžēl nākas konstatēt, ka ļoti daudzas pašvaldības nav pienācīgi izpildījušas Augstākās padomes 1992. gada 28. janvāra lēmumu par ārvalstu militāro resoru pārziņā esošo militāro objektu uzskaiti un kontroli un viņu rīcībā nav pilnīgas informācijas par Krievijas karaspēka objektiem. Piemēram, Ventspils pilsētas Tautas deputātu padome, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padome un arī Talsu un Alūksnes rajonu pašvaldības aizbildinājās, ka valsts dienesta pārvaldēs jau tāpat esot atrodama attiecīgā informācija. Šāda attieksme un operatīvās uzskaites un kontroles trūkums ir radījis šādas tendences. Pirmkārt, karaspēka daļa atstāj objektu, bet pašvaldība par to pat nezina. Piemēram, Liepājā ir vairāki šādi gadījumi. Otrkārt, karaspēka daļu atstātie objekti tika pārņemti, nepieaicinot pašvaldības pārstāvjus, un tas notika bez viņu ziņas. Ventspils rajonā un Liepājas rajonā tā rīkojās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Robežsargu brigādes un jūras spēki. Treškārt, vēl biežāk bijušas tādas situācijas, kad militārais objekts ir piešķirts pašvaldībai, bet tā par to neliekas ne zinis. Augstākās padomes 1991. gada 24. aprīļa lēmums par pagasta pašvaldību un par pilsētas pašvaldību noteica, ka īpašuma pārdošanas vai izmantošanas gadījumos ir jārīko izsoles un konkursi. Vairākumā gadījumu nekādi konkursi un nekādas izsoles nav notikušas. Vēl ļaunāk. Pašvaldības bezatbildīgi nav pieņēmušas nekādus lēmumus par objektu tālāku izmantošanu, kaut vai lēmumu par objektu nojaukšanu, ja nav citu priekšlikumu. Tā ir noticis ar militārajiem objektiem Liepājas rajonā, Grobiņā, Pāvilostā, Vaiņodē un citur. Secinājums: Latvijas pašvaldību darbs operatīvās informācijas iegūšanā par Krievijas bruņoto spēku objektiem Latvijā jāvērtē neapmierinoši. Pašvaldību veiktais militāro objektu regulāras apsekošanas darbs, pārņemto objektu apsardzes un tālākas izmantošanas organizēšana ar dažiem pozitīviem izņēmumiem ir jāvērtē neapmierinoši. Ceturtais punkts - raksturīgākās negācijas Krievijas bruņoto spēku objektu pārņemšanas gaitā. Pirmā. Nav sastādīts pārskats par zaudējumiem, ko Krievijas okupācijas karaspēks radījis Latvijai kopš 1940. gada. Nav aprēķināti arī zaudējumi, ko laikā no 1990. līdz 1993. gadam, proti, laikā, kad Latvija atguva neatkarību, Latvijai nodarījušas vēl esošās karaspēka daļas. Nav aprēķinu par karaspēka daļu patērēto, bet nesamaksāto un par vides piesārņojumiem. Tāpēc sarunās ar Krieviju nav izvirzītas konkrētas un ar skaitļiem pamatotas pretenzijas. Otrā. Daudzviet, Krievijas karaspēkam atstājot aizņemto objektu, nav sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts, piemēram, vairākiem objektiem Liepājā. Trešā. Pārņemot objektus, daudzkārt nav apsekoti videi nodarītie postījumi un nav sastādīti attiecīgi akti par ekonomiskajiem zaudējumiem. Vēl dīvaināk - apsekošana notikusi formāli, un tiek slēpti Latvijai nodarītie materiālie zaudējumi. Piemēram, Dineviča 1993. gada parakstītajā aktā nr. 2 par nerūdas izrakteņu kombinātu nr. 462 Aizkraukles rajona Pļaviņās ir rakstīts, ka ir pārbaudīts ekoloģiskais stāvoklis un ka Latvijas valstij objekts nav nodarījis ekonomiskos zaudējumus. Valsts vīrs un politiķis to atzīst pēc tam, kad gadu desmitiem mūsu derīgos izrakteņus, dolomītu, militāristi raka, sasmalcināja un izkaisīja Baltijas Kara apgabala militārajos objektos. Pat masu informācijas līdzekļos tika publicēti precīzi dati par izrakto derīgo izrakteņu daudzumu, par nekultivētajiem karjeriem - tā saucamajām mēness ainavām, kas tur palikušas; par ražošanas atlikumu radītajiem aizsērējumiem Daugavas gultnē, kas pavasaros rada plūdus. Tagad to visu aizmirst un noslēpt ir noziedzība. Ceturtā. Uz bijušo karaspēku daļu nekustamā īpašuma bāzes kopš 1991. gada izveidojās kooperatīvi un citas saimnieciskas struktūras vai arī ēkas un būves paši militāristi iznomāja vai pārdeva bez saskaņošanas ar pašvaldību vai ar Latvijas Republikas Ministru padomi. Šādu gadījumu skaits laikā no 1991. gada līdz 1993. gadam ir aptuveni 200. Vairākums šādu gadījumu ir Rīgā un Liepājā, bet šādi gadījumi ir konstatēti arī citur. Piemēram, Liepājas rajona Rucavā pretgaisa aizsardzības daļas nr. 94150 objektus militāristi pārdeva firmai “Lideks”. Tā šo objektu izlaupīja un izdemolēja. Tādējādi zaudējumi viennozīmīgi ir radīti tieši Latvijas valstij. Līdzīgi notika Kuldīgas rajona Nīcgales pagastā - tur bijušo raķešu bāzi karaspēka daļas komandieris pārdeva firmai “Kulfo” (tā ir firmas “Forums” filiāle). Arī tā šo objektu demontēja - tātad izlaupīja, tajā skaitā arī elektrostaciju, bet angārus un citas ēkas pēc objektu izdemolēšanas atstāja pašvaldības pārziņā, pagastam. Atkal ir nodarīti zaudējumi Latvijas valstij. Šādus līgumus parasti slēdza ne jau ar Krievijas Aizsardzības ministriju vai valdību, bet ar karaspēku daļu komandieriem. Varētu domāt, ka karaspēku daļu komandieri ir kaut kādu dzimtmuižu īpašnieki un ka šos objektus ir cēluši viņu tālie senči. Daudzu šo saimniecisko struktūru vadībā ir kompartijas un komjaunatnes bijušie funkcionāri, bet vēl biežāk - steigšus Latvijā demobilizējušies padomju armijas virsnieki. Piemēram, akciju sabiedrības “Barkava” prezidents Podukts, SIA “Esko” valdē ir bijušais karaspēka daļas nr. 77075 komandieris Hellers un tamlīdzīgi. Acīmredzot taisnība ir bijusi tiem žurnālistiem, kuri jau pirms Saeimas deputātiem ir konstatējuši, ka galvenā okupācijas armijas mantiniece, ja tā var izteikties, Latvijā ir “Software House - Rīga”, kas no militāristiem tādā veidā iegādājusies Latvijas valsts īpašumus: karakuģu dzinēju remontrūpnīcu Liepājā, Roņu ielā 21. Bijušo VDK robežapsardzības objektu Rīgā, Rencēnu ielā 10, bijušo VDK robežapsardzības objektu Skanstes ielā 13, objektu Rīgā, Tvaika ielā 70 ar jaunām divstāvu kazarmu ēkām un betonētu 100 metrus garu kuģu piestātni un tamlīdzīgi. Šo uzskaitījumu var vēl turpināt. Latvijas Republikas Saimnieciskā tiesa nav anulējusi minētos nelikumīgos darījumus, bet Ministru padome ar Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes formējumu spēkiem šos okupētos objektus - Latvijas valsts īpašumus - nav atbrīvojušas no zagļiem.".
• 1993_12_16-seq53 language "lv".
• 1993_12_16-seq53 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q211.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q4294315.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q2660080.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q47182.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q39731.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q159.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q6112266.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q4294480.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q80919.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q5244326.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q44989.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q6111433.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q193159.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q16354110.
• 1993_12_16-seq53 mentions Q29450261.