Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq42> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq42 type Speech.
• 1993_12_16-seq42 number "42".
• 1993_12_16-seq42 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq42 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq42 spokenAs 129.
• 1993_12_16-seq42 spokenText "Ar Latvijas Republikas Saeimas Izmeklēšanas komisijas lēmumu tika uzsākts darbs, lai izvērtētu, kas notika posmā no 1990. gada līdz 1993. gadam. Latvijā notika, pirmkārt, Krievijas bruņoto spēku objektu pārņemšana, otrkārt, komunistiskās partijas un, treškārt, Latvijas PSR VDK darbības izbeigšana un īpašumu pieņemšana. Šo izvērtēšanas darbu vadīja deputāts Kostanda, un kā lietpratēji piedalījās deputāta palīgs Dobelis un Totalitāro režīmu noziegumu Dokumentācijas centra darbinieks Lazda. Izvērtējot Krievijas bruņoto spēku objektu pārņemšanu, galvenā vērība tika veltīta kara komisariātu, karaspēku daļu teritoriju un uzņēmumu vai darbnīcu pārņemšanai. Pārbaudē tika iekļauti šādi galvenie jautājumi: Augstākās padomes lēmumi par Krievijas bruņoto spēku rīcību Latvijā un par to izvešanu no Latvijas; Ministru padomes un tās institūciju militāro objektu pārņemšanas komisijas un Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja darbība: pašvaldību darbība, sekojot Krievijas karaspēka daļas notiekošajam un veicot militāro objektu pārņemšanu, kā arī izvērtējot dokumentāciju, kas saistīta ar šo objektu pārņemšanu un tālāku izmantošanu. Izvērtējot kompartijas darbības izbeigšanas gaitu un tās īpašumu pārņemšanu, galvenā vērība tika veltīta LKP rajonu komiteju, LKP CK, LKP CK autobāzes un LKP CK izdevniecības pārņemšanai. Pārbaudē tika iekļauti šādi galvenie jautājumi: Augstākās padomes lēmumi un tās komisiju darbība kompartijas īpašuma pārņemšanā; Ministru padomes lēmumi un darbība, pārņemot kompartijas īpašumu; pašvaldību darbība un ar kompartijas īpašumu pārņemšanu un tālāko likteni saistītas dokumentācijas izvērtēšana. Izvērtējot LPSR VDK darbības izbeigšanas gaitu un tās īpašumu pārņemšanu, galvenā vērība tika veltīta LPSR VDK rajonu komiteju nodaļu un to VDK objektu pārņemšanai, kuri atrodas Rīgā Stabu ielā, Puškina ielā un Valdemāra ielā. Pārbaudē tika iekļauti šādi galvenie jautājumi: Augstākās padomes lēmumi jautājumos, kuri saistīti ar Augstākās padomes izveidoto komisiju darbību; Ministru padomes lēmumi un darbība, izpildot Augstākās padomes lēmumus par VDK darbības izbeigšanu un īpašumu pārņemšanu; pašvaldību darbība; dokumentācijas izvērtēšana. Izmeklēšanas komisija konstatēja, lūk, ko. Augstākās padomes lēmumi un darbība Krievijas bruņoto spēku pārņemšanā. Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija 1990. gadā bija sākusi apkopot informāciju par PSRS, tas ir, Krievijas, bruņotajiem spēkiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā. Tobrīd vienīgā datu bāze atradās pie Ministru padomes padomnieka aizsardzības darba jautājumos Tillgasa kunga. Tajā bija ziņas par Krievijas bruņotajiem spēkiem piešķirtajām teritorijām, kā arī materiāli, kuri iepriekšējās LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Čepānim bija nosūtīti no rajonu pašvaldībām un kuros bija stāstīts par karaspēka daļās notikušajām pārbaudēm, kuras tika veiktas, pildot 1991. gada 13. oktobrī pieņemto LPSR Ministru padomes rīkojumu nr. 14 - par neapmierinošu ekoloģisko stāvokli republikā un tā atveseļošanu. Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, piedaloties Latviešu strēlnieku apvienības militārajiem lietpratējiem, bija organizējuši vairākas tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas Aizsardzības komisiju deputātiem un militārajiem lietpratējiem, kurās tika panākta vienošanās par to, kāda vienveidīga informācija katrā valstī būtu jāsavāc par Krievijas bruņotajiem spēkiem, un pamatos tika izstrādāta koncepcija par bruņoto spēku izvešanu no Baltijas valstīm. Latvijas Augstākajai padomei šāda koncepcija tika iesniegta 1991. gada 1. aprīlī. Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto anketu par militārajiem objektiem ar Ministru padomes Municipālā departamenta starpniecību 1990. gada oktobrī un novembrī izsūtīja pašvaldībām, un tas ļāva veidot pirmo valsts teritoriju aptverošo datu bāzi par Krievijas bruņotajiem spēkiem Latvijā. Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija 1991. gada oktobra sākumā organizēja sanāksmi, kurā piedalījās pašvaldību vadītāji, kura bija par administratīvajiem pasākumiem, kas jāveic pret karaspēka daļām, lai piespiestu tās ātrāk atbrīvot aizņemtās teritorijas. Piemēram, ja Krievijas karaspēka daļām nav nokārtoti maksājumi par elektrību, apkuri un tamlīdzīgi, vajag pārtraukt sniegt tām šos pakalpojumus. Pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma šīs nostādnes 1990. gada 15. oktobrī tika pieņemtas Augstākās padomes lēmuma veidā. Lēmums bija par sevišķas nozīmes milicijas vienību un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā un paredzēja pārtraukt PSRS bruņoto spēku apakšvienību sociālo un materiālo apgādi. Lēmumu pieņēma, bet tas tomēr faktiski ir ticis ignorēts, tika aizkavēta tā parakstīšana. Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis neveica nevienu darbību šā lēmuma īstenošanai. 1991. gada 15. janvārī daļa Augstākās padomes deputātu padevās zināmai baiļu psihozei. Viss, kas bija saistīts ar šā lēmuma izpildi, tika apturēts. Faktiski lēmums tika atcelts. Izvērtējot citus Augstākās padomes pieņemtos lēmumus par PSRS, tas ir, Krievijas bruņotajiem spēkiem Latvijā, jāsecina, ka tie pieņemti savlaicīgi un precīzi atklāj okupācijas karaspēka nelikumīgo atrašanos Latvijā, kā arī raksturo tā noziedzīgās darbības. Šajā sakarā jāmin, piemēram, 1991. gada 8. janvārī pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums par PSRS nodomu ievest Latvijā gaisa desanta karaspēka divīziju nolūkā izdarīt jauniesaucamo piespiedu mobilizāciju vai Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 8. janvāra lēmums par PSRS bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgo ievešanu Latvijas teritorijā, vai 1991. gada 13. janvārī pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās padomes aicinājums Latvijas tautai, norādot tai uz kārtējiem militāristu pastrādātajiem asiņainajiem noziegumiem, kā arī 1991. gada 20. augusta Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par PSRS bruņoto spēku darbību Latvijā. Turpinot Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības izpēti, Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija pastāvīgi pilnveidoja datu bāzi par Krievijas bruņotajiem spēkiem Latvijā un darīja to līdz pat 1991. gada 24. janvārim, kad ar Ministru padomes lēmumu nr. 33 tika izveidots Ministru padomes Sabiedrības drošības departaments. Taču arī 1991., 1992. un 1993. gadā deputāti sekoja Krievijas bruņoto spēku objektu pārņemšanas gaitai, bet 1991. gada 3. oktobrī Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu izveidot komisiju militāro objektu apsekošanai Latvijas Republikā. Komisijā strādāja deputāti Jundzis, Dobelis, Kostanda un Stepičevs un militārie lietpratēji Pļaviņš, Stiprais un Tilgass. Komisija apsekoja virkni militāro objektu un izstrādāja priekšlikumus valdībai par to, kā izveidot sistēmu objektu pārņemšanai Latvijas jurisdikcijā un to kontrolei. Militāro objektu pieņemšanā Ministru padomei un pašvaldībām bija jādarbojas uz šā dokumenta pamata. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990. gada 3. decembra lēmums par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā, 1991. gada 24. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās padomes likums par pagasta pašvaldību un pilsētas pašvaldību un 1991. gada 5. novembra Augstākās padomes lēmums par PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS robežapsardzības karaspēka un PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka pārziņā esošā īpašuma pārņemšanu Latvijas Republikas valsts īpašumā. Pārbaudot, kā tika īstenots Augstākās Padomes 1991. gada 5. novembra lēmums, deputāti konstatēja, ka netiek nodrošināta militāro objektu īpašuma saglabāšana. Tā kā Ministru padome uz to nereaģēja, Augstākā padome 1992. gada 28. janvārī pieņēma lēmumu par ārvalstu militāro resoru pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli. Bet 1992. gada 9. septembrī Augstākā padome pieņēma vēl vienu lēmumu, kas faktiski būtu bijis jādara Ministru padomei, tas ir lēmums par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus. Secinājums: Augstākā padome un Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija jautājumos par Krievijas bruņoto spēku objektu apzināšanu un pārņemšanu laikā no 1990. gada līdz 1993. gadam ir darbojusies apmierinoši. Īpaši jāatzīmē, ka 1990. un 1991. gadā tieši Augstākās padomes deputāti bija tie, kas organizēja un veica šo darbu, kurš patiesībā bija jāveic Ministru padomei un tās institūcijām. Kā neapmierinoša jāvērtē Augstākās padomes spēja panākt, lai Ministru padome praksē īstenotu likumdevēju pieņemtos lēmumus. Otrais. Ministru padomes un tās institūciju darbība. Darbu, kurš 1990. gadā Ministru padomei bija jāveic, lai apzinātu, kādā situācijā ir Latvijā esošie Krievijas militārie objekti, darīja, kā jau minēju, Augstākās padomes deputāti. Tikai 1991. gada 24. janvārī tika izveidots Ministru padomes Sabiedrības drošības departaments Baškera kunga vadībā. Šā departamenta informācijas nodaļa, izmantodama ziņu iegūšanai rajonos izveidotās valsts dienestu pārbaudes, precizēja datu bāzi, lai pilnveidotu ziņas par Latvijas Republikā esošajām Krievijas karaspēka daļām. Taču pagāja viss 1991. gads, un un 1991. gada laikā Krievijas bruņoto spēku vienības tika gan izvestas no valsts, gan izformētas uz vietas, tātad atbrīvojās militārie objekti, bet valdība nesteidzās īstenot Augstākās padomes lēmumus. Par izņēmumu uzskatāmas epizodiski nodibinātās komisijas atsevišķu ar Krievijas bruņoto spēku atrašanos Latvijā saistīto jautājumu risināšanai. Piemēram, 1991. gada 19. janvārī ar Ministru padomes rīkojumu nr. 21 izveidoja komisiju sarunām ar Baltijas kara apgabala un Baltijas flotes vadību. Komisijas priekšsēdētājs bija Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers. Vienlaikus tika izveidotas arī četras darba grupas. 1991. gada 12. jūlijā ar Ministru padomes rīkojumu nr. 257 izveidoja darba grupas sarunām ar PSRS Ministru padomi un PSRS Aizsardzības ministriju par Liepājas ostas atbrīvošanu, un šīs darba grupas vadītājs bija Jānis Peters. 1991. gada 27. septembrī ar Ministru padomes rīkojumu nr. 375 izveidoja komisiju jautājumā par PSRS Aizsardzības ministrijas karaskolu pārņemšanu, un šīs komisijas priekšsēdētājs bija Ilmārs Bišers. 1991. gada 30. septembrī ar Ministru padomes rīkojumu nr. 378 izveidoja komisiju sarunām ar Baltijas kara apgabala vadību par to materiālo vērtību atdošanu īpašniekiem, kuras viņiem tika atsavinātas augusta apvērsuma mēģinājuma laikā Latvijā, komisijas priekšsēdētājs bija Ilmārs Bišers. Kaut gan Saeimas Izmeklēšanas komisija vairākkārt pieprasīja savā rīcībā šo komisiju sēžu protokolus, lēmumus un atskaites, amatpersonu, piemēram, Ilmāra Bišera, atbildes bija virspusējas, nekonkrētas. Izmeklēšanas komisijai tātad nav citu materiālu par šo valdības komisiju darba rezultātiem, tāpēc ir pamats vērtēt šo komisiju darbu kā neapmierinošu un formālu. Tikai 1991. gada 17. decembrī Ministru padome izdeva rīkojumu nr. 548 par militāro objektu pārņemšanu komisijas izveidošanu. Komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Dinevičs, un komisijā bija 12 locekļi. Bet 1992. gada 10. jūnijā Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 221 par Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanu un to pārziņā esošo objektu uzskaiti un pārņemšanu, izveidojot Latvijas Republikas valsts ministra Dineviča aparātā Krievijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju, kuru vadīja Upmaļa kungs. Birojs savas darbības laikā izveidoja precīzu uzskaiti par Krievijas karaspēka daļu atrašanās vietām Latvijā, un šāda uzskaite deva iespēju Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisijai sākt plānot šo objektu iespējamo izmantošanu pēc to pārņemšanas. Biroja darbs turpinājās līdz Augstākās padomes darba noslēgumam 1993. gada jūnijā, bet pēc reorganizācijas birojs tika iekļauts vispirms Ārlietu ministrijas sastāvā, pēc tam - Aizsardzības ministrijas sastāvā. Savukārt militāro objektu pārņemšanas komisija savas darbības laikā (līdz 1993. gada jūnijam) strādāja gausi, nespēja operatīvi pieņemt lēmumus un tādējādi kavēja atgūto objektu tālāko izmantošanu - to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem vai privatizāciju. Līdz ar to šī komisija radīja priekšnoteikumus daudzu objektu izlaupīšanai. Piemēram, Liepājas rajonā Bārtas pagastā karaspēka daļa nr. 20-480B 1993. gada 15. janvārī atstāja objektu. Pagasta pašvaldības pārstāvji rakstīja pieņemšanas nodošanas aktu, taču vēl pēc pusgada, tas ir, 1993. gada augustā, no Ministru padomes Militāro objektu pieņemšanas komisijas netika saņemts lēmums par šā objekta piešķiršanu pašvaldībai, tādēļ nebija iespējams nodot objektu agrākajam zemes īpašniekam. Pusgadu! Cits piemērs. Liepājas rajona Nīcas pagastu atstāja karaspēka daļa 23-35JA, kā arī karaspēka daļa 86-625, un 1992. gada 14. augustā pieņemšanas un nodošanas aktu parakstīja pagasta pašvaldības pārstāvis. Tālāko izmantošanu kavēja tas, ka līdz 1993. gada augustam - veselu gadu! - Ministru padomes militāro objektu pieņemšanas komisijas lēmums netika nosūtīts pagastam un netika darīts zināms. Tādēļ pašvaldība nevarēja veikt šo objektu privatizāciju un notiek šo objektu izlaupīšana. Šie piemēri ir tipiski visai Latvijai un pierāda Jāņa Dineviča, kā arī viņa vadītās Militāro objektu pārņemšanas komisijas bezatbildību, kurai ir bijušas postošas sekas valsts saimniecībā. 1993. gada pavasarī desmitiem neizskatītu priekšlikumu bija sakrājušies un iestrēguši Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisijā. Kad pēc Augstākās padomes darbības izbeigšanās arī Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisija pārtrauca savu darbu, situācija ar militāro objektu organizētu pārņemšanu vēl vairāk sarežģījās. Un tikai pēc Saeimas Izmeklēšanas komisijas pirmā ziņojuma un pēc jautājuma apspriešanas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā jaunais Ministru kabinets organizēja šīs pārtrauktās darbības atjaunošanu. Secinājums: Ministru padomes Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja darbs attiecībā uz Krievijas karaspēka daļu militāro objektu uzskaites jautājumiem ir vērtējams kā apmierinošs, taču kopumā Ministru padomes darbība Krievijas militāro objektu pārņemšanā ir neapmierinoša. Ministru padomes izveidoto komisiju, kuru mērķis bija šo jautājumu risināšana ar Krievijas bruņoto spēku vadību, darbība ir neapmierinoša. Militāro objektu pārņemšanas komisijas - un it īpaši šīs komisijas vadītāja Jāņa Dineviča - darbība ir neapmierinoša, jo tika radīti postoši zaudējumi Latvijas saimniecībai un tika veicināta valsts īpašumu izlaupīšana. Trešais. Latvijas Republikas pašvaldību darbība. Daudzas pašvaldības - rajonu, pilsētu un pagastu - ir centušās panākt ātrāku Krievijas bruņoto spēku izvešanu no savas teritorijas. Stingru nostāju ir paudušas, piemēram, Kuldīgas rajona Skrundas pagasta, Rudbāržu pagasta, Raņķu pagasta un Laidu pagasta pašvaldības, kuras jau 1992. gadā bija pieņēmušas noteiktus lēmumus ar prasībām Ministru padomei. Kuldīgas rajona Tautas deputātu padome 1992. gada rudenī pieņēma lēmumu atslēgt uz trim dienām elektroenerģijas piegādi Skrundas radiolokācijas stacijai, jo tika liegts veikt pārbaudi garnizona teritorijā. Jāmin arī cīņa par Saldus rajona Zvārdes poligona likvidēšanu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vadības enerģiskā rīcība. Diemžēl jākonstatē, ka ļoti daudzas pašvaldības nav pienācīgi pildījušas Augstākās padomes 1992. gada 28. janvāra lēmumu par ārvalstu militāro resoru pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli.".
• 1993_12_16-seq42 language "lv".
• 1993_12_16-seq42 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q211.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q4294315.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q2660080.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q37.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q191.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q39731.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q159.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q4294480.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q15180.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q80919.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q169534.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q6111970.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q18857363.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q610187.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q210822.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q7536677.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q193159.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q6350545.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q1780610.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q4360259.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q6112866.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q184322.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q29188901.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q16357959.
• 1993_12_16-seq42 mentions Q25938091.