Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq190> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq190 type Speech.
• 1993_12_16-seq190 number "190".
• 1993_12_16-seq190 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq190 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq190 spokenAs 8.
• 1993_12_16-seq190 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! 11. novembrī Saeima konceptuāli pieņēma valdības piedāvāto likumprojektu par pašpārvaldes vēlēšanām. Cilvēkiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, projekts liedza gan pasīvās, gan arī aktīvās vēlēšanu tiesības. Tādējādi vēl pirms pilsonības likuma un likuma par bezvalstniekiem pieņemšanas likumdošanas ceļā tiek aizsākta plaša pastāvīgo iedzīvotāju skaita sabiedrisko tiesību ierobežošana. Konceptuāli grozījumi nav izdarīti, arī sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Jāatzīmē, ka šis likumprojekts ir ievērojami radikālāks par Igaunijas variantu, kas radīja asu kritiku Eiropā. Likumprojektā netiek ievērotas daudzu Eiropas valstu municipālo vēlēšanu demokrātiskās tradīcijas, kas vēlēšanās ļauj piedalīties ne vien bezvalstniekiem, bet ļauj to darīt arī valstī dzīvojošajiem ārzemniekiem. Frakcija “Saskaņa Latvijai” uzskata, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām”” 5. panta redakcija, ar kuru tiesības vēlēt pašvaldības ir piešķirtas vienīgi pilsoņiem, ir pretrunā arī ar Latvijas Republikas konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 8. pantu, jo padara iedzīvotāju tiesības piedalīties pašpārvaldē par politiskām tiesībām, kas dotas vienīgi pilsoņiem. Frakcija uzskata, ka tiesības vēlēt pašvaldību nav politiskas tiesības, tās ir iedzīvotāju pašpārvaldes tiesības, tiesības piedalīties savu sociālo un citu sadzīves jautājumu lemšanā. Kā zināms, nevienai šā līmeņa pašvaldībai nav deleģētas un netiks deleģētas tiesības lemt valstiskos un politiskos jautājumus, tāpēc manis minētā likumprojekta 5. panta redakcija uzskatāma par kārtējo likumdevēju atkāpšanos no Latvijas Republikas konstitucionālā likuma un vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem. Tādējādi pamatoti rodas jautājums: cik efektīva būs pašvaldība, kura vairākās valsts pilsētās pārstāvēs tikai pusi iedzīvotāju? Kāpēc vēl un vēl būtu jāpadziļina likumdevēju jau iepriekš radītā plaisa starp pilsoņiem un pārējiem iedzīvotājiem Latvijā? Frakcija “Saskaņa Latvijai” ir pārliecināta, ka aktīvo vēlēšanu tiesību piešķiršana cilvēkiem, kuri daudzus gadus dzīvo Latvijā, strādā un maksā valstij nodokļus, var dot sabiedrībai un valstij tikai labumu. Tas novērsīs ceļu uz šķelšanos un neuzticību, Latvijas politisko un ekonomisko sabrukumu. Likumu par pašvaldību vēlēšanām frakcija “Saskaņa Latvijai” uzskata par sevi cienošas, vienotas un nacionāli drošas sabiedrības pamatu. Šis likums varētu apliecināt, vai mēs patiesi vēlamies to nepilsoņu integrāciju, kuri aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības ideju un strādā šīs zemes labā. Piecu gadu dzīvošanas cenzu pašvaldības teritorijā kā vēlēšanu tiesību kritēriju labvēlīgi pieņemtu gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, kā arī Eiropas politiskās un sabiedriskās institūcijas, kurās Latvijai šobrīd būtu tik ļoti svarīgi iekļauties. Frakcija ierosina likumprojekta 5. pantu izteikt šādi: pirmā daļa - “Tiesības vēlēt pilsētas domi, rajona padomi vai pagasta padomi ir Latvijas pilsoņiem, kas vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem, kas 1. janvārī gadā, kurā notiek vēlēšanas, pastāvīgi dzīvo attiecīgās pašvaldības teritorijā un ir iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstos, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem”. 5. panta otrā daļa - “Tiesības vēlēt pilsētas domi, rajona padomi vai pagasta padomi ir arī Latvijas Republikas likumīgi pastāvīgi dzīvojošajiem ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem, kas 1. janvārī gadā, kurā notiek vēlēšanas, pastāvīgi dzīvo attiecīgās pašvaldības teritorijā ne mazāk kā piecus gadus, un ir iekļauti Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā un attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstos, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no 6. pantā minētajiem ierobežojumiem. ” Atbilstoši šiem mūsu priekšlikumiem likumprojektā attiecīgi būtu iekļaujamas arī tās normas, kas nosaka iepriekšējo vēlētāju sarakstu sastādīšanu un tajos pieļauto nepareizību pārsūdzēšanas kārtību. Šīs normas nepieciešamas tādēļ, ka Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrs tā arī nav spējis izpildīt savu galveno uzdevumu - precīzi un pilnīgi uzskaitīt visus Latvijas Republikas iedzīvotājus. Nereģistrēti palikuši apmēram 150 tūkstoši iedzīvotāju. Ja mūsu frakcijas ieteikumi netiks ņemti vērā, frakcija “Saskaņa Latvijai” balsos pret šo likumprojektu.".
• 1993_12_16-seq190 language "lv".
• 1993_12_16-seq190 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q211.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q191.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q193089.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q2167704.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q3154693.
• 1993_12_16-seq190 mentions Q25496595.