Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_16-seq127> ?p ?o. }

• 1993_12_16-seq127 type Speech.
• 1993_12_16-seq127 number "127".
• 1993_12_16-seq127 date "1993-12-16".
• 1993_12_16-seq127 isPartOf 1993_12_16.
• 1993_12_16-seq127 spokenAs 118.
• 1993_12_16-seq127 spokenText "Vārds Andrim Bērziņam - darba valsts ministram! Pēc tam runās deputāts Gunārs Resnais. A. Bērziņš (darba valsts ministrs Labklājības ministrijā). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tagad neaģitēšu un neskaidrošu, kāpēc ir jābalso tieši par valdības piedāvāto formulu. Tas ir pirmais variants, un tajā viss ir ļoti nopietni izsvērts. Gribu jūsu uzmanību vērst uz situāciju, kāda varētu rasties, ja jūs nobalsotu par otro - Kuprijanovas kundzes piedāvāto - variantu. Mēs ļoti labi saprotam, ka šī problēma kā tāda pastāv. Bet mēs saprotam arī to, ka šādu formulu pieņemt nedrīkst vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šie cilvēki, kas nesaņem algu, nebūt nav viendabīga un vienāda masa. Viņus es varētu iedalīt trīs grupās. Ir tādi, kas saņem algu, bet strādā tādos uzņēmumos, kuri nemaksā sociālo nodokli. Un šajā ziņā Kuprijanovas kundzei tik tiesām ir taisnība, - tas ir kontroles trūkums. Ir tādi, kas ir piekrituši nesaņemt algu - turpināt būt darba attiecībās, bet nesaņemt algu, un līdz ar to uzņēmums par viņiem nemaksā sociālo nodokli. Viņi ir piekrituši stāvēt un gaidīt, līdz pienāks labāki laiki, kad uzņēmums varēs atsākt darbu. Un ir tādi cilvēki, kas saņem naudu, saņem algu - bet “ārpus kases”. Pašlaik šāda parādība daudzos uzņēmumos ir ļoti izplatīta. Situācija ir tāda: kolīdz uzņēmuma kasē parādās nauda, šī nauda momentā bezstrīda kārtībā tiek ieskaitīta budžetā. Uzņēmumi tādēļ rīkojas šādi: vārtrūmēs, trepju telpās pārdod savu produkciju un darbiniekiem maksā naudu uz rokas. Bet, ja šis cilvēks atnāks pie mums, protams, viņš bezdarbnieka pabalstu nesaņems. Tātad situācija ir sarežģīta, bet šī situācija nav jārisina likumā “Par nodarbinātību”. Likumā “Par nodarbinātību” ir ielikts precīzs un konsekvents princips: ja apdrošināšanas maksājums ir maksāts, pienākas pabalsts; ja šis maksājums netiek izdarīts, pabalsts nepienākas. Un man būtu ļoti liels lūgums - tomēr šo principu saglabāt. Jā, cienītie deputāti, jūs nobalsotu par otro - Kuprijanovas kundzes piedāvāto - variantu, jūs legalizētu nelikumību. Praktiski rastos situācija, ka nelikumība būtu legalizēta. Šāda situācija bija šā gada aprīlī, kad Augstākā padome pieņēma likumu par darba algas indeksāciju. Labu mērķu vadīts, gribēju, lai cilvēkiem neizmaksātās darba algas tiktu indeksētas. Jūs domājat, ka tāpēc darba algu izmaksa paātrinājās un darba algas sāka vairāk izmaksāt? Nē, nebūt ne! Mēs panācām pilnīgi pretēju efektu. Kādu? Darba likumu kodeksā bija rakstīts, ka darba alga jāizmaksā regulāri, un cilvēkam bija tiesības griezties tiesā. Tagad parādījās jauna redakcija, kurā bija rakstīts, ka tad, ja darba alga netiek izmaksāta, tā ir jāindeksē. Un tagad cilvēks griežas tiesā un grib piedzīt darba algu no sava darba devēja, bet tiesa viņam atbild: “Zināt, tā kā likumā ir vēl viens pants, kurā teikts, ka neizmaksātā darba alga ir jāindeksē, darba algas neizmaksa ir likumīga. ” Tas ir precedents, un mēs ar šo likumu panāksim otru tādu pašu precedentu, ja nobalsosim par otro variantu. Tieši tāpēc es lūdzu cienījamos deputātus balsot par valdības piedāvāto variantu. Valdība ir izstrādājusi noteiktu pasākumu programmu, kā rīkoties, lai šo situāciju novērstu. Pirmkārt, Saeimai ir iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””, kur ir teikts, ka uzņēmumam ir tiesības pārdot savus apgrozāmos līdzekļus un pamatlīdzekļus, ja uzņēmumam pietrūkst naudas algu izmaksai. Otrkārt, valdība ir iesniegusi Saeimai labojumus Darba likumu kodeksā, kuri paredz atvieglināt uzņēmumiem iespējas izbrīvēt cilvēkus, samazinot atlaišanas pabalstu no trim mēnešiem uz vienu mēnesi. Treškārt. Saeimas rokās ir iespēja noteikt, ka darba alga ir pirmās kārtas, nevis piektās kārtas maksājums (kā tas pašlaik ir likumā “Par uzņēmējdarbību”). Tādējādi problēma, par kuru runāja Kuprijanovas kundze, praktiski būs atrisināta un šis princips, apdrošināšanas princips netiks salauzts likumā par nodarbinātību. Tātad, cienījamie deputāti, es jūs vēlreiz aicinu balsot par valdības piedāvāto redakciju, tas ir, par pirmo variantu.".
• 1993_12_16-seq127 language "lv".
• 1993_12_16-seq127 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1993_12_16-seq127 mentions Q822919.
• 1993_12_16-seq127 mentions Q3744607.