Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_09-seq260> ?p ?o. }

• 1993_12_09-seq260 type Speech.
• 1993_12_09-seq260 number "260".
• 1993_12_09-seq260 date "1993-12-09".
• 1993_12_09-seq260 isPartOf 1993_12_09.
• 1993_12_09-seq260 spokenAs 8.
• 1993_12_09-seq260 spokenText "Godātie deputāti! Piebalga kungs teica, ka šis likums padarīs skaidrus spēles noteikumus. Es mēģināšu, kā es to saprotu no vairākkārtējas likuma izlasīšanas, izdarīt secinājumus par šiem skaidrajiem spēles noteikumiem. Par to te jau daudz tika runāts. Man nav skaidrs, kāds samērs saskaņā ar šo likumu ir starp atbildību, kura ir valdībai kopumā un finansu ministram atsevišķi, jo pēc būtības finansu ministrs faktiski pilnībā kontrolē valsts finanses. Un, ja mēs no šāda viedokļa skatāmies, rodas jautājums: kādā veidā finansu ministrs nosaka valsts ekonomisko stratēģiju un kādā veidā, teiksim, šo ekonomisko stratēģiju var ietekmēt pārējie ministri? Varbūt ir paredzēts, ka pārējie ministri nemaz neietekmēs šo ekonomisko stratēģiju? Es varētu šo pamatnostādni pieņemt ar vienu nosacījumu - ka šis finansu ministrs faktiski ir valsts Ministru prezidents. Tad šīs lietas it kā nostātos savās vietās un tad šādā interpretācijā šo likumu varētu uzskatīt par pieņemamu. Tomēr, kā es saprotu, tā nav paredzēts. Finansu ministrs ir tikai viens no daudzajiem ministriem. Tā ir pirmā lieta, par kuru jau daudz tika runāts, tāpēc es vairāk to neiztirzāšu. Otrs jautājums, kas rodas, lasot šo projektu: kādas ir Saeimas iespējas kontrolēt budžeta izpildi un līdzekļu izlietošanu? Patiesībā vienīgais ekonomiskais rīks Saeimas rokās ir budžets, kontrole pār budžetu. Nevienā valstī pasaulē parlaments no savām tiesībām uz budžeta kontroli neatsakās. Kādas ir iespējas kontrolēt budžetu? Redzat, ja mēs no šāda viedokļa paskatāmies uz šo likumu, tad konstatējam, ka vairākos pantos ir iestrādātas tēzes, ar kuru palīdzību var mierīgi un glīti ar lielām summām izvairīties no šīs kontroles. Šī tēze parasti tiek formulēta tādā veidā, ka, teiksim, ja gadījumā budžeta līdzekļu ir iedalīts pārāk daudz, tad ministrs var noņemt šos līdzekļus. Un tālāk vairs nav pateikts, kas notiek ar šiem līdzekļiem. Tātad finansu ministrs var noņemt un tālāk novirzīt tur, kur tas ir vajadzīgs. Taču var būt, ka arī ne tur, kur ir vajadzīgs, bet varbūt tur, kur nav vajadzīgs. Lūk, šajā gadījumā jau zūd kontrole un zūd, lūk, šī atbildība par to, kas notiek tālāk. Nākamais. Runa ir par tā saucamajiem slepenajiem izdevumiem. Es saprotu, ka valstij ir sava drošības sistēma, kurai vajadzīgi kaut kādi noteikti izdevumi, un ka šo informāciju nevar pārlieku plaši apspriest un popularizēt, bet tanī pašā laikā es saprotu arī to, ka mēs ilgus gadus esam dzīvojuši valstī, kurā vispār nebija kontroles pār šiem līdzekļiem, kas aiziet šādiem mērķiem. Un pie kā tas noved - arī to mēs ļoti labi zinām. Un bailes no šā recidīva liek mums būt piesardzīgiem attiecībā uz šo nostādni, jo, lūk, speciālā komisija, kas it kā kontrolēs šos izdevumus, būs valdošās frakcijas iecelta. Tātad vispārējā Saeimas pieeja tiem nebūs atļauta. Es domāju, ka vienam skaitlim par šo jautājumu Saeimā tomēr ir jābūt zināmam, tas ir, kopējam skaitlim, cik līdzekļu tiek izlietots šādai vajadzībai. Tas Saeimai ir jāzina tā vienkāršā apsvēruma dēļ, lai redzētu, kādas tendences valstī valda šinī jautājumā - vai šīs vajadzības speciālajiem mērķiem ir strauji progresējušas vai tās ir normāli progresējošas, vai tās, teiksim, stāv uz vietas. Nākamais. Likums paredz lielas iespējas manipulēt ar pašvaldību budžetiem, un es domāju, ka šāds stāvoklis nav pieņemams. Un arī no šā viedokļa likuma vērtība ir apšaubāma. Un vēl viens jautājums, par kuru būtu lietderīgi padomāt. Tātad budžets ir jāiesniedz 1. oktobrī, taču Satversme nosaka, ka 1. oktobrī notiek Saeimas vēlēšanas. Ne gluži 1. oktobrī, bet oktobra sākumā notiek Saeimas vēlēšanas. Tas nozīmē, ka jaunā valdība strādās ar budžetu, kuru steigā un vairs bez īpašas atbildības izjūtas būs sastādījusi iepriekšējā valdība un ko tikpat lielā steigā un bez īpašas atbildības izjūtas varbūt būs apstiprinājusi iepriekšējā Saeima. Man liekas, ka šis stāvoklis pats par sevi ir diezgan apšaubāms. Pēc manām domām, būtu loģiski šo budžeta apstiprināšanas termiņu pārcelt uz citu laiku, lai jaunā valdība var sākt strādāt vai, pareizāk sakot, iesākt savu darbību, pabeidzot pildīt veco budžetu un tūdaļ ķeroties pie jaunā budžeta sastādīšanas atbilstoši savām iecerēm. Un pēdējais - finansu gada pārskats. Finansu gada pārskatā ir prasīts ļoti daudz, bet, ja tā loģiski paanalizējam, tad, pēc manām domām, diezgan daudz kā pietrūkst. Pietrūkst, piemēram, tādas pozīcijas, kas norāda, kur paliek un kā tiek izlietoti tie līdzekļi, kurus iegūst, pārdodot valsts kapitālu, par ko valdība savu nostādni jau tika deklarējusi. Es domāju, ka atsevišķos gadījumos tie var būt diezgan nopietni skaitļi, par kuriem mēs šeit it kā neko īpaši neuzzinām. Interesanti ir arī tas, ka pārskatu par iepriekšējo gadu mēs saņemsim tikai nākamā gada septembrī. Un vēl dažas neskaidrības. Teiksim, ja budžeta sastādīšanai valdība prasa pusgadu laika, tad atskaites sastādīšanai vajag gandrīz vai 2/3 gada. Man nav skaidrs - kāpēc tas tā. Kur šeit slēpjas loģika? Kāpēc ir šādi termiņi? Tas liekas vairāk nekā neizprotami. Visbeidzot man gribas minēt Platā kunga teicienu, kurā viņš apgalvoja, ka šis budžeta likums radīs spēcīgu budžeta sistēmu. Es atļaušos izteikt šaubas par šo tēzi, jo man liekas, ka spēcīgu budžeta sistēmu var radīt spēcīga valsts ekonomiskā sistēma, nevis budžeta likums. Un man būtu aicinājums deputātiem: iekams jūs nospiežat pogu, padomājiet, vai šis budžeta likums patiešām deklarēs skaidrus spēles noteikumus. Man nav šīs pārliecības.".
• 1993_12_09-seq260 language "lv".
• 1993_12_09-seq260 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1993_12_09-seq260 mentions Q822919.
• 1993_12_09-seq260 mentions Q4382060.