Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_09-seq241> ?p ?o. }

• 1993_12_09-seq241 type Speech.
• 1993_12_09-seq241 number "241".
• 1993_12_09-seq241 date "1993-12-09".
• 1993_12_09-seq241 isPartOf 1993_12_09.
• 1993_12_09-seq241 spokenAs 113.
• 1993_12_09-seq241 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums veidojas diezgan sarežģīta situācija apstākļos, kad iedzīvotāju priekšā nonāk valsts budžets. Tas ir liels un sarežģīts dokuments ar ārkārtīgi garām skaitļu rindām, par kurām vienkāršs cilvēks, saņemot rokas, saka: “Bet es šeit neko nesaprotu!” Un viņam ir taisnība. Šis budžeta dokuments pagaidām tiek veidots kā tīri tehnisks, juridisks dokuments, kas dod tiesības valdībai izlietot līdzekļus noteiktiem mērķiem. Un, lai valdība šos līdzekļus noteiktiem mērķiem varētu izlietot, Saeima dod valdībai noteiktu pilnvarojumu, apstiprinādama budžetu. Šajā budžeta tapšanas procesā mums nepieciešams izdarīt daudz precizējumu, jādod daudz skaidrojumu, lai tiešām visi cilvēki jau budžeta izstrādes procesā varētu noskaidrot, kādā veidā budžetā ir atspoguļoti tieši tie jautājumi, kas katru cilvēku visvairāk interesē, lai budžetā būtu precīzi formulēti tie valdības mērķi, kurus valdība sev izvirza, lai darbotos tālāk, jo budžeta jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Ne velti likums “Par kabineta iekārtu” nosaka, ka tad, ja Saeima neakceptē budžetu, tas vienlaikus ir novērtējams arī kā neuzticības izteikšana valdībai. Finansu ministrija šādos apstākļos uzskatīja par nepieciešamu ievērojami reformēt budžeta jautājumus, lai šis budžeta izstrādes process kļūtu skaidrāks un lai šajā budžeta izstrādes procesā tiešām būtu skaidri izprotamas dažādu iestāžu funkcijas un pienākumi, tas, ciktāl sniedzas finansu ministra pilnvaras, kuras ir jārisina budžeta ietvaros, un kādi jautājumi būtu jārisina citām institūcijām un citām struktūrām. Vecajā, padomju laikā, budžeta izstrādes un pieņemšanas process tika ārkārtīgi vienkāršots - pat tiktāl, ka Augstākajā padomē vajadzēja pieņemt pavisam nenozīmīgu dokumentu, kurš bija pakārtots tikai valsts ekonomiskās un sociālās attīstības piecgadu plānam un pēc tam - gada plānam. Pēc tam šim dokumentam sekoja budžets, kurā bija ierakstīts, cik tad līdzekļu valdība gatavojas tērēt valsts pārvaldei, sociālajiem un kultūras pasākumiem, tautsaimniecības attīstībai un dažiem citiem izdevumiem. Un šeit nebija precīzi noteikts, kas šos līdzekļus tērēs, kas darbosies ar šīm naudas summām, kas saņems vajadzīgās pilnvaras. Liels solis uz priekšu bija tas, ka 1990. gada jūnijā Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Šis likums pacēla budžetu tādā stāvoklī, ka budžeta dokuments, kuru apstiprina Augstākā padome - Latvijas parlaments, uzņemas normālu juridisku slodzi. Šajā likumā ir ierakstīts, cik katram ministram tiek atvēlēts naudas konkrētu funkciju veikšanai vai konkrētu mērķu sasniegšanai. Mēs pašlaik savā attīstībā neesam apstājušies un esam jau pārauguši šā likuma ietvarus, kurš tika pieņemts 1990. gada jūnijā, tāpēc mums vajadzētu virzīties tālāk uz priekšu. Finansu ministrija šajā procesā vadījās pēc Starptautiskā valūtas fonda ekspertu ieteikumiem. Viņi pagājušā gada aprīlī šeit bija un teica, ka Latvijā ir ievērojami jāpastiprina budžeta likums. Budžeta likums Latvijā nav diezgan moderns un pietiekams, lai risinātu visus budžeta procesa jautājumus tieši tādā veidā, lai tas atbilstu Latvijas interesēm. Un tā mēs, izstrādājot šo jauno likumprojektu, balstījāmies uz Latvijas Republikas 1924. gada likumu “Par budžetu”, uz 1936. gada likumu “Par budžetu” un tiešām izmantojām abus šos likumus, jo 1924. gada likumā bija samērā precīzi atspoguļota parlamentārā procedūra, kura gan 1936. gadā tika likvidēta, bet tomēr daudzi budžeta sastādīšanas un izteikti tehniskie jautājumi tur bija nostiprināti. 60., 70. un 80. gados dažādās pasaules valstīs notika liela mēroga budžeta reformas. Šīs budžeta reformas bija saistītas ar to, ka kompjūtersistēmas un kompjūtertehnika radīja jaunas iespējas budžeta sastādīšanas un tā izpildes pilnveidošanā, un bez šīs pieredzes mēs nevaram iztikt. Arī šī pieredze mums ir jāņem vērā. Un tā, gatavojot šo jauno likumprojektu, mēs lielā mērā vadījāmies pēc tās likumdošanas prakses, kura pašlaik ir izveidota Amerikas Savienotajās Valstīs un Vācijas Federatīvajā Republikā. Mēs iepazināmies arī ar likumiem, kuri nosaka budžeta tiesības Igaunijā, Polijā un Portugālē. Varētu pat likties, - kādēļ Portugālē? Tas ir ļoti interesants jautājums, jo pēc 1974. gada tā saucamās neļķu revolūcijas šī pašlaik jau Eiropas kopienas valsts arī bija nostādīta mums līdzīgā situācijā un tai vajadzēja izstrādāt jaunas budžeta tiesības un parlamentārās procedūras, jo pirms tam tādas nebija eksistējušas. Mums bija iespēja iesaistīt šajā darba grupā, kas gatavoja likumprojektu par budžetu un finansu vadību, ekspertus no Starptautiskā valūtas fonda, Amerikas Savienoto Valstu Finansu ministrijas, kā arī no Vācijas Finansu ministrijas. Un šie eksperti apgalvoja, ja mēs iesim tālāk uz priekšu ar šādu likumprojektu un balstīsim uz tā nākamo budžeta reformu, mums Latvijā izdosies patiešām izveidot modernu, mūsdienīgu un spēcīgu budžeta sistēmu. Budžetā centrālais jautājums ir tāds, ka valdība formulē mērķus, kādiem tā pieprasa naudu nākamajam finansu gadam. Un šiem mērķiem budžetā ir jābūt pietiekami precīzi formulētiem, tādā veidā, lai katram būtu saprotams, kāds tad būs rezultāts, ja naudu izlietos šim vai kādam citam mērķim. Tādēļ uzreiz pēc tam, kad Saeima ir šādu budžetu akceptējusi, rodas ļoti svarīgs jautājums par to, ka ir nepieciešama kontrole, vai tiešām līdzekļi tiek izlietoti tam mērķim, kuram līdzekļi ir pieprasīti, un vai tiek sasniegti tie rezultāti, kuri ir definēti ar budžeta likumu. Šis jautājums faktiski ir budžeta darbības stūrakmens. Un tas ir pats svarīgākais, ka nodokļi Latvijā vai jebkurā citā valstī tiek ņemti tādā veidā un tādiem mērķiem, ka ar budžeta starpniecību tiek organizēta noteiktu valsts mērķu sasniegšana. Budžeta reformas ietvaros mēs paredzam, ka šis būs pirmais un pats svarīgākais likums, kuru mums vajadz��tu Saeimā pieņemt un jau 1994. gada laikā pamatā ieviest Latvijas Republikā. Protams, tālāk sekos likums par vietējo pašvaldību budžetiem. Mums Saeimā noteikti vajadzēs izdarīt grozījumus un precizējumus arī Saeimas kārtības rullī, lai mums, pamatojoties uz šiem principiem, būtu ārkārtīgi precīzi izstrādāts Saeimas process un lai katram būtu zināms, kurā brīdī ir jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, lai mēs zinātu, kādā veidā budžetā tiks atrisināti Latvijas valstij politiski vissvarīgākie jautājumi. Nedaudz tālākā perspektīvā mums ir jādomā par to, lai Latvijā tiktu pieņemts Valsts budžeta kodekss, kurā ļoti precīzi būtu definētas valsts iestāžu, ministriju un Finansu ministrijas funkcijas, pienākumi un atbildība tajā procesā, kurā mēs izstrādājam un izpildām budžetu. Lai sakārtotu valsts un pašvaldību attiecības, mums pirmām kārtām Latvijā ir vajadzīgs likums, kurš sadalītu funkcijas un atbildību starp valsti un pašvaldībām. Lai šīs funkcijas varētu precīzi sadalīt, pirmkārt, ir labi jāzina, kā pašvaldības sauks un cik lielas šīs pašvaldības būs, tas, vai mēs Latvijā arī turpmāk paliksim pie rajoniem un vai rajonu līmenī mums pašvaldības paliks. Mums jāzina, vai Latvijā rajona vietā būs apriņķis, kādas būs šā apriņķa funkcijas, kādas funkcijas tiks nodotas pagastiem un kādas funkcijas pagasti reāli, balstoties uz tiem ieņēmumiem, kurus tie var ievākt savā teritorijā, varēs realizēt. Tas pats attiecas arī uz pilsētām. Mums noteikti Ministru kabineta reglamentā vajadzēs izdarīt grozījumus, lai noteiktu, kādā veidā risināsies budžeta process Ministru kabinetā. Šogad laikam ir liela problēma,kādēļ mums Ministru kabinetā kavējas budžeta izskatīšana, un tas tiešām ir ļoti svarīgs jautājums. Ļoti labs bija jautājums, ko sakarā ar budžeta aizkavēšanos uzdeva Budovska kungs un citi deputāti. Acīmredzot tas ir saistīts ar to, ka vēl ne visās vietās mums ir precīzi zināms, kurā brīdī un kādi pienākumi katram ir jāveic. Bieži vien mēs atkal iegrimstam diskusijās par vienu, otru vai trešu jautājumu, kuram vēl nav pietiekami likumīga pamata, un mēs nezinām, kādā veidā šo jautājumu var atrisināt vislabāk un ar kādu likumu grozījumiem mums ir jāvirzās uz priekšu. Arī Finansu ministrijai ar saviem normatīvajiem aktiem ir jāiet uz priekšu tādā ziņā, ka ir jānostiprina budžeta procesa normatīvā bāze. Finansu ministrijai ir jāgatavo komentāri par budžeta un finansu vadības likumu, kā arī par vietējo pašvaldību budžeta likumu, jāgatavo valsts un pašvaldību ieņēmumu un izdevumu klasifikācija, katru gadu jāgatavo instrukcijas par budžeta pieprasījumiem un specifiskas grāmatvedības instrukcijas budžeta izpildes nodrošināšanai. Piebalga kungs jau diezgan precīzi izstāstīja jautājumus, kas ir saistīti ar budžeta sastādīšanas procesu, tomēr es gribētu apstāties pie dažām lietām, kurām ir ļoti svarīga nozīme budžeta izpildes procesā, un varbūt tiešām izskaidrot šo jautājumu, lai turpmāk mums būtu mazāk domstarpību. Valsts budžeta izpilde sākas ar to brīdi, kad Saeima ir akceptējusi ikgadējo likumu par valsts budžetu. Šā likuma centrālā daļa ir budžeta apropriācija. Tas latviešu valodā ir jauns vārds, kuru mums vajadzētu ieviest, un droši vien tie cilvēki, kuri stāv latviešu valodas aizsardzības pozīcijās, var ļoti uztraukties par šo vārdu “apropriācija”. Mēs konsultējāmies ar valodniekiem un ar tulkiem, līdz beidzot Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija pateica: šis vārds nav angļu vārds, tam vārdam ir latīņu cilme, tas ir pilnīgi legāls un ir pieļaujams, ka latviešu valodā mēs ieviešam tādu terminu, kurš tiešām atbilst starptautiskajam lietojumam, bet kuram mēs latviešu valodā citu - precīzāku - aizvietotāju nevaram atrast. Budžeta apropriācija atspoguļo to, ka konkrētam mērķim noteiktā laika periodā tiek paredzēts ļoti konkrēts līdzekļu daudzums, kuru valdība ir pilnvarota izlietot, lai sasniegtu šo mērķi. Ja mēs katru reizi lietosim šo ļoti garo formulējumu, tādā gadījumā mums budžeta veidošanas process tiks apgrūtināts. Saskaņā ar šīm Saeimas akceptētajām apropriācijām finansu ministrs asignē līdzekļus ministrijām un resoriem. Ministrijas un resori atbilstoši Finansu ministrijas asignējumiem tālāk asignē līdzekļus budžeta izpildītājiem. Budžeta izpildītāji dod rīkojumu Valsts kasei izdarīt maksājumus. Valsts kase pārbauda maksājumu rīkojumu atbilstību asignējumiem un, ja tāda atbilstība pastāv, tad šādus maksājumus izpilda. Valsts kase tālāk izdod pārskatu par valsts budžeta izpildi, lai šis valsts budžeta izpildes process būtu pilnīgi skaidrs. Valsts kontrole izskata gada valsts budžeta izpildes pārskatu un sniedz īpašu līdzziņojumu Saeimā un šādā veidā nodrošina parlamentāro kontroli pār valdības darbību budžeta līdzekļu izlietošanā. Un tad Saeima atkal apstiprina pārskatu par gada valsts budžeta izpildi un dod akceptu, ka šie līdzekļi ir izlietoti pareizi. Daudz jautājumu, izskatot pašu likumprojektu, var saistīties ar tā nosaukumu. Jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs saņēmām aizrādījumu par to, ka vārdiem “finansu vadība” nav dots noteikts ierobežojums. Mēs esam vienojušies par to, ka likuma tekstā pēc nosaukuma nāks preambula, kurā tiks paskaidrots, ka ar finansu vadību mēs saprotam visus administratīvos pasākumus, visas administratīvās normas, kas nepieciešamas budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai tieši attiecībā uz jebkādiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Likumprojektā mēs esam centušies dot arī precizējumu vai skaidrojumu Satversmes 66. panta otrajai daļai, kura nosaka, ka nekad nevar pieņemt tādu likumu, kas būtu saistīts ar budžeta papildu izdevumiem, ja citā vietā nav noteikti izdevumu samazinājumi vai paredzēti papildu ieņēmumi šā finansiālā deficīta segšanai. Piebalga kungs ļoti precīzi izskaidroja jautājumus, kas ir saistīti ar speciālā budžeta parādīšanos mūsu budžeta terminoloģijā. Es tiešām vēlreiz gribētu uzsvērt, ka mēs gribam atgriezties pie tās normatīvās prakses, kura tika izstrādāta un radīta pirmajā neatkarīgajā Latvijas Republikā un tiešām nošķirt īpašos budžeta fondus, kuros nonāk īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi. Mums nekādā ziņā nav nodoma vai vēlēšanās izvairīties no parlamentārās kontroles jautājumos, kuri ir saistīti ar budžeta līdzekļu izlietojumu. Gluži otrādi - mēs gribētu no deputātiem saņemt priekšlikumus par to, kādā veidā šīs normas varētu pilnveidot un uzlabot, lai budžeta process kļūtu skaidrāks un labāk izprotams. Raksturojot šo likumprojektu kopumā, ir jāatzīst, ka tas ir visai garš - 49 panti, pusotras lappuses ar definīcijām un paskaidrojumiem, ieviešot vispār jaunus terminus vai jaunus terminus šā likuma nozīmē. Tas, ņemot vērā citus Latvijas likumus, ir samērā liels un sarežģīts likums. Protams, ja mēs salīdzinām to ar līdzīgiem likumiem ārzemēs, tad šis likums, lai gan tas ietver sevī visus galvenos pamatprincipus budžeta procesa regulēšanā, tomēr ir pietiekami konspektīvs un īss. Salīdzinājumam varu teikt, ka Vācijas budžeta likumā ir 70 panti, turklāt šie panti ir daudz plašāk izvērsti un nodrošina daudz vairāk skaidrojumu, bet liela daļa no šiem skaidrojumiem ir arī saistīti ar Vācijas valsts federatīvo uzbūvi, un arī tas šajā nozīmē rada daudzus sarežģītus paskaidrojumus. Mēs neuzskatām, ka tas ir pēdējais budžetu reglamentējošais dokuments. Droši vien arī šis likums tā tālākajā attīstības procesā būs jāmaina, ņemot vērā precizējumus, kuri mums būtu jāizdara tieši budžeta tapšanas procesā un budžetu apstiprinot Saeimā, kā arī pēc tam, budžetu izpildot tādā veidā, lai par tiem līdzekļiem, kurus Latvijā maksā nodokļu maksātāji, tiktu panākts maksimālais efekts, lai pasākumi tiktu realizēti efektīvi, produktīvi un visas Latvijas tautas interesēs.".
• 1993_12_09-seq241 language "lv".
• 1993_12_09-seq241 speaker Janis_Platais.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q822919.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q211.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q191.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q193089.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q2167704.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q183.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q36.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q45.
• 1993_12_09-seq241 mentions Q52847.