Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_09-seq212> ?p ?o. }

• 1993_12_09-seq212 type Speech.
• 1993_12_09-seq212 number "212".
• 1993_12_09-seq212 date "1993-12-09".
• 1993_12_09-seq212 isPartOf 1993_12_09.
• 1993_12_09-seq212 spokenAs 77.
• 1993_12_09-seq212 spokenText "Cienījamie deputātu kungi un deputātu kundzes! Visus šos budžeta grozījumus varētu sadalīt trijās grupās. Pirmā grupa ir pamatgrupa, jo tad, kad mēs iepriekšējā reizē apstiprinājām budžeta grozījumus 1993. gadam, trijās pozīcijās mēs iezīmējām rezervi. Tās pozīcijas bija šādas: darba algas palielināšana, pensiju izmaksa un pabalstu nodrošināšana mazturīgajiem. Šīs pozīcijas netika precīzi atšifrētas, jo laiks, kurā tas notika, bija ļoti ierobežots un nebija precīzi sadalīta nauda pa resoriem, taču tas netraucēja izdarīt maksājumus jau no 1. novembra. Tomēr tas viss tika darīts uz decembra summu rēķina, un šodien šā projekta pamatsastāvdaļa ir šo summu sadale pa resoriem. Tātad mēs bijām ielikuši rezervi 2,98 miljoni darba algu izmaksai, to palielināšanai. Pēc precīziem aprēķiniem, šim mērķim divos mēnešos vajadzīgi 3,13 miljoni latu. Tātad 150 tūkstoši latu bija jāatrod. Lai to izdarītu, valdība ir samazinājusi Finansu ministrijai izdevumus zelta, platīna un sudraba iepirkšanai par 190 tūkstošiem latu, tādējādi sedzot šo starpību. Pensiju izmaksai ir vajadzīgi 8,9 miljoni latu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī papildus apstiprināja 8,9 miljonus latu pensiju izmaksai. Pabalstu nodrošināšanai mazturīgajiem bija paredzēti 4 miljoni latu, un 4 miljoni latu ir sadalīti, izmantojot gan Labklājības ministrijas sistēmu, gan arī vietējās pašvaldības. Budžeta projektā ir parādījusies jauna pozīcija, kas ir cieši saistīta ar to, par ko es runāju jau iepriekš. Tie ir Labklājības ministrijas izdevumi kompensāciju izmaksāšanai un sanatoriju uzturzīmju apmaksāšanai invalīdiem. Šī pozīcija kopā prasa 38 tūkstošus latu, un arī to sedz no zelta, platīna un sudraba iepirkšanai paredzētajiem izdevumiem. Tādējādi šādā kombinācijā kopējā summa iznāk nulle. Tātad visa rezerve, kas bija ielikta, plus vēl 190 tūkstoši latu, kas ir samazināti zelta, platīna un sudraba iepirkšanai, tiek izlietoti tiem mērķiem, ko Saeima jau nolēma iepriekšējās debatēs un pieņemot agrākos grozījumus. Tātad tas ir ļoti svarīgi, un es gribētu uzsvērt, ka šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt tieši šodien, jo tas ir saistīts ar algu un pensiju izmaksu laiku. Ir skaidrs: ja mēs pieņemam šo projektu šodien, tad izmaksas var notikt līdz Ziemsvētkiem, bet, ja mēs to izskatām nākamnedēļ, tad izmaksa var būt tikai pēc Ziemsvētkiem. Tātad principā šis bloks ir pilnīgi precīzi saskaņots. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdarīja dažus grozījumus arī pašā projektā, un beigās Finansu ministrija tiem piekrita. Otrs bloks ir Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas lūgums. Kā jūs jau zināt, budžets tika balsots pa paragrāfiem, un bieži vien veidojās situācija, ka vienā paragrāfā nauda ir palikusi pāri, bet citos paragrāfos tās trūkst. Ņemot vērā to, ka iepriekšējais budžets bija ļoti saspringts un tajā tiešām nebija iespējas tik precīzi prognozēt, jo principā tas nav labs precedents, taču tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka ir jāapmierina Labklājības ministrijas lūgums, tātad būtu vajadzība pārdalīt to naudu, kas paliek pāri dažos paragrāfos, par labu citiem paragrāfiem. Pilnīgi identiska attieksme ir Kultūras ministrijai, kaut gan es vēlreiz atkārtoju, ka tas nozīmē tikai to, ka izdevumi nav precīzi plānoti, tomēr šajā konkrētajā gadījumā tā, protams, ir izeja no situācijas. Un trešā grozījumu grupa ir saistīta ar Ārlietu ministrijas izdevumiem. Ārlietu ministrijas izdevumus ir paredzēts palielināt par 170 tūkstošiem latu, izmantojot tos ieņēmumus, kuri ir iegūti vai kurus saņēma sakarā ar vīzu maksas iekasēšanu. Šeit loģiski var rasties jautājums: “Kāpēc par šiem grozījumiem mēs uzzinām tikai šodien?” Jāteic, ka aprēķinus sarežģī tas, ka vīzu maksu ir ļoti grūti prognozēt, tā neienāk nepārtrauktā straumē, jo tas nav nodoklis. Un ir skaidrs, ka reālā izpilde, kas būs vairāk par 1 miljonu dolāru (kas arī bija ieplānots budžeta ieņēmumos), parādās tieši šobrīd. Tomēr tā ir vienreizēja iespēja, tā nav sistēma, ka šādi ieņēmumi varētu būt pastāvīgi. Un tādējādi valdība un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita, ka šī ir vienreizēja tāda iespēja atbalstīt Ārlietu ministrijas vajadzības, jo Ārlietu ministrija pēdējā laikā ir atvērusi gan konsulātus, gan vēstniecības tieši bijušajās NVS valstīs, un ir skaidrs, ka to aprīkojums ne vienmēr ir pietiekams. Turklāt tas ir saistīts ne tikai ar Latvijas prestižu, bet arī ar to cilvēku drošību, kuri tur strādā. Ārlietu ministrijai ir pilnīgi precīzs pamatojums katram latam, kur šī nauda tiks izlietota, un tas, protams, nosvēra svaru kausu par labu šim priekšlikumam. Tātad tika nolemts palielināt ieņēmumus par 170 tūkstošiem latu uz vīzu maksas rēķina un attiecīgi palielināt izdevumus par 170 tūkstošiem latu Ārlietu ministrijai. Protams, šī ir visdiskutablākā pozīcija, bet man būtu lūgums deputātiem atbalstīt šo jautājumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem tūlīt pēc tam, kad būs apstiprināts pirmais lasījums.".
• 1993_12_09-seq212 language "lv".
• 1993_12_09-seq212 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1993_12_09-seq212 mentions Q822919.
• 1993_12_09-seq212 mentions Q211.
• 1993_12_09-seq212 mentions Q15628977.
• 1993_12_09-seq212 mentions Q1419663.