Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_02-seq247> ?p ?o. }

• 1993_12_02-seq247 type Speech.
• 1993_12_02-seq247 number "247".
• 1993_12_02-seq247 date "1993-12-02".
• 1993_12_02-seq247 isPartOf 1993_12_02.
• 1993_12_02-seq247 spokenAs 78.
• 1993_12_02-seq247 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Kāda tad ir mūsu argumentācija pēc iepazīšanās gan ar 1991. gada janvārī slēgto līgumu, gan ar Ārlietu komisijas atzinumu par šā līguma nozīmi šobrīd? Jā, pats par sevi saprotams, ka šie līgumi savā laikā tika slēgti ar Baltijas valstīm un Krievija ar šo līgumu sāka darboties no Krievijas puses arī ar Igauniju un Lietuvu. Krievija nav ratificējusi līgumu ar Latviju, tā tas tiešām ir. Līdz ar to, protams, nevar prasīt līguma denonsēšanu, ja tas nekad nav bijis spēkā. Taču arī mūsu iesniegtajā projektā nebija runas par šā līguma denonsēšanu, bet gan bija runa par ratifikācijas atcelšanu no Latvijas puses. Kāda ir mūsu argumentācija? Ļoti īsi. Pirmām kārtām es pievērsīšos tam, ko mēs esam teikuši jau daudzkārt, nevis tikai šobrīd. Tam, ka šis 1991. gada janvārī noslēgtais līgums ietver Latvijai ļoti daudzas nelabvēlīgas saistības. Minēšu tikai pāris no tām. Piemēram, 3. pantā abas puses uzņemas savstarpējas saistības garantēt personām, kuras šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas teritorijā un Krievijas PFSR teritorijā un tagad ir PSRS pilsoņi, tiesības saglabāt vai iegūt Latvijas Republikas vai Krievijas pilsonību atbilstoši viņu brīvai gribai. Bez tam līgumslēdzējas puses garantē saviem pilsoņiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes vai citām atšķirībām vienādas tiesības un brīvības. Konkrētie pilsonības jautājumi, kas interesē abas puses, tiks saskaņoti īpašā divu pušu nolīgumā, balstoties uz starptautisko tiesisko normu pamatiem. Arī 4. pants mazliet pastiprina to pašu, kas jau ir teikts 3. pantā, to, ka katra no augstajām līgumslēdzējām pusēm atzīst, ka tās teritorijā dzīvojošie otras līgumslēdzējas puses pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības neatkarīgi no viņu nacionālās piederības, bauda tiesības (tajā skaitā 3. apakšpunktā minētās) izvēlēties pilsonību saskaņā ar mītnes zemes likumdošanas aktiem un līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas un Krievijas PFSR pilsonības jautājumos. Lai aizsargātu otras puses teritorijā dzīvojošo savu pilsoņu tiesības, puses noslēdz atsevišķu divpusēju nolīgumu. Un visbeidzot 18. pants, kurā ir runa par līguma izpildes kārtību. Tātad te ir pieminēta šā līguma izpildes uzraudzība, lai nodrošinātu to, ka augstās līgumslēdzējas puses ievēro līgumā ietvertās saistības un pirmām kārtām līguma 3., 4. un 5. pantu, tātad arī divus no tiem, kurus es jau pieminēju. Tiek izveidota līguma izpildes kontroles komisija. Jā, situācija ir tāda, ka Krievija šo līgumu par laimi nav ratificējusi, un, kā es jau pieminēju, mēs neprasām šā līguma denonsēšanu, jo tas tiešām nav iespējams, bet gan līguma ratifikācijas atcelšanu no Latvijas puses. 1991. gada janvārī bija visai īpatnēja situācija. Mēs - gan tie, kas bija deputāti Augstākajā padomē, gan tie, kas vienkārši vēroja situāciju no citām institūcijām, gan arī privātpersonas - atceramies, kā tas viss šeit bija, - Latvijai bija izveidota viena delegācija sarunām ar Krieviju, bet tajā laikā, kad 13. janvārī Tallinā tika parakstīts līgums, uz šīm pēdējām sarunām aizbrauca pavisam citi cilvēki, kuri nebija delegācijas sastāvā. 14. janvārī šeit bija sēde, kurā gandrīz bez jebkādām debatēm notika šā ļoti svarīgā līguma ratifikācija no Latvijas puses, tā ka būtībā var teikt, ka šā līguma ratifikācija šeit, Augstākajā padomē, notika īpašos apstākļos, kas nebija normāli apstākļi tik svarīga jautājuma izskatīšanai. Tas neapšaubāmi bija spiediens gan no Krievijas, gan no Padomju Savienības puses, un tas atstāja savu noteiktu iespaidu. Turpretim vēlāk - sākot ar 1991. gada augustu, kad Latvijas neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta, situācija stipri vien mainījās. Kādēļ tad Krievija nepanāca šā līguma ratifikāciju? Dabiski, ka Krievijā auga spēki, kas pārsvarā grupējās ap tā sauktajiem demokrātiskajiem spēkiem, konkrēti ap Jeļcinu, un kas gribēja šo līgumu ratificēt, taču savukārt reakcionāri, konservatīvie spēki, kas lietoja šo ļoti populāro un nenoteikto izteicienu, uzskatīja šo līgumu ar Latviju par pārāk “maigu”, pārāk liberālu un Krievijas interesēm neatbilstošu. Tādējādi šobrīd Krievija šim līgumam nav pievērsusi uzmanību, taču 12. decembra vēlēšanās Krievijā varbūt pārsvaru iegūs tieši tie spēki, kuri savā laikā šo līgumu uzskatīja par ļoti normālu un Krievijas interesēm ļoti izdevīgu. Mūsuprāt, tieši šā līguma 3. un 4. pants uzliek Latvijai ļoti plašas saistības Pilsonības likuma pieņemšanā, kas ir raksturojams kā nulles variants, un tas mums galīgi nav pieņemams, ko mēs arī lielākais vairākums atzīstam. Līgumā, starp citu, nekur nav teikts, ka no Krievijas puses šis līgums ir jāratificē tieši Krievijas Augstākajai padomei, nevis, teiksim, Krievijas Valsts domei vai Federālajai sapulcei, vai kādai citai iestādei. Es katrā ziņā šādu punktu tur neredzu, un, ja kāds manas bažas izkliedēs, es būšu ļoti priecīgs par to. Mūsu frakcija ir informējusi par šo situāciju un par mūsu nostāju, kādēļ tā ir tieši tāda, gan Valsts prezidentu, gan Ministru kabineta vadību, gan ārlietu ministru, gan Ārlietu komisiju, gan arī vairākas citas augsti stāvošas personas un institūcijas. Šeit tiek uzdots arī kāds pietiekami būtisks jautājums: vai šāds akts, ka Latvijas Saeima pēkšņi atceļ šā līguma ratifikāciju, īpaši nepievērsīs negatīvā nozīmē Krievijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību? Jautājums, protams, ir vietā. Es domāju, ka mēs to varam argumentēt vismaz trīs veidos, kādēļ mēs to varētu darīt. Pirmām kārtām Latvijai pēc 1991. gada augusta un pēc Padomju Savienības sabrukuma ir cits tiesiskais statuss nekā tobrīd, kad šis līgums tika noslēgts. Tā tas tiešām ir. Bez tam Krievija, lai arī kā šajā laikā būtu mainījusies Krievijas augstākā vadība vai Krievijas augstāko varas institūciju nosaukumi, pagaidām nav izrādījusi nekādu interesi par šā līguma ratifikāciju. Tātad nevis Latvija ir kaut kādā veidā aizvainojoši izturējusies pret šo divu pušu vienošanos 1991. gada janvārī, bet drīzāk jau Krievija pati. Un trešām kārtām šobrīd, kā jau tika minēts, notiek citas sarunas par cita līguma slēgšanu, tāpēc jo vairāk šis vecais līgums Latvijai nekādā veidā nav nedz izdevīgs, nedz arī saistošs. Tādēļ arī mēs ierosinām atcelt ratifikāciju.".
• 1993_12_02-seq247 language "lv".
• 1993_12_02-seq247 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q822919.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q211.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q37.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q191.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q39731.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q159.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q15180.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q1770.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q715641.
• 1993_12_02-seq247 mentions Q2184.