Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_12_02-seq243> ?p ?o. }

• 1993_12_02-seq243 type Speech.
• 1993_12_02-seq243 number "243".
• 1993_12_02-seq243 date "1993-12-02".
• 1993_12_02-seq243 isPartOf 1993_12_02.
• 1993_12_02-seq243 spokenAs 78.
• 1993_12_02-seq243 spokenText "Godātie kolēģi! Ievērojamākais Latvijas valsts tiesību speciālists profesors Kārlis Dišlers atzina, ka valstī ir trīs pamatelementi: tauta, respektīvi, tās pilsoņu kopums, valsts pilsoņu kopums, teritorija un valsts varas organizācija un likumdošana. Būtībā mūsu attieksme pret šiem pamatelementiem parāda mūsu attieksmi pret savu valsti, to, vai mēs atjaunojam neatkarību savai 1918. gada 18. novembrī proklamētajai valstij vai arī pieļaujam, ka kolonistu lobiji un neokomunistiskā perioda nomenklatūra uz Latvijas PSR likumu bāzes turpina attīstīt Latvijas PSR jeb tā saukto Otro republiku. Un 1918. gada 18. novembris un 1922. gada Satversme šiem spēkiem ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ar Krievijas piekrišanu panāktu un nostiprinātu samērā vieglu pastāvošās varas starptautisku atzīšanu, lai pārliecinātu patriotiski noskaņotos pilsoņus, ka, lūk, šī valsts ir “tā brīvā Latvija” un ka pašreizējā administrācija ir “tās likumīgā valdība”. Protams, ir jau patīkami izmantot iespēju atdabūt brīvvalsts zeltu, izpārdot mūsu valsts pirmskara perioda nekustamos īpašumus un citas tautas bagātības. Bet kādēļ gan jāievēro mūsu valsts īstie likumi? Vai nepietiek jau ar Satversmi, vai dzīvi jau nav sarežģījis Civillikums? Mūsu ierēdņi un juristi taču ir pieraduši pie padomju tiesībām, un kādēļ tad vēl vajag sarežģīt dzīvi? Tas nekas, ka Satversme nav atbilstoša šai padomju tiesību sistēmai. Mēs grozīsim Satversmi, un viss būs kārtībā. Civillikums ir saskaņots ar Latvijas Republikas Tiesu iekārtas likumu, nevis ar padomju tiesu sistēmu. Tas arī nekas - grozīsim Civillikumu! Un tā mēs turpinām ceļu uz šo Otro republiku. Ja vienu valsts elementu - teritoriju - mums ir deformējusi agresoru valsts Krievija, tad pārējos - pilsoņu kopumu un likumdošanu - ar valsts varas organizāciju mēs deformējam paši. Šodien mēs attīstām tālāk padomju tiesības, bet savus brīvvalsts likumus atstājam kā tiesību vēstures pieminekļus. Ja mēs patiesi vēlamies atjaunot savu valsti, tad būtu pēdējais laiks padomāt. Ja jau tiesiskā spēkā bija mūsu Satversme un de jure pastāvēja 1918. gada 18. novembrī proklamētā valsts, tad juridiski nekad nav bijuši atcelti tie likumi, kuri bija spēkā okupācijas brīdī. Ja atzīstam 1922. gada Satversmi, kā tad mēs varam ignorēt tā paša 1922. gada Konstitucionālo likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu? Kādēļ mēs domājam par jaunu likumu? Ja mēs atzīstam Civillikumu, kādēļ tad ignorējam Latvijas krimināltiesiskās domas ievērojamo sasniegumu - 1933. gada likumus? Kas tos ir atcēlis? Kādēļ joprojām auklējamies, tālāk attīstot padomju juristu izdoto novitāti - Administratīvo pārkāpumu kodeksu? Vai mums jau nav negatīvas pieredzes, ka viena atkāpšanās no mūsu valsts likumiem, kā tas bija ar likumu par Saeimas vēlēšanām, neizbēgami rada juridiskas pretrunas un nesaskaņas ar Satversmi? Ko vispār nozīmē Latvijas brīvvalsts likumu atjaunošana? Vai nebūtu pienācis laiks juridiski korektai neatcelto likumu piemērošanas atjaunošanai? Piedāvātais likumprojekts dod iespēju atrisināt tās pretrunas, ar kurām mums objektīvi jārēķinās, domājot par savas valsts likumiem. Šajā projektā likumus paredzams izvērtēt gan no to nozīmības viedokļa, respektīvi, no tā, kādas tiesiskās attiecības tie regulē, kā arī no tā, kad ir pieņemti šie likumi, respektīvi, par to atbildību gan Satversmei, gan arī tam, ka 1934. gada apvērsums atšķirībā no 1940. gada okupācijas bija valsts iekšējā lieta, tāpēc gan valstij, gan tās likumiem arī pēc 1934. gada bija juridiskā legalitāte. Protams, piedāvātajā projektā ir iespējamas arī atsevišķas pretrunas, ir nepieciešami precizējumi, bet to visu var labot otrajā lasījumā. Mēs nedrīkstam aizbildināties ar likumu nezināšanu. Tas parlamenta juristiem godu nedara. Savas valsts likumdošana ir jāzina, un tas nav neiespējami. Likumi ir pieejami, tie ir kodificēti, un nekādas grūtības nesagādā arī to pārpublicēšana un apkopošana. Tādēļ arī likumprojekts paredz pārejas periodu, kuru diemžēl nav pamanījusi Juridiskā komisija. Es aicinu atbalstīt valsts tiesiskās pēctecības principu un balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda 1918. -1940. g. likumu piemērošana”.".
• 1993_12_02-seq243 language "lv".
• 1993_12_02-seq243 speaker Janis_Straume-1962.
• 1993_12_02-seq243 mentions Q822919.
• 1993_12_02-seq243 mentions Q211.
• 1993_12_02-seq243 mentions Q159.
• 1993_12_02-seq243 mentions Q16360745.