Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq42> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1993_11_25-seq42 type Speech.
- 1993_11_25-seq42 number "42".
- 1993_11_25-seq42 date "1993-11-25".
- 1993_11_25-seq42 isPartOf 1993_11_25.
- 1993_11_25-seq42 spokenAs 78.
- 1993_11_25-seq42 spokenText "Godātie deputāti! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” arī mūsu frakcija bija sagatavojusi savus priekšlikumus, kuri numerācijas ziņā gan tika iesniegti mazliet tālāk par Demokrātiskās partijas priekšlikumiem. Nav noliedzams, ka šajā likumā ir vajadzīgi gan labojumi, gan precizējumi. Mūsuprāt, būtiski ir tas, vai šie labojumi ir vērsti uz esošā likuma saskaņošanu ar Civillikumu vai arī šie labojumi un grozījumi ir vērsti pavisam citā virzienā - uz jaunu pretrunu radīšanu ar Civillikumu. Ja mēs pašreizējo dokumentu salīdzināsim ar iepriekšējās Augstākās padomes pieņemto likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, tad jāatzīst, ka šis likums ir visvairāk balstīts uz tiesiski pamatotām koncepcijām, pirmām kārtām uz Civillikumu, kur ir minētas prasības un pieteikumu termiņi, tā sakot, ir atzītas īpašuma tiesības, un tās nav pakārtotas lietošanas tiesībām. Tādējādi īpašnieks tiek vērtēts kā īpašnieks, bet lietotājs - kā nomnieks. Turpretim Demokrātiskā partija grib grozīt šīs attiecības citā virzienā, samazinot pieteikumu termiņus, un neatzīt īpašumtiesības uz zemi, uz kuras atrodas sabiedrības vajadzībām nepieciešamie objekti. Šajā gadījumā īpašumtiesības tiek pakārtotas lietošanas tiesībām, ignorējot tos īpašniekus, kuri ir ierakstīti zemesgrāmatās. Mūsuprāt, šeit ir svarīgi uzsvērt trīs momentus: pirmām kārtām, ēka kā īpašums nekad nav mūžīga un tā agri vai vēlu pazūd no zemes virsas, turpretim zemes gabals ir mūžīgs un ir daudz fundamentālāka kategorija īpašuma jomā. Tādējādi ēku īpašums būtu pakārtojams zemei, nevis otrādi. Otrām kārtām, arī Civillikums paredz noteikt apgrūtinājumus nekustamajiem īpašumiem, ja tādi ir nepieciešami. Trešām kārtām, ja šis īpašums ir ļoti nepieciešams valsts vajadzībām, tad pastāv 1923. gada likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām”, turklāt Augstākā padome ir šo likumu atjaunojusi 1992. gada 15. septembrī. Mūsu priekšlikumi, kā zināms, ir iesniegti, un mēs tos arī paturam spēkā. Tie attiecas uz atsevišķu likumu pantu papildināšanu vai grozīšanu. It sevišķi uz 12. pantu attiecas visai plaši grozījumi. Tas pats sakāms arī par 13. pantu, kas runā par zemes komisiju lēmumiem par zemes īpašumu tiesību atjaunošanu. Bez tam šeit, kā jau minēju, ir vesela virkne papildinājumu, kas arī zināmā mērā maina šā Augstākās padomes likuma ievirzi. Minēšu tikai to, ka mūsu priekšlikums ir papildināt ar šādiem pantiem: ar 16. pantu - “Zemes īpašnieka tiesības prasīt savu tiesību atjaunošanu”, ar 17. pantu - “Zemes īpašnieka pirmpirkuma un nomas tiesības”, ar 18. pantu - “Īpašumtiesību atjaunošana uz finansēšanu”, ar 19. pantu - “Kompensācija par zemes nacionalizācijas rezultātā radītajiem zaudējumiem” un ar 20. pantu - “Zemes īpašuma nodoklis personām, kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības”.".
- 1993_11_25-seq42 language "lv".
- 1993_11_25-seq42 speaker Maris_Grinblats-1955.
- 1993_11_25-seq42 mentions Q211.
- 1993_11_25-seq42 mentions Q29552.