Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq40> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq40 type Speech.
• 1993_11_25-seq40 number "40".
• 1993_11_25-seq40 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq40 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq40 spokenAs 71.
• 1993_11_25-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pagājuši jau divi gadi un piecas dienas, kopš stājies spēkā likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tas tika pieņemts 1991. gada 20. novembrī. Atšķirībā no normatīvajiem aktiem, kuri regulē zemes reformu lauku apvidos, pilsētu zemes reformas kārtību nosaka tikai šis likums. Ne Ministru padome, ne pašreizējais Ministru kabinets nav izpildījis 1991. gada 22. novembrī pieņemto lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lēmumā bija noteikts, ka līdz 1992. gada 1. martam ir jāizstrādā, pirmkārt, likumprojekts par pilsētbūvniecību. Šāda likumprojekta nav. Nezinu, vai tas kaut kur top vai ne. Un, otrkārt, bija jāizstrādā metodika zemes paraugvērtības noteikšanai. Arī metodikas nav. Likuma piemērošanas gaitā ir atklājušies galvenie tā trūkumi, kurus gan Demokrātiskās partijas frakcija, gan arī Tautsaimniecības komisija piedāvā novērst ar šā likumprojekta palīdzību. Galvenais smaguma punkts šajā likumā ir 12. pants. Pirmkārt, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 6. pantu bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai bija jāiesniedz līdz 1992. gada 22. jūnijam. Savukārt 12. panta ceturtā daļa paredz, ka tad, ja pēc Zemesgrāmatas vai citiem kadastra dokumentiem ir zināms, ka zemes gabalam ir bijis īpašnieks, bet minētajā termiņā viņš nav pieteicies, veselus 10 gadus - kolēģi, pievēršu jūsu uzmanību: 10 gadus! - šādu zemes gabalu var nodot tikai nomā vai lietošanā - bez lietošanas tiesību pārejas citām personām. Un tikai tad, ja šajos 10 gados no likuma spēkā stāšanās brīža, tas ir, līdz 2001. gada 20. novembrim, bijušais zemes īpašnieks īpašumtiesības nav atjaunojis, viņš zaudē tiesības uz šo īpašumu. No vienas puses, šis Civillikumā noteiktais ieilguma termiņš aizsargā bijušo īpašnieku intereses, bet, no otras puses - un divu gadu laikā gūtā pieredze ir parādījusi - ārkārtīgi traucē visu Latvijas pilsētu apbūves attīstību. Laikā, kad tika pieņemts likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Civillikuma trešā daļa vēl nebija atjaunota. Arī likumā “Par zemes reformu lauku apvidos” šādi noteikumi nav paredzēti. Tāpēc Tautsaimniecības komisija un Demokrātiskās partijas frakcija uzskata, ka šo termiņu varētu samazināt līdz 1994. gada 31. martam. Vienlaikus jāizdara arī grozījumi, par kuriem mēs vairākkārt esam runājuši šeit Saeimā - tātad jāizdara grozījumi likumā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tātad, kolēģi, pievēršu vēlreiz jūsu uzmanību termiņam, kādu mēs esam paredzējuši, - 1994. gada 31. marts. Otrkārt, šajā likumā ir paredzēti trīs izņēmuma gadījumi, kad bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem netiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības. Pirmais, 12. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka tad, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija savus namīpašumus uz viņiem agrāk piederējušiem zemesgabaliem vai to daļām ir pārdevuši vai apmainījuši likumā noteiktajā kārtībā, priekšrocības tiesības zemes īpašuma tiesību iegūšanā (uz zemes gabalu tādā platībā, kādā tas pārgāja namīpašnieka lietošanā) ir tikai tam namīpašniekam, kurš ir Latvijas Republikas pilsonis. Taču šeit, kolēģi, nav noteikts, vai bijušais īpašnieks un viņa mantinieki ir vai nav tiesīgi saņemt kompensāciju un vai pašreizējam zemes lietotājam zeme ir jāizpērk. Mēs uzskatām, ka pašreizējam namīpašniekam, kurš vienlaikus ir zemes lietotājs, šī zeme ir jāizpērk. Bet bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Šeit jāņem vērā arī likuma par privatizācijas sertifikātiem 1. pants. Tā kā likumā nav noteikts mehānisms, kā varētu veikt šo norēķināšanos, uzskatām, ka to varētu darīt ar sertifikātu palīdzību. Tad, mūsuprāt, šiem sertifikātiem būtu vismaz kaut kāds reāls pielietojums. Otrais izņēmuma gadījums. Ko darīt, ja 12. panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos namīpašnieks nav Latvijas Republikas pilsonis? Tādu gadījumu Latvijas pilsētās ir simtiem un pat tūkstošiem. Šeit varētu būt iespējami trīs varianti ar noteikumu, ka zeme paliek lietošanā namīpašniekam, bet īpašumā šī zeme paliek: 1) bijušajam īpašniekam, 2) valstij, 3) pašvaldībai. Turklāt jāatrisina arī šāds jautājums: namīpašnieks - Latvijas Republikas pilsonis - nevēlas izpirkt zemi, bet vēlas to tikai paturēt lietošanā. Domāju, ka būs iespējams izvēlēties vienu no iepriekš minētajiem variantiem. Treškārt. Ārkārtīgi aktuāls un pat āķīgs, ja tā varētu teikt, ir šāds jautājums. Saskaņā ar likumu bijušie īpašnieki ir tiesīgi atjaunot īpašumtiesības uz zemi, kuru aizņem valsts, pašvaldību un juridisko personu dzīvojamā un ražošanas apbūve, kultūras, izglītības, sociālās aizsardzības vajadzībām kalpojošie objekti, kā arī gaisa, jūras un sauszemes transporta un sakaru inženiertehniskās būves, - neatkarīgi no to platības. Likums atļauj arī bijušā zemes īpašuma vietā pieprasīt tās pašas pilsētas administratīvajās robežās citu līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt kompensāciju. Tādu piemēru mūsu valstī ir ārkārtīgi daudz. Latvijā ir daudzas okupācijas laikā uzbūvētas pilsētas, kur vienam vai dažiem īpašniekiem pieder visa pilsētas zeme. Rīgā, piemēram, Pļavnieku rajonā ir īpašnieki, kuriem pieder līdz 70 hektāru pilsētas zemes. Tādas ir arī ostu, lidlauku, dzelzceļu un autoceļu zemes. Un, ja valstij vai pašvaldībai šīs zemes ir nepieciešamas (un tā tas lielākoties arī ir), tās var atsavināt tikai saskaņā ar kārtību, kāda noteikta likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām. (Šo likumu Augstākā padome pieņēma 1992. gada 16. septembrī.) Mēs iesakām to darīt tikai un vienīgi par naudu. Vai valstij šodien tāda nauda ir? Skaidrs, ka nav. Tāpēc mēs iesakām trešo izņēmuma gadījumu, un tas skan šādi: “Ja bijušo zemes īpašnieku zeme apbūvēta ar sabiedrības vajadzību apmierināšanai nepieciešamiem objektiem vai uz tās paredzēta šādu objektu, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets, celtniecība, kā arī ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti vai to daļas un kultūras pieminekļi, kuru sarakstu apstiprina Vides un reģionālās attīstības ministrija vai Kultūras ministrija, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu pašu izvēles ir tiesības pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā tās pašas pilsētas administratīvajās robežās līdzvērtīgu zemes gabalu atkarībā no paredzamā zemes izmantošanas veida vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā. ” Diskutējama, kolēģi, ir arī 12. panta pēdējās daļas pašreizējā redakcija. Likumā ir paredzēts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem īpašumtiesības, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Pagaidām nav izstrādāta šo kapitālieguldījumu aprēķināšanas metode. Lai gan mūsu priekšlikumos tas nav ietverts, domāju, ka šī norma būtu jāatceļ, jo pretējā gadījumā arī bijušais īpašnieks ir tiesīgs prasīt tā saucamo neiegūto labumu, kuru viņš būtu varējis okupācijas 50 gados iegūt no savas zemes, ja tā nebūtu nacionalizēta. Pēdējā laikā, kad mūsu komisija jau bija sagatavojusi šos priekšlikumus, tā ir griezusies Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu nodaļā ar priekšlikumiem par zemes gabalu atdošanu baznīcai. Šos jautājumus esam izskatījuši, un komisijā pieņemts pozitīvs lēmums. Vakar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja veselu virkni frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, kuri daudzos gadījumos pēc savas būtības ir identiski ar manis tikko ieteiktajiem labojumiem un grozījumiem. Bez tam vesela virkne šīs frakcijas priekšlikumu faktiski papildina likumu ar jauniem pantiem, tādēļ mūsu komisijas priekšlikums, un tas attiecas arī uz visām pārējām Saeimas frakcijām un citiem deputātiem, kuriem ir kādi priekšlikumi šajā ziņā, ir tāds: mēs lūgtu līdz otrajam lasījumam iesniegt tos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, lai otrajā lasījumā tos varētu konkrēti iestrādāt minētajā likumprojektā. Paldies par uzmanību.".
• 1993_11_25-seq40 language "lv".
• 1993_11_25-seq40 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q2660080.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q1771611.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q1419663.
• 1993_11_25-seq40 mentions Q29552.