Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq384> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq384 type Speech.
• 1993_11_25-seq384 number "384".
• 1993_11_25-seq384 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq384 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq384 spokenAs 71.
• 1993_11_25-seq384 spokenText "Godātie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka Latvijā neviens nav un nedrīkst būt sliktāks tikai tādēļ, ka viņš nav pilsonis. Manuprāt, galvenie motīvi pilsonības iegūšanai ir šādi: vēlēšanās nopirkt zemi, kļūt par valsts ierēdni, iegūt pilsonisko varu u. c. Mums ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem nebūtu akūtas nepieciešamības pēc Latvijas Republikas pilsonības. Mums jādara viss iespējamais, lai Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību. Zemes jautājumus mēs varam atrisināt, dodot iespēju Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem iegūt beztermiņa nomas tiesības, pat iespēju pirkt zemi. Iedzīvotāju vēlēšanos sevi realizēt valsts dienestā mēs varam atrisināt ar likumu par valsts dienestu, katrā ziņā tajā iekļaujot normas, kas garantētu jau esošajiem valsts ierēdņiem atbilstoši viņu kvalifikācijai tiesības būt valsts dienestā neatkarīgi no pilsonības. Mēs nedrīkstam radīt nekādus šķēršļus arī nepilsoņu uzņēmējdarbībai. Tāpat mēs varam piekāpties daudzos citos jautājumos, izņemot pilsonību, jo piešķirt pilsonību nozīmē deleģēt ārvalstniekiem tiesības veidot Latviju pēc viņu dzīves sapratnes. Atklāti runājot, es neredzu nekādus pamatotus motīvus, kādēļ Latvijai būtu jāuzsāk okupācijas laikā iebraukušo cittautiešu naturalizācija. Kopš 1989. gada sabiedrības apziņā nemitīgi tiek potēta doma, ka iebraucējiem būs jāpiešķir pilsonība. Vienīgais jautājums - kādu nodzīvoto gadu cenzu un kvotu piemērot. Viens no argumentiem, kas tiek minēts par labu naturalizācijai, ir šāds: “Rietumi mūs nesapratīs!” Ir izveidojusies savdabīga sabiedriskās domas ietekmēšanas sistēma. Starptautisko forumu delegāti, atgriezušies šeit, Latvijā, parasti izplata tikai tos argumentus, kuri ir vērsti uz naturalizāciju, bet noklusē tiesību normas, kas nosaka, ka Pilsonības likums ir valsts iekšējā lieta, un to, ka katra valsts var izraidīt no tās teritorijas personas, kuru ilgstoša uzturēšanās var kaitēt valsts un tās pilsoņu interesēm. Tāpat tiek noklusēts fakts, ka savas valsts pilsoņu izmitināšana okupētajās teritorijās ir starptautisks noziegums un ka par tās seku likvidēšanu atbildība jāuzņemas padomju impērijas tiesību mantiniecei - Krievijai. Nemitīgi tiek meklēti dažādi kompromisi starp domicenziem un kvotām, bet tajā pašā laikā tiek noklusēts, ka no latviešu tautas puses milzīgs kompromiss un piekāpšanās ir tas, ka netiek izvirzīta prasība par imigrantu izvākšanos. Vēl viens no visbiežāk minētajiem argumentiem pilsonības piešķiršanai ir tas, ka latviešu tautai esot jāintegrē iebraucēji. Nevajag sevi mānīt! Iedzīvotāju sastāvs pa vecuma grupām, kā arī paaugstinātā iebraucēju aktivitāte un solidaritāte skaidri norāda, ka tas nav iespējams. Vismaz šobrīd. Milzīga problēma būs jau esošo krieviski runājošo pilsoņu integrācija. Mums jādomā, kā novērst to, ko padomju režīms nodarījis cilvēkiem, kuri Latvijas laikā jau bija sākuši integrēties. Pēdējie 50 gadi viņiem bija solis atpakaļ. Cilvēktiesības un pilsonības iegūšana nav viens un tas pats. Cilvēktiesības nevar nevienai valstij uzlikt par pienākumu piešķirt pilsonību. Cilvēktiesības Latvijā tiek ievērotas pat ar slimīgu pārcentību. Saeima nestrādā šodienai, un mūsu pieņemtie lēmumi kādreiz būs vēsturē. Varbūt arī lēmumu pilsonības jautājumā pēc gadiem ar pateicību atcerēsies vai nu latviešu tauta, vai Krievijas provinces iedzīvotāji. Protams, 10 gadu cenzs,jautājumu par divām valsts valodām un pēc tam otro kā kā vienīgo izšķirs ātrāk. Ja būs 20 gadu cenzs, tas notiks mazliet vēlāk. Arī kvotu sistēma nav daudz labāka. Ieteikumi naturalizēt vismaz pusi kolonistu Latvijā darīs nelatvisku nākamajā paaudzē vismaz pilsoņu kopumu. Pat LNNK ieteiktās kvotas nevar kļūt par lamatām, jo, pieņemot šīs kvotas, tās agrāk vai vēlāk tiks pārskatītas. Kvotu lieluma noteikšanu var uzlikt tikai kādai citai valsts institūcijai. Augstākā padome gan deklarēja savas tiesības izlemt pilsonības jautājumu, tomēr to nedarīja, jo saprata, ka pamatnācijas karstākā vēlēšanās ir veidot savai mentalitātei atbilstošu valsti. Strauja naturalizācijas uzsākšana tautā var radīt vilšanās sajūtu un apātiju, bet jebkāda veida piespiešana no ārpuses pieņemt tādu vai citādu Pilsonības likumu ir klajš mums piemītošo suverēno tiesību pārkāpums. Mums ir jāieklausās jebkurā padomā, bet mūsu pieņemtajam lēmumam ir jābūt pakārtotam tikai un vienīgi pilsoņu kopuma un latviešu tautas interesēm. Fakts, ka mēs varēsim pieņemt pamatnācijas interesēm atbilstošu lēmumu, liecinās par to, kas mēs esam. Gribu aicināt frakciju vadītājus šajā jautājumā atļaut tautas priekšstāvjiem balsot atbilstoši viņu pārliecībai, bet lielākās frakcijas vadītājam gribu atgādināt, ka pirms vēlēšanām “Latvijas ceļš” deklarēja, ka Latvija nedrīkst tikt pārveidota par divkopienu valsti. Un tomēr tas nenozīmē, ka es aicinu nevienam un nekad nepiešķirt Latvijas Republikas pilsonību. Tas ir jādara, un to mēs darīsim. Tātad es aicinu veidot Pilsonības likumu pēc principa: vispirms integrēt un tikai tad naturalizēt! Bet ne otrādi! Pilsonības likums nedrīkst ne apdraudēt savas tautas pastāvēšanu, ne bremzēt nācijas attīstību kopumā. Tāpat es negribu piekrist Tabūna kungam. Varbūt viņš pateica to nepareizi, ka zog krievi. Zog zagļi! Tāpat esmu pilnīgi pret to, ka es, būdams latvietis, esmu kaut drusciņ labāks par krievu, japāni, nēģeri vai jebkuru citu. Es esmu nacionālists, bet noteikti neesmu rasists.".
• 1993_11_25-seq384 language "lv".
• 1993_11_25-seq384 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 1993_11_25-seq384 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq384 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq384 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq384 mentions Q4443451.