Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq38> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq38 type Speech.
• 1993_11_25-seq38 number "38".
• 1993_11_25-seq38 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq38 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq38 spokenAs 136.
• 1993_11_25-seq38 spokenText "Cienījamie deputāti! Es negribu atkārtoties. Spoži uzstājās kolēģis Lakševics par šā likumprojekta nozīmīgumu. Es savukārt gribu akcentēt dažus momentus, kuri izskanēja deputāta Kreitusa runā. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas ceļi šodien prasa īpašu uzmanību. Ir trīs pamatdarbi: ceļu remonts, ceļu uzturēšana un ceļu būvniecība. Un 13. pantā, kur ir minēti budžeta līdzekļi, ir runa par ceļu uzturēšanu un remontu, bet nav runāts par ceļu būvniecību. Šodien mēs Latvijā nevaram atļauties būvēt ceļus, jo nav iekšējo līdzekļu. Līdzekļi ceļu būvniecībai jāaizņemas ārpus Latvijas. Kā jūs zināt, jau divus gadus tiek veikts izpētes darbs attiecībā uz ceļu, ko sauc par “Via Baltica”. No inženiertehniskā viedokļa ir izpētīts viss darba apjoms, no organizatoriskā viedokļa ir aprēķināts, cik šis ceļš dos līdzekļu. Piecām valstīm - Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai nu ir jāpieņem lēmums, vai būvēt šo ceļu vai nebūvēt. Ministru līmenī notikušās konsultācijas liecina par to, ka visu šo valstu satiksmes ministri ir gatavi atbalstīt projektu. Rodas jautājums par ceļa būvēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Protams, ka tie būs jāņem no Pasaules bankas, no Eiropas bankas; šie līdzekļi būs jāmeklē, izdodot koncesijas uz atsevišķiem ceļa posmiem un piesaistot privāto kapitālu. “Via Baltica” būtībā ir jau gatavs ceļš. Tas ved no Ainažiem līdz Bauskai, un parādās divi jauni posmi: apvedceļš ap Saulkrastiem caur poligonu un apvedceļš ap Bausku. Pārējā trase iet pa esošo ceļu, kuru vajadzēs labiekārtot. Ceļu nevar uzbūvēt vienā budžeta gadā, un ir nepieciešami gan ceļa remonta, gan tā uzturēšanas, gan jaunās būvniecības darbi, tāpēc ceļu fonds ir vajadzīgs. Tādi ceļu fondi pastāv lielākoties visās Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šo likumprojektu mums palīdzēja izstrādāt Dānijas speciālisti, kad mēs strādājām pie “Via Baltica” projekta. Tā ir atbilde uz Kreitusa kunga jautājumu, kāpēc tajā likuma pantā ir ierakstīts, ka budžeta līdzekļiem jābūt pietiekamiem ceļa uzturēšanai, bet tā būvēšanai naudu mēs ņemsim no ārpuses. Otrs jautājums bija par autoceļu lietošanas nodevu, kādu maksā pensionāri. Princips, protams, ir tāds, ka ceļu lietotājiem ir jāmaksā tik daudz, lai ceļus varētu uzturēt kārtībā. Vislabākais mērīkls, vislabākais instruments ir akcīze degvielai. Mēs benzīna akcīzi paaugstinājām, un tagad tā ir 4 lati, bet diemžēl tā naudiņa mūsu nabadzības dēļ aiziet sociāliem mērķiem. Neba vienmēr mēs būsim tik nabagi un nevarēsim daļu no degvielas akcīzes naudas izlietot ceļu uzturēšanai, tāpēc es piekrītu Kreitusa kunga teiktajam, ka pensionāriem nevajag maksāt par ceļu uzturēšanu. Par ceļu uzturēšanu ir jāmaksā ceļu lietotājiem, autotransporta lietotājiem. Gribu akcentēt vēl vienu ļoti svarīgu lietu. Mūsu valstī ir jāgādā par to, lai atjaunotos un attīstītos tautas saimniecība. Neapšaubāmi ir fakts, ka tad, kad ekonomika iet uz leju, degradācija sākas ar infrastruktūras degradāciju (šeit es domāju ceļu degradāciju). Ja tautsaimniecība attīstās, tās attīstība sākas ar infrastruktūras attīstību. Rodas daudz darbavietu, attīstās privātuzņēmēju darbība. Bet šodien ir tāda situācija, ka Latvijas tautsaimniecība, maigi sakot, nīkuļo un turklāt ir koncentrēta lielajos industrijas centros - Rīgā, Ventspilī, un citur. Mums jāattīsta mūsu valsts kopumā. Latvijā visur - vai tā būtu Kurzeme, Talsu apriņķis, vai tā būtu Latgale - ir tādas vietas, kur vispār nav nekādas aktivitātes, un, protams, pirmais, kas mums jādara, - jādod cilvēkiem iespēja pārvietoties un jālaiž autobusi tur, kur nav neviena pasažiera. Mums nav problēmu, piemēram, uz pašizmaksas rēķina ceļot biļešu cenas, nodrošināt autobusu satiksmi, teiksim, Rīgā. Un tur var darboties arī privātuzņēmējs. Bet ir jāpalaiž autobuss turp, kurp vēlas doties viens vai divi pasažieri, tāpēc Lakševica kungs runāja arī par to, ka ir paredzēts daļu no ceļu fondu līdzekļiem iespēju robežās izmantot, lai atbalstītu sabiedrisko transportu tajās vietās, kur privātuzņēmējs to nespēj noorganizēt. Gribu lūgt jūs, cienījamie deputāti, ņemt vērā vēl vienu lietu, kad analizējat, kāpēc mums tā ir iznācis, ka triju gadu laikā sagruva ceļu būvniecība. Domāju, ka viens iemesls bija tas, ka iepriekšējā likumā bija runa par valsts ceļu fondu. Mūsu valstī ir liela pretruna starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Šajā likumprojektā vairs nav runa par valsts ceļu fondu, te ir runa par autoceļu fondu, un šis ceļu fonds ir vienādā mērā nozīmīgs gan attiecībā uz pilsētu ielām, gan pagastu ceļiem, gan valsts ceļiem. Šā likuma pamatuzdevums ir rast līdzekļus ceļu, ielu un pagastu ceļu remontam. Pirmām kārtām - ceļu uzturēšanai, pēc tam - būvei. Un otrs šā likuma uzdevums ir - ieviest tirgus attiecības šajā nozarē, jo līdz šim bija tā, ka Satiksmes ministrijas pārziņā bija viss process, sākot no projektēšanas, līdzekļu dabūšanas un izlietošanas. Tā struktūra, kas ir ieteikta likumprojekta 7. pantā, paredz, ka Autoceļu departamenta uzdevums ir risināt valsts politiku, noteikt, kādi ceļi jābūvē, un gādāt par to, lai fonds tiktu pareizi izveidots, bet ceļu dienests ar konkursa palīdzību ieviesīs - kur to var - tirgus attiecības ceļu būvniecībā un ceļu uzturēšanā. Tāpēc, cienījamie deputāti, aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_25-seq38 language "lv".
• 1993_11_25-seq38 speaker Andris_Gutmanis-1942.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q2660080.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q37.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q191.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q33.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q35.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q36.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q43048.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q44989.
• 1993_11_25-seq38 mentions Q754430.