Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq364> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq364 type Speech.
• 1993_11_25-seq364 number "364".
• 1993_11_25-seq364 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq364 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq364 spokenAs 77.
• 1993_11_25-seq364 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Vispirms man tiešām bez ironijas jāatvainojas Tabūna kungam, ka es nedzirdēju pilnībā viņa runu. Es domāju, ka man būs iespēja stenogrammā iepazīties ar tās tekstu un ar tām idejām, kuras viņš izteica savā runā, jo zināmā mērā ir grūti šeit visu laiku nosēdēt, tāpēc nedaudz jāpastaigā. Es tiešām ļoti atvainojos par to. Arī es šodien runāju ar tiem vēlētājiem, kuri šeit bija atnākuši. Jā, tie bija frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” atbalstītāji. Es diezgan ilgi ar viņiem runāju un konstatēju, ka lielākā daļa no viņiem ir atbalstītāji nezināšanas dēļ. Šie cilvēki tiešām nezina, kādi likumprojekti šajā Saeimā tiek apspriesti un kas ir ietverts katrā konkrētajā likumprojektā. Likteņa ironija ir tā, ka viņi pat īsti nezina, kas ir teikts “Tēvzemes un brīvības” likumprojektā. Es vakar arī preses konferencē teicu, ka tas, manuprāt, zināmā mērā ir traģiski, ka ir šāda situācija. Es domāju, ka mums ir jārunā par visu kopējo atbildību. Es ļoti pateicos tiem, kuri iesniedza priekšlikumu, lai organizētu šo radiotranslāciju, jo tas vismaz pārrāva šo radio blokādi vai šo histērijas sienu, kas zināmā mērā bija uzcelta Latvijas radio pēdējās nedēļas laikā. Tā tiešām bija histērijas siena, un mierīgākos apstākļos mums būs nedaudz jāparunā, kā Latvijas valsts radio strādā. Tomēr rezultāts katrā ziņā ir viens - daudzi cilvēki tiešām nesaprot, kas īsti notiek Saeimas mājā, un es domāju, ka arī valsts radio un varbūt arī valsts televīzijai par to ir jāatbild. Ar presi ir citādāk, jo mums nav valsts preses tādā nozīmē. Taču es šodien domāju, ka jau pietiekami daudz tika pateikts, lai aptuveni izskaidrotu to vai citu pozīciju, tāpēc ceru, ka galvenais ir panākts un mūsu radioklausītāji saprata: lai arī cik asi mēs te runājam no tribīnes, mēs tomēr viens otram paliekam kolēģi, un es ceru, ka tas deputāts, kurš šodien atteicās Bērziņa kungam ierakstīt savu autogrāfu grāmatā kaut kāda principiāla naida dēļ, tomēr varbūt pārdomās un šo autogrāfu ierakstīs Bērziņa kunga grāmatā. Neesam jau mēs vēl tik tālu nonākuši, ka viens otram nespiedīsim roku. Es domāju, ka tas tā nav. Tāpēc ceru, ka mēs galu galā atradīsim arī vajadzīgo risinājumu, jo, protams, nav jau tā, ka mēs uzskatām, ka “Latvijas ceļa” projekts ir ideāls. Jā, ir daži principi, no kuriem mēs nevaram atkāpties un nevaram balsot par LNNK projektu. Tur ir kaut vai tas, ka viņi sasaista šo jautājumu ar armijas klātbūtni, un starptautiski, es domāju, mēs līdz ar to zaudējam, jo faktiski atkārtojam to pašu motivāciju, ko izvirza Krievija, - ka armijas klātbūtne kaut kādā veidā ir saistīta ar cilvēktiesībām, ar humanitāro jautājumu risinājumu. Taču, ja LNNK projekts tiks pieņemts par pamatu, mēs, gatavojot otro lasījumu, cīnīsimies par to, lai šī norma kaut kādā veidā tiktu apieta. Kiršteina kungs patlaban atrodas Maskavā un risina pietiekami sarežģītas sarunas ar Krievijas pārstāvjiem. Un kaut vai aiz cieņas pret viņu mums vajadzētu respektēt šo momentu, jo es zinu, ka ar šo argumentu viņam ir jāsastopas arī Maskavā, zinu, ka Krievijā viņam saka to pašu, to, ka mums šī armija te ir jātur tāpēc un tāpēc, un, kamēr jums tās pilsonības nav, tikmēr tā armija jātur... Iznāk apburtais loks. Esmu nedaudz pārsteigts par to, ka mēs nobalsojām par atklātu runāšanu radio, bet LNNK iesniedza projektu par aizklātu balsošanu. Tas man liekas nedaudz paradoksāli, bet nu, kā saka, tas ir viņu lēmums, un mēs pildīsim šo lēmumu, kaut gan man liekas dīvaini: kāpēc var runāt atklāti, bet balsot vajag aizklāti. Tas atgādina vecos vārdus: klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem. Citiem vārdiem, neredzi manus darbus, ko es daru... (Aplausi.) Straumes kungam, es domāju, tiešām bija ļoti labi sagatavota runa, es pat apbrīnoju Straumes kunga augsti kvalificēto runu. Viņam daudzējādā ziņā ir taisnība, pat gandrīz simtprocentīga taisnība diagnozes nozīmē. Bet, zināt, tā taisnība ir tāda... no tās taisnības vēdī kapu dvesma, jo es tur neredzu perspektīvu. Tur ir skaidrs: jā, ir slikti, mēs esam okupēti! Un juridiski viss ir ļoti pareizi sakārtots, bet tikai zināt: ja mēs līdz šim būtu darbojušies juridiski sakārtoti, mēs nebūtu tagad tur, kur esam. Mēs vēl arvien droši vien būtu PSRS impērijas sastāvā. Un tad varbūt mūsu pareizās vēstules ar pareizo dekolonizācijas prasību kaut kur Rietumos ceļotu no viena kabineta uz otru, bet mēs nebūtu brīvi. Es to vairākas reizes esmu arī Rietumos atkārtojis, ka tad, ja mēs būtu klausījuši tā saucamo Rietumu sovetologu padomu, mēs nekad nebūtu tikuši vaļā no Padomju Savienības. Un šeit ir līdzīga situācija. Ja mēs būtu klausījuši juridiski pareizos frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” padomus, mēs būtu tur, kur bijām. Mums būtu taisnība, bet mēs būtu miruši. Tā ir mirušo patiesība. Es vienkārši domāju par Latvijas Republiku, un, zināt, Latvijas Republikai ir dažādi tēli. Man to gribētos redzēt kā gaišu tēlu, kas tomēr ir vērsts uz nākotni. Esmu jaunās paaudzes pārstāvis, un man negribētos, lai mums Latvijas Republika - tā Latvijas Republika, kas bija pirms kara un kuru pēc tam okupēja un piesmēja - pārvērstos tikai par kaut ko līdzīgu Hamleta tēva rēgam, kurš klīst, kliedz pēc atriebības un galu galā pazudina Hamletu. Es domāju, ka tā šodien nav Latvijas Republikas loma - pazudināt savu dēlu... Es tomēr esmu dzimis... Es ļoti cienu, Pētersona kungs, jūsu sirmos matus, un es saprotu, ka gados jauns cilvēks to nevar prasīt, bet cieniet arī mūs, jauno paaudzi. Es piedzimu tad, kad te jau bija ienākuši krievi, ja jūs gribat lietot šo vārdu. Man nebija iespējas 1940. gadā pieteikt karu vai karot pret šiem krieviem. Man nebija iespējas arī kaut ko darīt pēc tam - man nebija iespējas pēc kara būt meža brāļos un cīnīties kopā ar viņiem. Man nebija arī iespējas protestēt pret to, ka 1959. gadā noņēma no darba Berklava kungu. Man nebija iespējams visu to darīt. Es nezinu, kas to toreiz neizdarīja, bet fakts ir fakts. Kad es piedzimu, tas viss iepriekš nebija izdarīts, un tā nav mana vaina. Un rezultāts ir tāds, kāds tas ir, - ir šie cilvēki, ir šī lielā demogrāfiskā krīze, bet es, mēs - jaunā paaudze - gribam dzīvot. Vai tāpēc, ka ir radusies šī situācija, mums tagad būtu jākar akmens kaklā un jālec Daugavā? Es domāju, ka ne. Un tāpēc mums ir jāveido kaut kāda darbības programma, nevis jārada vienkārša diagnožu programma vai tikai jākonstatē fakti. Es uzskatu, ka “Latvijas ceļa” piedāvājums ir mēģinājums šo darbības programmu vērst uz perspektīvu... Es jau vairākas reizes esmu teicis, ka pilsonība ir tikai viens instruments, ka šis 700 tūkstošu cilvēku liktenis ir jārisina kompleksi, ka viņi visi, protams, nevar palikt Latvijā ne sociālā, ne demogrāfiskā aspektā un ka te reizē ir jārisina trīs dažāda veida jautājumi. Tā ir naturalizācija, tā ir repatriācija un tā ir emigrācija. Un to visu mēs varam izdarīt, tikai iesaistot šajā procesā starptautiskās institūcijas. Tāpēc tagad apgalvot, ka Eiropa mums nav vajadzīga... Es nezinu, varbūt jums tā nav vajadzīga, bet man Eiropa ir vajadzīga. Man nav vajadzīga Krievija, un es gribu tikt vaļā no Krievijas, es gribu uz Eiropu. Kas man to beigu beigās var aizliegt? Kāpēc man pārmet, ka es skatos uz Eiropu? Es gribu tur būt, un es domāju, ka mana paaudze arī grib tur būt. Un tāpēc es gribu rēķināties ar Eiropas domām. Es, protams, gribu un es to daru, es to esmu darījis un pietiekami grūtās auditorijās skaidrojis situāciju, kāda tā ir, un es tiešām apbrīnoju to pārstāvi no Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes misijas, kurš ir izturējis un tik vēlu šovakar vēl atrodas šajā zālē un seko mūsu plenārsēdei. Tiešām viņam ir jāizsaka apbrīna. Un ir ļoti labi, ka viņš ir šeit un dzird visas debates. Tas ir ļoti svarīgi, jo vieni jau nu mēs nepastāvēsim šajā brīnumu pasaulē. Nav vairs tie laiki, kad vieni varētu pastāvēt. Mēs varam pastāvēt tikai kopā ar Eiropu kā tās sastāvdaļa. Un, protams, arī latviešu nācija, es domāju, var izdzīvot kā Eiropas sastāvdaļa. Un, manuprāt, ir loģiski, ka mēs skatāmies uz perspektīvu. Jā, mēs esam konstatējuši grūto situāciju un te jau ir tas ieliktais mehānisms. Parasti saka: kāpēc “Latvijas ceļš” nav ierakstījis precīzu kvotu? Tieši tāpēc, ka mēs redzam situāciju dinamikā. Kāda ir mūsu programma, ļoti konkrēti runājot par šo pirmo iedzīvotāju grupu, kas “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības projektā principā sakrīt ar LNNK projektu? Tie ir latvieši, tie ir viņu ģimenes locekļi, tie ir poļu laukstrādnieki, kas legāli iebraukuši Latvijas Republikas laikā, tie ir lietuvieši un igauņi, kuri minēti arī LNNK projektā un kurus mēs atbalstām. Mēs uzskatām, ka sākumā mums ir jānaturalizē šī grupa, bet ne jau vienas dienas laikā mēs to plānojam izdarīt. Tas ir process, un šajā brīdī Ministru kabinets jau tieši nenosaka. Faktiski Ministru kabinets nosaka nulles kvotu. Tā ir “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības projekta attiecīgā panta ietvaros, jo jums ir jāredz šie skaitļi. Mēs te spekulējam, lai gan par laulātajiem mēs nezinām. Mēs nezinām, cik īsti paliks, cik ir šo latviešu - un tā tālāk... Un tad, kad būs pagājis šis gads, varbūt pusotra gada vai divi gadi, kad te būs veikts naturalizācijas process šīm ārpuskvotas kategorijām vai tai kategorijai,kura tomēr ir loģiska Latvijas nācijas sastāvdaļa vai katrā ziņā tā sastāvdaļa, kas var par tādu kļūt, tad mēs varam skatīties, kas notiek tālāk. Uz to brīdi mēs jau varbūt būsim panākuši zināmus rezultātus sarunās ar starptautiskajām institūcijām, teiksim, ar Eiropas padomi jautājumā par repatriācijas atbalstīšanu, jo, kungi, tāpēc vien, ka mēs pieņemsim dekrētu, neviens no šejienes neaizbrauks. Neaizbrauks! Mēs varam te stāvēt un pieņemt šādus un tādus lēmumus, bet tomēr mums ir jāatrod instruments, lai kaut kā dekolonizētu, jāatrod kāds praktisks instruments. Paskatīsimies konkrētus piemērus - paskatīsimies kaut vai Francijas un Alžīras savstarpējo līgumu par dekolonizāciju vai kādu citu, tādu, kas ir vistuvākais mums laika ziņā. Ir jāmeklē konkrēti risinājumi, kas nebalstās tikai uz juridisko sterilitāti, jo, atvainojos, juridiskā sterilitāte pārvēršas par sterilitāti citā nozīmē - par neauglību. Mūs diemžēl tā šoreiz neapmierina. Un tāpēc - es atkārtoju vēlreiz - mēs ievadām to procesu. Protams, te ir uzticības jautājums. Protams, tā ir situācija, kad problēmas pārklājas. Kāpēc “Latvijas ceļam” un Zemnieku savienības frakcijai ir tik grūti šodien runāt par savu Pilsonības likumu? Jūs domājat, ka tikai tāpēc, ka mūsu Pilsonības likums ir slikts? Cita iemesla dēļ: tāpēc, ka te uzslāņojas sociālās problēmas, ekonomiskās problēmas... Ar vairākiem cilvēkiem šeit es sāku runāt par Pilsonības likumu. Viņi jau pēc pirmā teikuma pateica: “Nu labi, varbūt jums ir taisnība attiecībā uz Pilsonības likumu, bet parunāsim tagad par pensijām, par apkuri un par tamlīdzīgām lietām!” Tāpēc tie daudzie cilvēki bija šeit atnākuši, - ne jau tikai pilsonības dēļ. Nu, nemāniet sevi! Daudzi bija atnākuši arī šo sociālo apstākļu dēļ. Mēs nebūt te vēl visu neesam izdarījuši. Te ir tās grūtības mums. Te ir tiešām tas smagums mums. Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina visiem kopā, jo beigu beigās tas viss samezglojas. Un nobeidzot atkārtoju - aicinu visus tomēr balsot par mūsu - “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto projektu. Es atkārtoju vēlreiz - mēs neforsējam šo procesu starp pirmo un otro lasījumu, taču mēs veiksim konsultācijas ar visiem politiskajiem spēkiem par iespējamo kompromisu, jo mēs neesam naivi. Mēs saprotam, ka parlaments nevar ar 51 vai 49, vai ar 60 balsīm pieņemt Pilsonības likumu. Tas nav Pilsonības likums. Ir jāpieņem likums, kas ir pieņemams nācijai. Tas nozīmē, ka mēs meklēsim konsensusu, kompromisu, un visu pēc tam nodosim izšķiršanai tautai, - jo beigu beigās tautas vārdā runā pati tauta! Tā es domāju. (Aplausi.)".
• 1993_11_25-seq364 language "lv".
• 1993_11_25-seq364 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q649.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q47182.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q142.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q15180.
• 1993_11_25-seq364 mentions Q3561.