Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq358> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1993_11_25-seq358 type Speech.
- 1993_11_25-seq358 number "358".
- 1993_11_25-seq358 date "1993-11-25".
- 1993_11_25-seq358 isPartOf 1993_11_25.
- 1993_11_25-seq358 spokenAs 8.
- 1993_11_25-seq358 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mēs jau pārliecinājāmies, ka tad, kad risina saimnieciskos jautājumus, valsts nacionālās intereses ne vienmēr gūst prioritāti. Virsroku gūst lokālās intereses. Atļaujiet izteikt cerību, ka vismaz tagad, risinot pilsonības jautājumu, valsts intereses gūs virsroku pār partiju jeb partiju grupējumu interesēm. Mani pārsteidz tas kategoriskums un tā neiecietība, kas šodien izskan no dažu kolēģu mutes attiecībā uz citu deputātu izteiktajām domām. Manuprāt, šodien jāizvērtē un jāuzklausa visas izteiktās domas. Šodien apspriežamais jautājums ir tik nopietns un svarīgs, ka mēs nevaram aprobežoties tikai ar naturalizācijas noteikumu izvērtēšanu - vajag vai nevajag kvotas. Izvērtēt Iedzīvotāju reģistra datus, izteikt vienu otru asprātīgu repliku citai frakcijai - arī tas, bez šaubām, ir svarīgi, bet mums šodien vairāk būtu jāizvērtē pašreizējie procesi un situācija pasaulē: kur mēs atrodamies šobrīd šajā pasaulē, kur gribam būt un kā to panākt? Šim tematam jau Tabūna kungs mazliet pieskārās, bet, manuprāt, gaužām maz, un citu deputātu runās es to nedzirdēju vispār. Gribu izteikt dažus apsvērumus domu ierosināšanai. Nevar noliegt, ka, izskatot pilsonības jautājumu, mēs lielā mērā nosakām Latvijas attīstības perspektīvas, Latvijas nākotni. Es jūtu, ka mēs attiecībā uz mūsu vēlmēm un mērķiem esam vienoti, bet ļoti atšķiras mūsu uzskati par to, kā un par kādiem ceļiem varam panākt šo mērķi. Pašlaik kā Rietumos, tā Austrumos tiek izstrādātas jaunas stratēģijas, kuras atbilst šodienas reālajai situācijai un pasaulē notiekošajām pārmaiņām. Tiek izstrādātas jaunas militārās doktrīnas, jaunas koncepcijas attiecībā uz drošības garantēšanu. Varbūt es kļūdos, bet rodas iespaids, ka tiek arī pārdalītas un precizētas ietekmes sfēras. Kur atrodas Latvija šajā situācijā? Un gribētos atbildēt, ka mēs esam reģionā, kurš ģeopolitiskajā ziņā ir ļoti nelīdzsvarots. No vienas puses, tās ir Krievijas intereses iegūt izeju uz Baltijas jūru, un šī interese pastiprinās, jo ietekme Melnajā jūrā ir lielākā vai mazākā mērā zaudēta. Tas ir Krievijas bruņoto spēku ietekmes pieaugums, ko apliecina arī Jeļcina uzskatu maiņa attiecībā uz Baltijas un Austrumeiropas iestāšanos NATO. Tā ir Krievijas jaunā militārā doktrīna, kura paredz iespēju bruņotos spēkus izmantot gan iekšējos, gan arī reģionālajos konfliktos un savu robežu aizsargāšanai kaimiņvalstīs. Un vienlaikus, no otras puses, - ļoti miermīlīga Rietumu reakcija uz šo doktrīnu. Rietumeiropas valstis, kuras savā praktiskajā rīcībā ļoti uzmanīsies (un jau tagad ļoti uzmanās), lai nesaasinātu attiecības ar Krieviju, diez vai gribēs redzēt savā vidū nestabilu Baltiju - ar iekšējiem nacionāliem konfliktiem un ar lielu Krievijas pilsoņu īpatsvaru. Vēl jo vairāk Krievijas pilsoņu intereses cenšas aizstāvēt Krievija (līdzīgi rīkojas amerikāņi, piemēram, Haiti). Mums ar savu rīcību un likumiem ir jāmēģina tomēr novērst šķēršļus, kuri traucē mūsu valsts integrāciju Rietumeiropā, un jāatrod tāds pilsonības jautājuma risinājums, kas spētu apmierināt Latvijas iedzīvotāju vairākuma intereses, stabilizēt situāciju un kļūt par nozīmīgu mūsu valsts soli tieši Eiropas virzienā. Manuprāt, ir tomēr atkal jāatrod tāda pati saskaņa un vienotība, kāda bija atmodas sākumā un janvāra barikāžu laikā. Manuprāt, tieši tas šobrīd ir latviešu interesēs un ir tautas izdzīvošanas pamats. Šeit šodien izskanēja jautājums: kādas ir integrācijas iespējas lielam cittautībnieku skaitam nelielā tautā? Arī tas, manuprāt, ir ļoti nopietnas diskusijas vērts jautājums. Šajā sakarībā es gribētu no vēsturniekiem dzirdēt, kā bija iespējams Latvijas laikā tāds straujš latviešu tautas pieaugums Latvijas robežās? Atcerēsimies, ka Latvijas tauta dibinājās uz apgabala, kas toreiz skaitījās Krievijai, un tur bija visādas nācijas, un par pilsoņiem kļuva visi iedzīvotāji. Bet 1938. gadā latviešu bija jau pāri par 75 procentiem. Bez šaubām, pašreiz ļoti populāri ir aicināt uz radikāla Pilsonības likuma pieņemšanu un izmantot latviešu tautas aktīvākās daļas simpātijas. Bet mūsu uzdevums ir apsvērt un precizēt visus iespējamos notikumu attīstības variantus, tāpēc, kolēģi, aicinu jūs pieņemt maksimāli līdzsvarotu Pilsonības likumu. Tāds, manuprāt, ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtais likumprojekts, kura daudzas tēzes varbūt ir precizējamas un kura daudzas tēzes saskan arī ar citiem likumprojektiem. Paldies par uzmanību!".
- 1993_11_25-seq358 language "lv".
- 1993_11_25-seq358 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q211.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q193089.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q39731.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q159.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q2167704.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q7184.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q25496595.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q15379125.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q193159.
- 1993_11_25-seq358 mentions Q790.