Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq332> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq332 type Speech.
• 1993_11_25-seq332 number "332".
• 1993_11_25-seq332 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq332 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq332 spokenAs 129.
• 1993_11_25-seq332 spokenText "Liels paldies Berķa kungam, kas ir pievienojies Riteņa kungam, kurš iepriekšējās reizēs plenārsēdēs uzplēsa pa kādam jokam. Tagad Berķa kungs atdzīvina noskaņojumu zālē, jo deputāti vairs nevar izturēt un knābā papīrus, dokumentus uz soliem, protams, liela daļa iziet ārā. Kad mans kolēģis Karnupa kungs runāja, es saskaitīju, ka zālē bija tikai septiņi “Latvijas ceļa” deputāti, kuri tik ļoti, ļoti gribēja, lai mēs turpinām šodien izskatīt šos likumprojektus. Es gan nezinu, ko viņi tur dara, - kafiju dzer vai kaut ko stiprāku, lai izturētu, bet nekas, mēs, nacionālā opozīcija it īpaši, izturēsim arī bez šīs kafijas. Lūk, ko es vēl gribētu sacīt. Mums pārmeta to, ka mēs it kā gribam šodien runāt tāpēc, ka ir ieslēgts radio. Nē! Arī tāpēc, protams, bet ne jau tas ir galvenais... (Zālē smiekli.) Jā, arī tāpēc, jo paskatieties, kas šeit notiek. Nav jau faktiski citam kam runāt, jo “Latvijas ceļa” deputāti jau nodarbojas ar pavisam ko citu. Berķa kunga kaut kur aizkulisēs var aiziet, jo viņa kabinets laikam ir pavisam tuvu un viņš tur var, tā sakot, nezin kādā veidā izlādēties... Tā ka lieta ir pavisam nopietna, cienījamie kolēģi, lai gan daudzi šodienu ir mēģinājuši, par nožēlu, padarīt ļoti nenopietnu. Es uzskatu, ka organizatoriski nav padomāts par to, lai šo likumprojektu apspriešanas laikā būtu pieslēgtas visas Latvijas radio programmas, lai būtu pieslēgta televīzija, kurai nekas ļauns nenotiktu, ja netiktu raidītas programmas, kuras droši vien šodien tiek raidītas. Izslēdzot visu to, cilvēki nezina, ko šeit runā, nedzird, ko šeit runā, un neredz, kā tas viss notiek. Tas ir ļoti nozīmīgi. Un tālāk. Man ļoti nepatīk, ja arī ne mani aizskar, ja arī ne man sit pa vaigu. Es to nepieļauju un eju citam palīgā pat tad, ja viņš nesauc. Un tas, ko šodien un arī iepriekšējās reizēs atļāvās Panteļējeva kungs, kurš šobrīd, apspriežot šo likumprojektu, nemaz nav redzēts zālē... Nezinu, ko viņš dara un kādā stāvoklī atgriezīsies... (Zālē smiekli.) Cienījamie deputāti un cienījamie klausītāji, tā, kā deputāts Panteļējevs šodien izpļaukāja frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātus, tā nevar, tā nedrīkst darīt. Tādu augstprātību, tādu “lielā brāļa” pozu, turot siksnu rokās, nedrīkstam pieļaut. Tas nav labi. Tas ir ļoti bēdīgi. Un tālāk. Laikam šī ir tā reize, kad mēs redzēsim un jau redzam, faktiski vienīgi dzirdam, jo redzēt diemžēl neredzam, kas kurš ir, jo televīzija nerāda, un cilvēki neredzēs, un arī šeit nav nemaz tik daudz to, kuri redz cits citu. Lūk, šajā pilsonības jautājumā nevarēs paslēpties aiz tukšā budžeta, kā tas notiek, piešķirot pensijas un pabalstus un paaugstinot nodokļus, kā arī piekopjot visādas apvārdošanas un ietinot patiesību visādu krāsu papīriņos, lai gan mēģinājumi ir bijuši, ir, bet par to es runāšu vēlāk. Es šodien īpaši neanalizēšu šos piecus likumprojektus, jo tie visiem ir, tie ir daudz studēti un vai katru dienu pārspriesti dažādas auditorijās. Tam nav īpašas nozīmes. Runa šodien varētu būt, protams, par diviem - par LNNK likumprojektu un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” likumprojektu. Juridiskajā komisijā apsprieda šos piecus likumprojektus pieci vīri, asistējot Dīmanim, kurš draudēja mums: sak, ja nepieņems nulles variantu, tad zināt, kas notiks... Tad būs divkopienu valsts, ja nepieņems nulles variantu. Taču es gribētu dažus vārdus sacīt par savdabīgo, jā, savdabīgo nulles variantu, kas ir “Latvijas ceļa” projektā. Kaut vai, piemēram, šie paši 10 gadi, kuri nodzīvoti okupācijas režīmā. Tad nu padomāsim, kurš ir darījis visvairāk ļauna latviešiem, Latvijai: vai tie, kuri okupēja Latviju pēc 1940. gada, to kolonizācija, meta ārā latviešus no dzīvokļiem, paši ieņēma tos un vēl šodien spēlē viņu klavieres un lieto viņu mēbeles un traukus, vai tie, kuri ieradās pirms dažiem gadiem? Frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības ļaudis domā, ka tie ir mazāk ļauni, ka tie ir integrējušies latviešos, Latvijā. Nē, viņi nav integrējušies! Ir viena tāda daļa, bet tā ir ļoti maza daļa. Viņi 50 gados vēl nav iemācījušies pateikt latviski “labdien”. Taču jūs mūs gribat pārliecināt, ka jūsu likumprojekts ir ļoti jauks un burvīgs! Un, ja mēs runājam par šo kvotu, tad kurš var galvot, ka jums nākamajā gada laikā neienāks prātā pacelt kvotu līdz simts vai divsimts tūkstošiem? Kas par to var galvot? Saeimā visas pogas ir jūsu rīcībā. Kad vajag attiecīgo likumprojektu, tad “Latvijas ceļš” ar saviem koalīcijas cilvēkiem nobalso tā, kā vajadzīgs. Un, lūk, pēdējā laikā, krustojot šķēpus šeit par lauku lietām, ir aizmirsts kas cits - pats svarīgākais. Varbūt vārdos tas skan ļoti augsti un ļoti skaļi, bet tā tas ir. Ir aizmirsta īstā Latvijas neatkarība, latviešu liktenis - būt vai nebūt latviešiem šeit. Un tie skaitļi, kuri šodien te tika minēti, ne visai pārliecina, ka latvieši varētu izdzīvot šādos apstākļos, kādi tiek radīti. Rusifikācija vai, pareizāk sakot, pārkrievošana (mēs gan esam raduši sacīt rusifikācija) ir nevis mazinājusies, bet atzīsim - gluži otrādi - paplašinājusies. Tā vietā, lai krietnai daļai no dažādām Padomju Savienības republikām pārvietotajām personām, mīksti vai kā citādi sakot, - okupantiem un kolonizatoriem liktu aizbraukt, iepriekšējās Augstākās padomes un valdības laikā tika darīts viss, lai viņi te paliktu. Diemžēl šis process turpinās un nav apstādināts. Šodien ir īstā reize to atgādināt, jo jūs redzējāt no rīta plakātus un arī visās tikšanās reizēs tauta runā par vienu un to pašu - par to, par ko es šodien un pašlaik runāju. Piemēram, kas izlaupīja Latviju pēdējos trijos gados? Latvieši izlaupīja? Vai viņi brauc šajos limuzīnos? Pasakiet, kas iegādājās dzīvokļus šajos trīs tā saucamajos Latvijas neatkarības gados? Cik latviešu ir saņēmuši dzīvokļus un cik iegādājušies, protams, pērkot par dolāriem, jo tagad atļauj visādos veidos. To darīja svešie, šie kolonizatori, - simtiem un tūkstošiem -, un šis process turpinās. Sertifikāti. Redzat, LNNK izvirzīja tēzi - dosim sertifikātus tikai pilsoņiem! Tas būtu normāli, cilvēcīgi un saprotami. Bet ne - dosim visiem! Iedzīsim mietu, piesiesim viņus saitē, lai paliek šeit. Arī tie, kuri gribēja posties projām. Taču viņiem tagad ir jārealizē šie sertifikāti, un varbūt, realizējot tos, tauta kļūs vēl lielāka un nebrauks nemaz. Viņi integrēsies. Viņi integrēsies mazajā tautā. Jā, es jau dzirdēju, ko teica Jurkāna kungs, un tā tālāk. Jūs parādiet man šo pasaules brīnumu, Jurkāna kungs, kur mazā tautā ir integrējusies liela tauta? Jūs esat braucis pasaulē, bet man nav bijusi tāda iespēja, tāpēc parādiet man šo brīnumu. Es tagad nerunāšu par visiem šiem veikaliem, par visiem šiem pagrabiem un visādām buršanas vietām. Kam tie pieder? Pastaigājiet pa Rīgas centru! Jūs tur esat bijuši un ļoti labi zināt, kam tie ir atdoti. Vai tā nav privilēģija? Pilsonība ir privilēģija. Kāpēc mēs dodam un gribam dot šo privilēģiju vēl klāt pie visa tā? Vēl drūmākas lietas parādījās pēdējā laikā, Austrumiem un Rietumiem kaulējoties par Baltijas un Latvijas likteņiem. Nebūsim naivi! Arī Rietumiem īpaši nerūp Latvijas un latviešu likteņi. Viņiem ir labāk nesakaitināt šo “brūno lāci” - Krieviju un dzīvot mierā un saticībā. Viņi var upurēt mazo Latviju un visu Baltiju, un nekas... Un es nebrīnīšos, ka mēs sagaidīsim kaut kādu jaunu Ribentropa-Molotova paktu, vienalga, rakstītu vai nerakstītu. Taču Krievijas paziņojums sarunās par armijas izvešanu ir jāvērtē īpaši. Palūkojiet, kā kaulējas Krievija un kādu viltu piekopj! Visu laiku Krievija teica, ka nevar izvākties no Latvijas, nevar izvākt armiju no Latvijas, jo neesot dzīvokļu. Izrādās, Krievijā dzīvokļi jau ir uzcelti, jo pēkšņi viņi līdz 31. augustam aizvāksies, ja mēs atstāsim Skrundas lokatoru. Ko tas nozīmē? Vai tas nenozīmē citu veidu, kādā viņi grib palikt šeit? Vai tas nenozīmē šo 700 tūkstošu un vēl vairāk - līdz miljonam - lielo “piekto kolonnu”, lai te paliktu 300 tūkstoši armijas virsnieku kopā ar ģimenēm, par kuru lojalitāti Latvijai es ļoti ļoti šaubos. Lūk, parādās interesantas lietas, kā, piemēram, attiecīgās krievu organizācijas Latvijā. Turklāt sāk risināt jautājumus ar Krievijas valdību un dažām citām struktūrām, lai palīdzētu krieviem aizbraukt no šejienes uz savu dzimteni. Taču šajos gadījumos Krievijas valdība ne tikai nepalīdz, bet pat bremzē, dara visu, lai krievi šeit paliktu, lūk, šī “piektā kolonna”. Jūs zināt, ko skaidri un gaiši saka Kozirevs: šī tuvā aizrobeža (kā viņš saka - bļižņeje zarubežje) bija un paliek Krievijas sevišķu interešu un īpašas atbildības zona. Lūk, to visu vajagot uztvert kontekstā ar ģeopolitisko telpu. Skaidri un gaiši, un nepārprotami! Vārdu sakot, “logu”, ko izcirta Pēteris Pirmais, saglabāsim, neļausim to aizmūrēt šiem latviešiem, bet pēc kāda brītiņa, kad būs labāki apstākļi, izcirtīsim lielāku, lai pilnībā iekļautos šajā skaistajā kopīgajā mājā un padarītu par tādu arī Latviju. Kā mēs rīkojāmies? Mēs esam rīkojušies ļoti interesanti. Daudzi, kurus vajadzēja tiesāt... Vai tad jūs domājat, ka vajadzēja tiesāt tikai Rubiku un Potreki? Vai viņi ir tie lielākie noziedznieki? Daudzi bija gatavi sakravāt čemodānus un aizbraukt, kamēr pret viņiem nav izvirzīta apsūdzība, taču viņi šeit ieguva visas tās privilēģijas, kuras latvietis pat sapņos nevar redzēt. Es jau teicu, ka pilsonība ir privilēģija. Jā, privilēģija! Un tā katram pasaules gājējam nav jādod. Daudzi pat nezina, ka Latvijā sava veida pilsonība izpaužas īpatnējās Latvijas pilsoņu pasēs, kas ir izsniegtas simtiem un tūkstošiem cilvēku, - tie ir jūrnieki, svešie. Jūrnieka grāmatiņa ir burtiski identiska pasei, tikai tai ir uzraksts “Jūrnieka grāmatiņa”. Ir simtiem un tūkstošiem tādu cilvēku. Jāprasa - ar kādām tiesībām? Kāpēc tās netiek anulētas un atņemtas? Kāpēc, es nesaprotu, mēs turpinām baidīties un negribam visu beidzot nolikt savās vietās? Es saprotu - Krievija nebaidās tāpēc, ka tā ir stipra, bet galu galā šodien nav vairs tas laiks pasaulē, kad arī maza valsts nevar pateikt savu - nē un noteikt tādus likumus, kādi tai pienākas. Pietiek mūs baidīt ar spriedzi! Visus šos piecus gadus mēs esam baidīti ar šo spriedzi, Ābiķa kungs, piemetinot vēl klāt, ka šī “mēģene” būšot aizkorķēta un uzsprāgšot. Nav ko baidīt! Inkēna kungs teica, cik tad vajadzētu naturalizēt Latvijā. Pēc statistikas datiem, kolēģi - nevienu! Nevienu! Ļoti interesants bija Birkava kunga paziņojums par nobalsošanu - par tautas referendumu. Piedodiet, bet es esmu aizdomīgs! Ko lai dara, ja mani vedina uz aizdomām viss tas, kas noticis šajā zālē. Kad mēs, es parasti saku - nacionālā opozīcija, gribējām “dabūt cauri” dažus likumprojektus, kuri faktiski kalpotu Latvijas tautas interesēm un īstai Latvijas neatkarībai, tad valdošā opozīcija balsoja “pret”, dažādā veidā vācot balsi pa balsij, lai tikai varētu nobalsot “pret”. Interesanti, kā tagad radās tāda jauka labvēlība? Ja es maldos, un ja Birkava kungs nav domājis to tā, kā domāju es, un tā, kā domā mani kolēģi LNNK, tad ir ļoti jauki un es atvainojos par šīm aizdomām. Jā, patiešām, vērtējot visu to, ko es šodien teicu, tas varbūt daudzējādā ziņā it kā pat neatbilst šo piecu likumprojektu analīzei, taču mēs, vismaz es, noklausījies šodienas debates, esmu nonācis pie secinājuma, ka LNNK projekts ir par “mīkstu”. Jā, tas ir jāpastiprina dažos punktos. Un paldies, ka Ābiķa kungs to jau piezīmēja. Jā, jāpastiprina šis punkts un vēl daudzi citi. Es domāju, ka mēs to izdarīsim un tad redzēsim. Seiksta kungs, paldies! Jūs bijāt ļoti nosvērts un nerājāt mūs. Jūs teicāt, ka “Latvijas ceļš” esot nacionāli noskaņots. Burvīgi! Tad pierādiet, lūdzu, to šodien, pieņemot šo likumu, ka jūs esat nacionāli noskaņoti! Un mēs jums teiksim paldies, un jums paldies teiks visa latviešu tauta. Tad nav ko brīnīties, ka savās bažās par to, ka var notikt ne tā, cilvēki sanāk šeit un, salstot stundām ilgi, gaida un izsaka savu protestu. Par to nav ko brīnīties. Tauta nav pagurusi cīnīties par savu izdzīvošanu. Paldies Dievam, nav pagurusi! Un tāpēc es vēlreiz lūdzu padomāt par to un visiem pievienoties LNNK likumprojektam, kuru mēs arī “Latvijas ceļa” mudināti, esam ar mieru pārstrādāt tā pastiprināšanas virzienā.".
• 1993_11_25-seq332 language "lv".
• 1993_11_25-seq332 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q2660080.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q39731.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q15180.
• 1993_11_25-seq332 mentions Q7536677.