Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq330> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq330 type Speech.
• 1993_11_25-seq330 number "330".
• 1993_11_25-seq330 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq330 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq330 spokenAs 129.
• 1993_11_25-seq330 spokenText "Priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šorīt jūs mani pārbalsojāt jautājumā par rezervātiem, jo, lūk, kaut kur Murmastienes vai Bejas mežos ir kāda reta gladiolu vai orhideju šķirne, kurai nevar ļaut izzust. Es gribētu teikt, ka pasaule ir burtiski apburta vai uzburta uz dabas aizstāvēšanu. Pasaule vaimanā par izzudušo jūras govi, par izzudušajiem Amerikas baložiem. Aplenktajā Ļeņingradā ēda suņus un kaķus, bet neapēda Vavilova sēklu kolekciju, jo saprata, ka tas ir retums. Pasaule zina, ka nedrīkst ļaut izzust nevienai augu un dzīvnieku sugai, bet tajā pašā laikā tā absolūti vienaldzīgi noskatās, kā no zemes katru gadu izzūd tauta pēc tautas. Un tas, es gribētu teikt, ir lielo tautu kurlums, jo tās nesaprot mazu tautu izdzīvošanas vēlmi. Mums, mazai tautai, protams, nav svētākas lietas kā sevi saglabāt, nav svētāka uzdevuma kā pastāvēt, es teiktu, ka tas ir paša Dieva likts uzdevums katrai tautai. Un mēs arī esam, es gribētu teikt, unikāla tauta, kas 800 gadu laikā spējusi pārdzīvot gan pārvācošanas, gan pārpoļošanas, gan pārkrievošanas tendences un palikusi un izdzīvojusi. Un kā tāda mēs esam ļoti reta Eiropas tauta, un visa Eiropa, patiesību sakot, varētu nākt, nevis lai mācītu mums, kādi pilsonības likumi ir jāpieņem, bet gan, lai mācītos no mums, kā izdzīvot 800 gadus un turpināt dzīvot citu tautu ceļu krustcelēs. Pirmais pasaules karš aizrāva trešo daļu Latvijas tautas svešumā un iznīcināja. Tad nāca otrais pasaules karš, emigrācija, deportācijas... Tāpēc šobrīd mums nav svētāka pienākuma kā pastāvēt un nākotnē saglabāties, sapulcināt šeit, Latvijā, arī tos cilvēkus, kas ir aizrauti pasaulē, aicināt viņus atpakaļ. Un šajā sakarībā frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” likumprojekts, kas liekas vispatriotiskākais un ar vislielāko sāpi uzrakstīts, manuprāt, ir pats tuvredzīgākais, jo tas mums neļauj sākt šo latviešu, šo pasaulē kliedēto latviešu pulcināšanu mājās, jo tas liek gaidīt, kamēr izvāksies armija. Es ticu, ka armija izvāksies nākamajā vasarā, sliktākajā gadījumā - kādu brīdi vēlāk, ja rēķinām to lokatoru, bet ja mēs rēķinām, kad tiks likvidētas kolonizācijas sekas... Varbūt kāds no mums, šeit sēdošajiem, ir apprecējis to kolonisti, kuru vajadzētu vispirms izvākt laukā, lai būtu likvidētas kolonizācijas sekas, tad ievest atpakaļ un piešķirt viņai pilsonību. Tā kā es ticu, ka visi ir ļoti pieķērušies savām sievām, tad es neticu, ka visi tiks ar viņām kārtībā un aizsūtīs viņas uz turieni, lai varētu saukt atpakaļ un uzņemt pilsonībā. Šajā zālē šodien, protams, notiek liela politiska izrāde, kurā daudz kas ir uzspēlēts, un vienīgi šīs uzspēles un spēles vārdā Zemnieku savienības un “Latvijas ceļa” likumprojekts tiek dēvēts - vismaz vakar skaļi tika dēvēts - par nulles variantu, par noziegumu pret latviešu tautu un tā tālāk. Bet vēl vasarā jums visiem bija Zemnieku savienības pirmsvēlēšanu programmas, tā tika piesūtīta katrā mājā, un tā bija arī jums. Un LNNK, turot šo programmu rokā, nāca pie mums un runāja par koalīcijas veidošanu. Tad viņus nemaz nemulsināja fakts, ka mums ir latviešu tautu iznīcinošas pilsonības ieceres. Un to pašu darīja kristīgie demokrāti, un to pašu darīja arī, tiesa, atturīgāk, frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Uz ko jūs tad gājāt, kungi? Arī pirms nedēļas vai divām nedēļām neviens šeit necēla trauksmi, ka galdā “guļ” šie pieci dažādie likumprojekti, starp kuriem ir tādi, kuri iznīcinās un pazudinās latviešu tautu. Bet pēkšņi tagad atskan visas šīs vaimanas. Un ne jau jums, - jūs šo projektu zināt, - bet tiem, kuri patiešām to ir aizmirsuši un kuri vakar, kad televīzijā viņus intervēja, nevarēja pateikt, kurš tad ir tas, kas pazudina, es nolasīšu, kas rakstīts mūsu programmā, pateikšu, kāpēc mēs nevaram, piemēram, pieņemt frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” variantu un kāpēc mēs varam aiziet uz LNNK un vienoties par kopīgu projektu, ja vajag. Mums te ir rakstīts, ka Pilsonības likums jāpieņem Saeimai tūlīt pēc vēlēšanām un ka pilsonības jautājums jārisina ātri un izlēmīgi. Tātad mēs nevaram gaidīt līdz 2000. vai 3000. gadam, kad visas kolonizācijas sekas būs likvidētas. Mēs esam par to, par to ir nobalsojuši 12 procenti vēlētāju. Mēs rakstām, ka Zemnieku savienība ir par pilsonības piešķiršanu cittautiešiem kā par individuālu aktu, kura pamatkritēriji būtu uzticība Latvijas valstij, latviešu valodas un kultūras zināšana un noteikts Latvijā nodzīvoto gadu cenzs. Kad es vakar prasīju šiem frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” faniem, kur tad ir mūsu nozieguma sastāvs, viņi teica, nu šis noziegums, redzat, ir tas, ka jūs tos gadus rēķināt atpakaļ. Tad ir jājautā, kāda vispār nozīme šiem gadiem? Vai tas, kurš ienāca pirms 40 gadiem un medīja nacionālos partizānus, ir uzticamāks nekā tas, kurš ienāca pirms 10 gadiem? Vai tas, kuram jūs uz priekšu dosit, kurš tāpat ir ienācis pirms 40 gadiem, bet jūs pagaidīsit, kamēr viņš tagad nodzīvo vēl piecus gadus šeit, un tad dosit pilsonību? Vai tad jūs patiešām ticat, ka ar viņu pa šo laiku kaut kas būs noticis? Budovska kungs, te nevajag izteikt piezīmes. Es noklausījos jūs, tad aizgāju aiz kulisēm, un tur savas emocijas izrādīju. (Zālē smiekli.) Paldies. Tikmēr es esmu pāršķīris jaunu lappusi, lai varētu nolasīt, ko mēs saviem vēlētājiem vēl esam solījuši. Mēs viņiem esam teikuši, ka Zemnieku savienība uzskata, ka ir jāpalīdz saglabāt svešatnē izklīdināto latviešu piederību latviešu tautai un ka šajā nolūkā tūlīt pēc vēlēšanām jānokārto pilsonības piešķiršana Krievijas latviešiem, kā arī vairāk jāatbalsta Krievijas latviešu biedrības un citu trimdas organizāciju centieni latviešu reemigrācijas veicināšanai un ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu valodas, kultūras un paražu saglabāšanai. Redzat, es samierinājos, ka pagājušā gada oktobrī mēs nevarējām piešķirt pilsonību tiem jau desmit gadu te dzīvojošajiem latviešiem, kuri atbraukuši 1942. gadā un tā tālāk, bet kuri nevarēja būt mūsu pilsoņi, jo man teica, ka vēl nevajag, lai viņi vēl drusciņ pagaida. Bet nu iznāk, ka tagad mēs viņiem vēl liksim gaidīt. Es gribētu redzēt, kā frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, kas ir Pilsoņu komitejas, kā saka, tiešā mantiniece, paskatīsies acīs tiem saviem pilsoņu kandidātiem, kurus viņi reģistrēja, sakot, ka tie dabūs pilsonību pirmām kārtām. Kad tad viņi dabūs? Nu, tas viss ir labestīgi. Es negribu jūs nevienu... Es saprotu, ka jūs visi esat lieli patrioti, bet tikai nevajag tāpēc uz otru ar pirkstu rādīt un mēģināt viņu par nepatriotu padarīt. Es domāju, ka LNNK likumprojekts ir pilnīgi pieņemams, bet, protams, tas ir smagnējāks. Salīdzinājumā ar “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības likumprojektu tas, atklāti sakot, ir smagnējāks. Tas pats, kas jums, mums ir pateikts daudz vieglākā formā. Daudz lakoniskāk un pārskatāmāk. Jūs to redzēsit tālāk. Tagad vēl ir jautājums par to, kur mums bija atšķirība. Par to runāja arī iepriekšējie runātāji. Tātad Zemnieku savienības un “Latvijas ceļa” projektā, lūk, Ministru kabinets noteiks šīs kvotas. Budovska kungs, tur bija mazs sīkums: jūs nepateicāt, ka šīs Ministru kabineta noteiktās ikgadējās kvotas apstiprinās Saeima. Jūsu projektā gan ir tas, ka kvotas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tur ir tie 10 procenti. Es nezinu, ar ko viens ir labāks par otru. Vārdu sakot, es saprotu, ka laiks šobrīd ir dārgs. Lai mēs neievilktu plenārsēdi līdz rītam, es jums saku: droši balsojiet par Zemnieku savienības un “Latvijas ceļa” likumprojektu, un jūs savu latviešu tautu nebūsit pazudinājuši! (Aplausi.)".
• 1993_11_25-seq330 language "lv".
• 1993_11_25-seq330 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1993_11_25-seq330 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq330 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq330 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq330 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq330 mentions Q1807079.