Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq326> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq326 type Speech.
• 1993_11_25-seq326 number "326".
• 1993_11_25-seq326 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq326 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq326 spokenAs 129.
• 1993_11_25-seq326 spokenText "Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi zinām, cik nopietns ir šis balsojums, kuru mēs pēc debatēm izdarīsim. Es gribu sīkāk parunāt par LNNK Pilsonības likumprojektu, lai cilvēkiem, arī deputātiem, būtu absolūts priekšstats, par ko īstenībā tur ir runa, ar ko tas atšķiras no pārējiem projektiem, it īpaši no “Latvijas ceļa” un Latvijas Zemnieku savienības iesniegtā projekta. Atšķirībā no frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības projekta LNNK projekts paredz nevis jauna Pilsonības likuma pieņemšanu, kā minēja Budovska kungs, bet gan 1919. gada likuma “Par pavalstniecību” atjaunošanu. Tas ir ļoti būtiski, jo līdz ar to tiek uzsvērta tiesiskā pēctecība, tas, ka Latvijas valsts pilsoņu pamatloks ir noteikts Latvijas brīvvalsts laikā, vēl pirms okupācijas, ka šis pamatloks ir saistīts ar Latvijas brīvvalsts laiku pirms kara, ka mēs neesam otrā Republika, bet gan pirmās Republikas turpinājums, jo šie cilvēki bija tie, kuri mūs ievēlēja šajā Saeimā, un mums viņu, vēlētāju, priekšā vajag būt vismaz tik godīgiem, ka mēs atzīstam, ka esam pirmās Republikas turpinājums. Būtiskākās atšķirības starp frakcijas “Latvijas ceļš” projektu un LNNK projektu ir jautājumā par to, kad jāsākas Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku naturalizācijai, un par to, kādi būs šīs naturalizācijas noteikumi. LNNK frakcija principā atbalsta ideju par to, ka uzņemšanai pilsonībā jānosaka moratorijs līdz valsts pilnīgai deokupācijai, tas ir, Krievijas Federācijas armijas pilnīgai izvākšanai no Latvijas. Toties LNNK frakcijas iesniegtajā projektā ir arī paredzētas nepilsoņu kategorijas, uz kurām šāds moratorijs nav attiecināms. Bet, pirms es par šīm kategorijām runāšu, gribu izteikt vēl vienu piezīmi. Mūsu likumprojektā ir noteikts piecu gadu cenzs - principā sākot ar 1992. gada 1. jūliju. Kāpēc? Ļoti vienkārši: no 1940. gada 17. jūnija līdz 1992. gada 1. jūlijam Latvijas valsts nepastāvēja un nebija mehānisma, kā likumīgi pieņemt ārvalstniekus mūsu valstī. Ar 1992. gada 1. jūliju stājas spēkā migrācijas likums, un pēc šā likuma spēkā stāšanās ārvalstnieks var likumīgi iebraukt mūsu valstī. Tāpēc mūsu projektā ir uzsvērts, ka šis piecu gadu dzīvošanas cenzs neattiecas uz laiku no 1940. gada 17. jūnija līdz 1992. gada 1. jūlijam. Tas nozīmē, ka vispārējā naturalizācija labākajā gadījumā varētu sākties tikai 1997. gadā. Tālāk - par LNNK frakcijas iesniegtajā projektā paredzētajām nepilsoņu kategorijām, kuras ir ārpus kvotām un kuras varēs tikt uzņemtas pilsonībā pirms okupācijas armijas izvākšanas. Mūsu projektā ir paredzētas sešas šādas kategorijas. Pirmā kategorija ir nepilngadīgie un citi rīcībnespējīgi ģimenes locekļi, kuri iegūst Latvijas valsts pilsonību kopā ar saviem vecākiem vai pārējiem ģimenes locekļiem. Šeit ir arī piezīme: uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 gadiem attiecas prasība par latviešu valodas prasmi. Otrā kategorija ir visi latviešu vai līvu izcelsmes ārvalstnieki vai bezvalstnieki, ja vismaz viens viņu pirmās pakāpes augšupējs radinieks ir latvietis vai līvs, bet arī šeit ir piezīme par valsts valodas prasmi. Pirms runāju par pārējām kategorijām... Kides kungs pieminēja bezvalstniekus. Pēc pēdējiem datiem, kurus saņēmu no Iekšlietu ministrijas (tas bija pirms sešiem mēnešiem), Latvijā pašlaik oficiāls bezvalstnieka statuss ir apmēram 13 cilvēkiem; pārējie ir ārvalstnieki, kuri ir iebraukuši tādā juridiskā būtnē, kas saucas LPSR, vai dzimuši tā dēvētajā LPSR. Tāpēc ļoti būtisks ir šis cenzs, ka Latvijas Republikā jābūt nodzīvotiem pieciem gadiem. Lai viņiem būtu vismaz kaut kāds priekšstats par valsti, ar kuru viņi vēlas turpmāk saistīt savu dzīvi. Trešā kategorija ir tie ārvalstnieki, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā līdz 1940. gada 17. jūnijam, un viņu pēcnācēji - izņemot, protams, personas, kas iebrauca Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības panta noteikumiem. Ceturtā kategorija ir Latvijas valsts pilsoņu dzīvesbiedri, ja laulībā nodzīvoti vismaz pieci gadi. Piektā kategorija ir personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas Republikas labā. Latvijas Republikas labā, nevis Latvijas PSR labā! Sestā kategorija ir Latvijas pastāvīgi dzīvojošie bijušie Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un viņu pēcnācēji. Kāpēc ir šāda kategorija? Mēs visi labi zinām, kā padomju vara rīkojās šajos 50 gados, kad mūsu kaimiņi kopā ar mums, latviešiem, tika deportēti gan 1941. gadā, gan 1949. gadā, gan citos laikos. Ļoti daudziem, īpaši lietuviešiem, bija aizliegts atgriezties savā dzimtajā zemē, un tā tuvākā vieta, kur viņi varēja apmesties uz dzīvi, bija Latvija. Un mums ir kopējas sāpes un kopēja atbildība. Gribu piebilst, ka saskaņā ar mūsu koncepciju, arī uz visām šīm izņēmuma kategorijām attiecas galvenie naturalizācijas noteikumi: latviešu valodas prasme, citas valsts pilsonības zaudēšana, pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšana un pilsoņa zvēresta nodošana. Šajā sakarā gribu pieminēt vienu lietu, kuru Kides kungs neminēja un kuru faktiski neviens cits arī nav minējis. Normālā valstī pretendēt uz pilsonību var cilvēks, kurš ir saņēmis likumīgu atļauju pastāvīgi dzīvot šajā valstī. Un no šīs pozīcijas viņš tad var kandidēt uz pilsonību - saskaņā ar nodzīvotā laika cenzu un citiem pilsonības iegūšanas noteikumiem. Šī Saeima - ar valdošo koalīciju priekšgalā - ir vairākkārt noraidījuši iesniegumus par šo ārvalstnieku un bezvalstnieku statusa noteikšanu. Likumprojekti ir iesniegti un nodoti izskatīšanai komisijās, un tur šā likuma koncepcija ir kaut kur pazudusi “melnā caurumā”. Bet šis likums ir būtisks, jo uz kāda pamata bez šā likuma mēs varam vispār organizēt jebkādu pilsoņu, jebkādu ārvalstnieku uzņemšanu pilsonībā, ja viņiem nav pamatdokumenta, kas dod legālu pamatu uzturēties valstī, dzīvot šajā valstī?! Mums šā pamatdokumenta nav, un, kamēr likums par ārvalstnieku statusu nebūs pieņemts, būs ļoti grūti vispār domāt par naturalizāciju. LNNK frakcijas iesniegtajā projektā ir paredzētas kvotas, bet ar nosacījumu, ka kvota nebūtu lielāka par 10 procentiem no Latvijas Republikas pilsoņu ikgadējā dabiskā pieauguma iepriekšējā gada laikā. Tas ir ļoti viegli aprēķināms, un vēlāk es jums citēšu dažus aprēķinus. Bet principā tas nosaka skaidri un gaiši, kāds varētu būt vispārējais naturalizācijas loks. Arī “Latvijas ceļa” iesniegtajā projektā ir paredzētas naturalizācijas kvotas, taču to formulējums ir divtik neveiksmīgs. Pirmkārt, Ministru kabineta noteiktās kvotas uzdevums ir nodrošināt (citēju!) “nacionālās vienkopienas valsts attīstību” (beidzu citēt). Tas ir ļoti plaši tulkojams noteikums, turklāt starptautiski “nacionālā valsts” ir tas pats, kas valsts vispār. Līdz ar to “Latvijas ceļa” iesniegtajā projektā nav noteikti kritēriji kvotas lielumam un tā var būt pilnīgi patvaļīga, bet tādu luksusu mūsu situācijā, mūsu - latviešu - demogrāfiskajā situācijā nevaram atļauties. Otrkārt, “Latvijas ceļa” iesniegtajā projektā tālākie noteikumi automātiski izslēdz vienkopienas valsts iespējamību. Galvenais vispārīgais noteikums uzņemšanai pilsonībā ir cenzs - 10 gadi, kas nodzīvoti Latvijā. Tādi jau ir apmēram 400 tūkstoši nepilsoņu. Šo skaitu vēl palielina tās personas, kas var tikt uzņemtas pilsonībā ārpus kvotas, tātad papildus ir vēl apmēram 200 tūkstoši personu, un šādā veidā visi kolonisti, kas ir Latvijā iebraukuši līdz 1983. gadam, var sākt pretendēt uz pilsonību. Gribu citēt dažus skaitļus un dažus procentus, par kuriem mums vajag domāt, pieņemot Pilsonības likumu. Saskaņā ar datiem, kuri ir iekļauti Iedzīvotāju reģistra datu bankā, varam vērot šādu ainu. (Un šajā sakarā jāpiebilst, ka Iedzīvotāju reģistrā nav iekļauti visi tie, kuri ir faktiski reģistrēti, jo vienkārši datus par viņiem visiem nevar vienlaikus ielikt kompjūteros. Tātad Iedzīvotāju reģistra datu bankā pašlaik ir reģistrēts, ka Latvijā ir 2 miljoni 410 tūkstoši 763 iedzīvotāji, tajā skaitā 1 miljons 355 tūkstoši 259 pilsoņi ir latvieši un 365 tūkstoši pilsoņi ir cittautieši. Latviešu īpatsvars šajā pilsoņu kopumā (un šis ir tas pilsoņu kopums, kas mūs ievēlēja) ir 78,8 procenti. Un tad es sāku domāt un pieskaitīt, tas ir, mēģināju modelēt, kāda varētu izskatīties nākotne. Ne teorētiski, bet praktiski un lietišķi. Ja pieņem, ka tās latviešu izcelsmes personas, kuras pašlaik nav Latvijas pilsoņi un kuru skaits ir 21 tūkstotis 555, tiktu prioritātes kārtībā naturalizētas pirmās, šis skaits paceltu latviešu pilsoņu īpatsvaru par 0,2 procentiem - uz 79 procentiem. Kā mēs zinām, skaitliski vislielākā ārpuskvotas kategrorijas ļaužu grupa ir Latvijas valsts pilsoņu dzīvesbiedri, ja laulībā ir nodzīvoti vismaz pieci gadi, bet ir, kā jau minēju iepriekš, arī citas grupas, kuras ir ārpus kvotas, un šajā sakarā gribu palabot Kides kunga teikto... Atvainojos, ka es visu laiku atsaucos uz jums, bet jūs runājāt tieši pirms manis, tādēļ jūsu teiktais atmiņā palicis vislabāk. Man ir piebilde attiecībā uz tiem skaitļiem, kas ir saistīti ar lietuviešu, igauņu un poļu tautības personām, kuras nav Latvijas pilsoņi. Protams, ne visi viņi ir tie, kas ieradušies Latvijā legāli pirms 1940. gada, vai viņu pēcnācēji. Kā jau minēju, daudzi no viņiem ir šie pārsūtītie un otro reizi represētie. Un ir arī tādi, kas sadales vai citu iemeslu dēļ iebraukuši Latvijā strādāt. Un, ņemot vērā laulību statistiku un šķiršanās statistiku, es novērtēju (tas ir mans personiskais novērtējums un es esmu atbildīgs par to), ka ārpuskvotas kategorijas, izņemot latviešus, naturalizācijas gaitā palielinātu pilsoņu skaitu par aptuveni 180 tūkstošiem. Ja latviešu skaits jeb īpatsvars pilsoņu kopumā līdz šim, kā jau minēju iepriekš, ir 79 procenti, pirms šie 180 tūkstoši tiek pieskaitīti klāt, tad pēc šīs pieskaitīšanas latviešu īpatsvars pilsoņu kopumā samazinātos līdz 71,6 procentiem. Un šādam, pēc manām domām, vajadzētu būt absolūtajam minimumam. Absolūtajam minimumam! Varētu piebilst par to cilvēku grupu, kuri ir dzimuši Latvijas PSR. Es vēlreiz atkārtoju to, ko jau agrāk teicu: viņi ir dzimuši Latvijas PSR, kura bija sastāvdaļa “vislielākajā, varenajā un plašajā”, viņi nav dzimuši Latvijā jeb Latvijas Republikā. Viņi ir dzimuši Latvijas PSR; tie nav Latvijas valsts pilsoņi un ietilpst ārpuskvotas skaitā. Šis skaits ir aptuveni 213 250 Tie ir tie, kuri ir dzimuši Latvijas PSR, tas ir, dzimuši Latvijā pēc 1940. gada. Daudz ir skandināts par to, ka Rietumi nevarot saprast, kāpēc mēs nedodam automātiski pilsonību tiem, kas ir dzimuši Latvijas PSR. Atbilde ir ļoti vienkārša: ja mēs to darītu, latviešu īpatsvars pilsoņu kopumā samazinātos līdz 64,5 procentiem. Nemaz nerunājot par tiem 200 tūkstošiem, kuri iebrauca līdz 1983. gadam un kuri latviešu īpatsvaru samazinātu līdz 59 procentiem. Es uzskatu, ka šie skaitļi ir ļoti svarīgi. Ceru, ka tie liks deputātiem vēlreiz pārdomāt par to, ko mēs šodien darām. LNNK frakcijas iesniegtais Pilsonības likuma projekts, ir, ja tā varētu teikt, vissmalkāk izstrādātais, precīzākais un atbilst starptautiskajiem standartiem. Aicinu deputātus balsot par LNNK frakcijas sagatavoto Pilsonības likuma projektu. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Ko? Beidzi jau?”)".
• 1993_11_25-seq326 language "lv".
• 1993_11_25-seq326 speaker Viesturs_Pauls_Karnups-1946.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q4294315.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q37.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q191.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q15180.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q25496595.
• 1993_11_25-seq326 mentions Q1474484.