Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq324> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq324 type Speech.
• 1993_11_25-seq324 number "324".
• 1993_11_25-seq324 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq324 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq324 spokenAs 8.
• 1993_11_25-seq324 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka, stāvot tribīnē, mums vajadzētu nodarboties ne tik daudz ar lingvistiku, kā pareizi formulēt šo svarīgo likumprojektu virsrakstus. Un tas ir būtiski. Mums vairāk vajadzētu domāt un diskutēt bez emocijām par šo likumprojektu. Manuprāt, mums nevajadzētu meklēt tieši tās vietas, kuras visvairāk mūs šķir, jo tādu vietu ir diezgan daudz, bet mums vajadzētu meklēt tās vietas, kuras mūs vieno un kurās varam atrast kopsaucēju, jo šajā zālē ir jāatrod kopsaucējs. Es negribu runāt par mūsu likumprojekta politisko argumentāciju. To labi argumentēja Jurkāna kungs, bet es gribu skart dažas nozīmīgas iezīmes un atšķirības starp pārējiem likumprojektiem un mūsu likumprojektu. Viena iezīme, kas mūs vieno ar dažādiem likumprojektiem, bet no dažiem šķir, ir tā, ka mēs atzīstam individuālu - jā, individuālu! - pilsonības piešķiršanu jeb naturalizāciju un mums galīgi nav pieņemama masveidība - kopēja, liela, neregulēta masveidīga naturalizācija. Tā ir pirmā iezīme. Otra iezīme - un, man šķiet, pati galvenā - ir tā, ka mūsu likumprojekts strikti nošķir divas bezvalstnieku grupas. Proti, vienus, kuri iebraukuši šeit, Latvijā, vai dzimuši līdz 1990. gada 4. maija, brauc vēl šodien un brauks arī rīt. Mēs te saskatām ļoti lielu atšķirību. Mēs abām šīm grupām nosakām atšķirīgu naturalizācijas kārtību, - jā, atšķirīgu naturalizācijas kārtību, izvirzot, kā te Jurkāna kungs teica, vienādas prasības naturalizācijai, bet atšķirīgu kārtību. Proti, tiem, kas iebraukuši pēc 1990. gada 4. maija, mēs likumā paredzam visstingrākās kvotas, jo uzskatām, ka turpmākā bezvalstnieku un ārvalstnieku ieplūšana Latvijā būtu galēji jāierobežo un tai faktiski jātuvojas nullei. Šīs superminimālās kvotas noteikšana mūsu likumprojektā tiek uzticēta Ministru kabinetam. Tā ir diskutējama un apstiprināma Saeimā, tātad arī šī kvota būs “zem divām atslēgām”. Mēs uzskatām, ka tai jākļūst par nopietnu barjeru turpmākai bezvalstnieku ieplūšanai mūsu valstī. Turpretī tiem bezvalstniekiem, kuri ir dzimuši šeit, Latvijā, un ir nodzīvojuši te vairākus desmitus gadus, mēs paredzam Ministru kabineta noteiktu naturalizāciju, kas tiktu izdiskutēta un apstiprināta Saeimā. Un tagad es runāšu nevis par naturalizācijas kvotu, bet par naturalizācijas tempu un naturalizācijas kārtību šai iedzīvotāju daļai. Šo naturalizācijas tempu un kārtību, pēc mūsu likumprojekta nosaka Ministru kabinets, vadoties pēc demogrāfiskās, ekonomiskās un, protams, arī politiskās situācijas valstī. Un papildus gribu vēl teikt, ka šo tempu un kārtību nosaka, ievērojot arī mūsu valsts tehniskās un organizatoriskās iespējas, jo mēs zinām, cik grūti un cik ilgi Pilsonības un imigrācijas departamentam nācās veikt tādu lietu kā vienkāršu pilsoņu reģistrāciju, un šodien, kad mēs Pilsonības un imigrācijas departamentam pieprasām datus, mums atbild, ka šādu datu nav. Tos mēs pieprasījām oficiāli, taču saņēmām atbildi, ka daudzu datu viņiem vispār neesot. Kam tad bija vajadzīga tāda darbošanās? Mēs uzskatām, ka individuāla pilsonības piešķiršana tehniski un organizatoriski ir ļoti grūta un sarežģīta, un tā, protams, prasa laiku. Un tomēr noteiktais temps un kārtība, ko nosaka Ministru kabinets un ko pārbauda un apstiprina vai noraida Saeima, ir visstingrākā atslēga naturalizācijas tempam. Otrkārt, ir jānosaka arī naturalizācijas secība. Mēs savā likumā paredzam prioritātes vispirms laulātajiem, kuri dzīvojuši Latvijā. Visos likumprojektos, arī “Latvijas ceļa”, vēl vairāk - LNNK likumprojektā, ir uzskaitīta vesela virkne atvieglojumu naturalizācijas procesā. Lūk, šajos atvieglojumu ietvaros tad arī jāmeklē mehānisms, kādā secībā šo lielo cilvēku skaitu naturalizēt. Jā, pareizi, avīzē ir minēts liels skaitlis. Tas sniedzas simtos tūkstošu. Jā, pāri par simts tūkstošiem cilvēku ir naturalizējami ārpus šīs kvotu kārtības. Un par to būtu ļoti, ļoti jādomā. Tikai latviešu tautības cilvēku vien bez pilsonības ir pāri par 20 000! Lietuviešu, kas legāli iebraukuši, ir 25 000, bet poļu - 38 000. Summējiet vien visus šos atvieglojumus kopā! Latvijas teritorijā dzīvo ļoti daudz lietuviešu un igauņu, kuri palikuši Latvijas teritorijā, kad tika mainītas Latvijas administratīvās robežas. Arī viņiem varētu būt priekšrocības. Visiem datiem par šiem bezvalstniekiem vajadzēja būt Pilsonības un imigrācijas departamentā. Šie dati ir jānodod valdībai, un tad valdībai ir jāveido naturalizācijas tempu un secības modelis. Un pēc tam šis modelis ir jānodod mums apstiprināšanai. To paredz arī mūsu likumprojekts. Es gribētu vēl salīdzināt mūsu likumprojekta pantu, kas nosaka naturalizācijas kvotas, tempu un kārtību, ar frakcijas “Latvijas ceļš” likumprojekta attiecīgo pantu. “Latvijas ceļš” nosaka vienotu kvotu tiem, kuri iebrauc šodien, un tiem, kuri te nodzīvojuši mūžu vai dzimuši, turklāt nekādu precīzāku definīciju, kas tā kvota ir, “Latvijas ceļš” nedod. Tajā pašā pantā frakcijas “Latvijas ceļš” likumprojekts nosaka, ka visu šo lielo skaitu bezvalstnieku var naturalizēt ārpus kvotām, un pat neuzliek ar šo pantu Ministru kabinetam un Saeimai pienākumu noteikt secību, kādā notiks šā lielā iedzīvotāju skaita naturalizācija. Manuprāt, par to ir jādomā. Mūsu likumprojekts itin stingri visus - gan ar atvieglojumiem, gan bez atvieglojumiem - laiž cauri Ministru kabinetam un Saeimai, tas ir stingrāks un konsekventāks šā nopietnā jautājuma risināšanā. It īpaši es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs nekādi nevaram piekrist šai kopējai kvotai, kas attiecas gan uz tiem cilvēkiem, kas iebraukuši līdz 1990. gada 4. maijam, gan uz tiem, kas iebraukuši pēc tam. Un vispār, kā es jau teicu, vajadzētu dot precīzāku definīciju. Taču šī neskaidrība “Latvijas ceļa” likumprojektā nav vienīgā. Es gribētu piekrist Budovska kungam, ka “Latvijas ceļa” likumprojekta panti ir neizvērsti, neizstrādāti, pēc tiem praktiskajā dzīvē, ja tos tālāk neizvērš un neizstrādā, darboties, manuprāt, ir grūti vai, es pat teiktu, - neiespējami. To mēs uzskatām par vienu no lielākajiem “Latvijas ceļa” likumprojekta trūkumiem, lai gan projekta struktūra ir līdzīga mūsu projekta struktūrai, tāpēc mēs varētu atrast kopēju valodu. Kādas tad ir vēl būtiskākās atšķirības starp citiem projektiem un mūsu likumprojektu? Viena no tām ir tāda, ka projekts paredz bezvalstnieku bērnus, kuri dzimuši, es uzsveru, pēc likuma spēkā stāšanās, tas ir, bezvalstnieku bērnus, kas dzimst mūsu neatkarīgajā valstī, pieskaitīt pie pilsoņu kopas. Ābiķa kungs teica, ka tādu greznību tik maza valsts kā Latvija nevar atļauties. Es gribētu teikt: “Ābiķa kungs, mazi mēs esam, bet lieli mēs varam būt, ja mēs uzņemsimies neatkarīgas valsts funkcijas un atbildību. ” Mums jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kas mūsu mazajā un cienīgajā valstī dzīvo. Šeit gan tiek izslēgti tie bērni, kas dzimuši no padomju armijas demobilizēto virsnieku ģimenēs. Mēs uzskatām tā: ja cilvēks ir dzimis kādā zemē, ir jābūt arī valstij, kurai viņš var kalpot un tās priekšā atbildēt. Un vēl es gribu piebilst, ka šie dzimušie, Ābiķa kungs, tikai pēc 18 gadiem iegūs pilsoņu īstās tiesības un pienākumus. Esmu dziļi pārliecināts, ka mūsu valsts tad būs stipra un droša arī par saviem iekšējiem spēkiem. Un vēl viena mūsu likumprojekta iezīme, kuru minēja arī Jurkāna kungs. Mēs ejam vienu soli pretim tā saucamajiem Austrumu latviešiem, tiem latviešiem un viņu pēcnācējiem, kuri pēc 1919. gada 23. augusta likuma 1. panta ir saņēmuši tiesības iegūt pavalstniecību, bet nav to ieguvuši. Mēs jau Augstākajā padomē pieņēmām lēmumu, kā teica Jurkāna kungs, bet Pilsonības un imigrācijas departaments to neizpildīja. Mēs uzskatām, ka šiem mūsu latviešiem un viņu pēcnācējiem ir jārealizē bez kvotām šīs tiesības, ja viņi vēlas tikt pieskaitīti pie pilsoņu kopas. Šāda panta pieņemšana, manuprāt, būtu krietns solis uz priekšu latviešu tautas apvienošanā. Un vēl viena lieta - mūsu attieksme pret dubultpilsonību. Arī tai ir nianses. Jā, nianses! Mēs tāpat kā dažu citu likumprojektu autori neatzīstam dubultpilsonību, bet piekrītam dubultpilsonībai attiecībā uz Rietumu latviešiem, kuriem šo dubultpilsonību pieļāva attiecīgais Augstākās padomes lēmums, taču mēs esam pret to, lai dubultpilsonība būtu tiem Rietumu latviešiem, kuri strādā kā deputāti, kā Ministru kabineta locekļi vai tiek ievēlēti par prezidentu. Mūsu uzskats ir tāds, ka šāda augsta ranga personas var kalpot un atbildēt tikai vienas valsts priekšā, nevis kalpot diviem saimniekiem. Tas ir arī morāliski, manuprāt, pareizi. Pieskaroties citiem likumprojektiem, es gribu teikt, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” likumprojekts mums tomēr nav pieņemams, jo būtībā tas pilsonības jautājumu atbīda tālā nākotnē, kad pēdējais kolonists un viņa pēcteči būs atstājuši mūsu zemi. Tātad tas nerisina šo jautājumu. Tāpat mums diemžēl nav pieņemams arī frakcijas “Līdztiesība” likumprojekts, kurš iestājas par nulles variantu un kurš, kā es jau minēju, šajā jomā pilnīgi nav pieņemams. Es vēlreiz gribu izteikt zināmu atzinību LNNK likumprojektam, kurš patiesām daudzos pantos ir ļoti saturīgs, precīzs, konkrēts un pēc kura, manuprāt, var strādāt, lai gan tas ir konceptuāli citādi pieņemts. Un tomēr arī šis likumprojekts, Berklava kungs, mums nav pieņemams tāpēc, ka tam ir negatīvā kvota un tas attiecībā uz pārējiem bezvalstniekiem naturalizācijas jautājumu nerisina. Tāpat tas neatrisina naturalizācijas jautājumu arī, lūk, šai lielajai ar priekšrocībām saistītajai cilvēku grupai. Cienītie deputāti, es aicinu jūs balsot par mūsu, tas ir, frakcijas “Saskaņa Latvijai” likumprojektu, kurš, mūsuprāt, ir sīki un juridiski korekti izstrādāts un atbilst Eiropas konvencijas prasībām, bet likumprojekta 10. pants “ar dubultatslēgu” nodod Ministru kabineta un Saeimas stingrā kontrolē visus ārpus kvotām vai kvotu ietvaros naturalizējamos bezvalstniekus. Tātad šī naturalizācija ir Saeimas rokās, mūsu rokās, mēs esam atbildīgi par to. Šis pants to atrisina, un tāpēc es par to aicinu balsot. Pamatojoties uz noteiktām prioritātēm, mūsu likumprojekts dod ilgi gaidīto skaidrību, nosaka spēles noteikumus, uz kuriem gaida bezvalstnieku ģimenes. Lai šie noteikumi ir bargi, lai tie ir skarbi, bet lai tie ir mūsu rokās un lai šie bezvalstnieki, izpētījuši naturalizācijas nodaļu, ko mēs izstrādātu, var prognozēt savu dzīvi piecus, desmit vai piecpadsmit gadus uz priekšu. Tādu skaidrību valstī dzīvojošs cilvēks ir tiesīgs prasīt. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par mūsu likumprojektu. Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_25-seq324 language "lv".
• 1993_11_25-seq324 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q12360039.
• 1993_11_25-seq324 mentions Q182488.