Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq322> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq322 type Speech.
• 1993_11_25-seq322 number "322".
• 1993_11_25-seq322 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq322 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq322 spokenAs 129.
• 1993_11_25-seq322 spokenText "Cienītie kolēģi! Un tomēr šajā sakarā es mēģināšu nedaudz runāt par gaisotni, kāda valda mūsu zālē un kāda varbūt vispār ir attieksme pret šā likumprojekta izskatīšanu. Pirmkārt, es uzskatu, ka šis jautājums, ko mēs šodien skatām, patiešām ir ļoti svarīgs, pat vissvarīgākais, kāds mums ir jāizskata šajā zālē, - tā ir Latvijas nākotne, tas ir Latvijas nākotnes jautājums. Taču tajā pašā laikā ir arī tāda nianse, kuru es vienkārši nevaru palaist garām. Es mēģināšu jums to atgādināt. Panteļējeva kungs šeit no tribīnes teica, ka viņš uzskata, ka mēs normāli aprunāsimies, un acīmredzot mēs to izdarīsim tik rūpīgi, ka otrais lasījums varētu būt ne ātrāk kā nākamā gada februārī. Jā, es domāju, ka tas patiešām varētu būt ļoti labi. Tajā pašā laikā frakcija “Latvijas ceļš” ierosina, ka plenārsēdei vajadzētu turpināties līdz tam brīdim, kamēr tieši šis jautājums tiek izskatīts. Es to uzskatu par absolūti cinisku ierosinājumu un mēģināšu jums to paskaidrot. Es vēlreiz saku - absolūti cinisks, jo tas ir abpusēji cinisks no diviem viedokļiem. Pirmais. Šis ierosinājums nāk brīdī, kad mēs izskatām arī citu ļoti svarīgu jautājumu, tas ir, Privatizācijas likuma 14. pantu. Tur pavisam ir 26 panti. Tātad faktiski mēs esam knapi līdz pusei tikuši, bet jau ir ierosinājums, ka mēs strādāsim tik tālu. Cienītie kolēģi! Psiholoģiski tas ir absolūts spiediens. Kā redzat, mums vēl ir ļoti liels darbs priekšā, tāpēc netērēsim velti laiku debatēm, iesim ātri uz priekšu un pieņemsim šo jautājumu. Tātad tas ir cinisms pirmām kārtām pret šo likumprojektu. Tajā pašā laikā tas ir cinisms arī pret šo nozīmīgo jautājumu, kas mums šeit jāizskata. Tāpēc es šo priekšlikumu nosaucu par absolūti cinisku. Es domāju: varbūt tā bija kaut kāda negadījuma reize. Nē, tā nebūt nav negadījuma reize! Bērziņa kungs nupat staigāja pa zāli un vāca parakstus. Es jums mēģināšu atgādināt - es neparakstīju to, ka mēs turpināsim savu darbu bez pārtraukuma. Man šajā sakarā ir vēl viena piebilde kā profesionālim mediķim - noguruma pazīmes ir uzmanības traucētājas. Mēs jau tā šodien šeit staigājam, bet Bērziņa kungs man skaidroja, ka tas nav nekas, jo tas, kurš jutīsies noguris, lai iziet ārā... Tātad šā nozīmīgā jautājuma izskatīšanā faktiski... Nu, mēs tagad pastaigāsimies - nāksim šurp, iesim turp, kuri iesnaužas uz vietas, tie drusku atpūšas... Un tā turpināsim strādāt. Un tas viss notiek pilsonības jautājuma apspriešanas laikā. Lieliski! Iesim vēl tālāk uz priekšu. Tagad mēs skatāmies arī nākamo gaisotni. Juridiskā komisija uzskata, ka konceptuāli par pamatu varētu ņemt “Latvijas ceļa” projektu. Bet, priekšsēdētāja kungs, es jums gribu atgādināt vienu lietu - to, ka Juridiskā komisija ir vienīgā komisija parlamentā, kas joprojām strādā pretēji Saeimas kārtības ruļļa noteiktajām prasībām. Tā ir vienīgā! Tātad, cienītie kolēģi, kā jūs redzat, mēs tā soli pa solītim virzāmies uz to, lai pieņemtu kaut kādus lēmumus, lai mēs izdarītu to, kas ir vajadzīgs. Tikai jājautā: kam un kāpēc? Nu labi, tā bija maza liriska atkāpe. Un tagad es runāšu par likumprojektu. Es saprotu, ka mums patiešām būtu daudz vieglāk un mēs varētu daudz pamatotāk runāt par Pilsonības jeb Pavalstniecības likumu, ja mēs būtu izskatījuši likumu par Latvijas iedzīvotāju juridisko statusu. Šobrīd mēs par to nevaram īsti spriest, mums nav bijusi arī nekāda diskusija, mēs tagad mēģināsim ar dažādiem ierobežojumiem, ar dažādiem papildu punktiem visu to atspoguļot Pilsonības likumā. Es domāju, ka tas ir ne visai veiksmīgs risinājums. Vispirms mums ir jātiek skaidrībā par to iedzīvotāju juridisko statusu, kuri šobrīd mitinās Latvijā. Un tad varētu runāt tālāk. Taču acīmredzot šī doma nešķiet pieņemama, tāpēc mēs skatām tālāk Pilsonības likumu. Man uzreiz ir jārunā par virsrakstiem, un tiem ir ļoti būtiska politiska nozīme. Es to šeit gribētu atgādināt. Es varu sadalīt visus iesniegtos projektus divās klasēs. Pirmajā ir tie likumprojekti, kurus pārstāv LNNK un frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Tās šos likumprojektus ir nosaukušas šādi: LNNK - “Par 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma “Par pavalstniecību” atjaunošanu”; frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ļoti līdzīgi - “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republika likuma “Par pavalstniecību” piemērošana”. Tātad mēs runājam par pavalstniecību un mums ir tīra sakarība ar to likumu, kas bija 18. novembra Latvijas Republikai. Pārējie likumprojekti ir nosaukti pilnīgi citādi. Frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības likums saucas “Latvijas Republikas Pilsonības likums”, un tā ir būtiska atšķirība. Tātad tas ir Pilsonības likums un nav ne mazākās norādes uz to, ka mēs atgriežamies, ka mēs turpinām savu iepriekšējo tradīciju. Es patlaban negribu runāt ne par frakcijas “Līdztiesība”, ne par frakcijas “Saskaņa Latvijai” likumprojektu nosaukumiem, jo tie, manuprāt, ir diezgan kuriozi. Un tie savā būtībā arī atspoguļo to, ko šie likumprojekti proponē. “Līdztiesība” savu likumprojektu ir nosaukusi vienkārši - “Par pilsonību”, parādot, kam kurā valstī un kādas kosmopolitiskas tendences ir iekšā. Tas viss patiešām ir atspoguļots arī projekta saturā. Un tāpat arī frakcija “Saskaņa Latvijai” - “Likums par pilsonību”. Cienītie kolēģi, es domāju, ka mēs varētu runāt par šo politisko nostādni, kas izpaužas nosaukumā. Taču es gribētu runāt arī par citu jautājumu. Ja mēs patiešām atjaunojam 18. novembra Latviju, tad man ir jautājums: cik ir to stūrakmeņu, kas nosaka šo valstisko pēctecību? Cik tādu ir? Es gribētu teikt, ka acīmredzot tā ir Konstitūcija, tā ir Satversme. Jā, to mēs esam atjaunojuši visā pilnībā! Un kāds būtu nākamais stūrakmens? Nākamais stūrakmens varētu būt īpašuma likumi. Par īpašuma likumiem, kā jūs redzat, mēs šeit ļoti cīnāmies, un faktiski, k�� es saprotu, daudzu objektīvu apstākļu dēļ mēs nekad pie tā neatgriezīsimies. Tas ir viens jautājums par šo pēctecību. Un tagad ir Pavalstniecības likums. Izrādās, ka Pavalstniecības likums mums kā tāds nav vajadzīgs, mēs esam gatavi rakstīt citu, mēs tagad runāsim par pilson��bu. Un es šeit negribu absolūti nekādus skaidrojumus minēt, kā un kuros gadījumos pavalstniecība ir piemērojama - vai tas ir monarhijas jautājums, vai tā ir impērijas pazīme, vai pilsonība ir valsts pazīme. Lingvisti saka absolūti ko citu. Viņi skaidro šo pavalstniecības jēdzienu, Es šeit runāju par politisko jēgu. Un politiskā jēga man liekas tāda, ka jau pašā nosaukumā prioritāte ir jādod Pavalstniecības likuma atjaunošanai, konkrēti norādot, kāda Pavalstniecības likuma atjaunošana tā ir. Nākamais, par ko es gribu runāt, ir par to rūpību, ar kādu šie likumprojekti ir izstrādāti. Kas tajos ir ietverts? Kādā veidā mēs parādām to, par ko gribam spriest? Kur tajos ir kādas prioritātes? Es nesalīdzināšu visus likumus, aplūkošu tikai divus, un arī tad ļoti nepilnīgi. Viens būs frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības projekts, otrs - LNNK iesniegtais projekts. Es tagad nosaukšu tādus blokus, par kuriem mēs varētu runāt. Tas šodien ir sarežģīts jautājums, jo mēs zinām, ka daudzi mūsu tautieši ir izklīdināti pa pasauli, ka daudzi mūsu tautieši pūlas atgriezties mājās un tā tālāk. Tātad frakcija “Latvijas ceļš” šo jautājumu izskata vienā pantā, bet LNNK šo jautājumu izskata 2., 12., 13. un 14. pantā. Es tagad neatklāšu visu šo pantu saturu, jo tā jau ir cita saruna - tā ir lasīšana pa pantiem. Taču katrā ziņā apjoms un rūpība, ar kādu likumprojekts ir sagatavots, ir kvalitatīvi atšķirīgs. Es nosaukšu vēl citus jautājumus, teiksim, naturalizācijas lūgumu izskatīšana. Es domāju, ka tad, ja mēs runājam par pilsonību, viens no stūrakmeņiem Pilsonības likumā ir naturalizācijas jautājums, taču izrādās, ka par šo lietu frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības likumprojektā runāts tikai 15. pantā. LNNK projekts par to runā 30., 31., 32. un 33. pantā. Un atkal es jums atgādinu, ka tas ir izstrādāšanas rūpīguma jautājums, tas ir modelēšanas jautājums - kādas situācijas mums parādās. Runāsim tālāk! Naturalizācijas ierobežojumi. Abi likumprojekti to izskata vienā pantā: “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība - 14. pantā, LNNK - 18. pantā, taču tālāk ir būtiska atšķirība. Šeit ir apakšpunkti. Frakcijas “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības projektā tas ir 1. -5. apakšpunkts, bet LNNK - 1. -13. apakšpunkts. Un atkal mēs redzam - vismaz šobrīd! - kvantitatīvu atšķirību, ko es vēlreiz attiecinu uz rūpību. Minēšu vēl vienu piemēru - par bērnu pilsonību. Tā mums arī ir ļoti sāpīga lieta. Tas ir jautājums, par ko šeit daudzkārt ir lauzti šķēpi. Frakcija “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība to izskata vienā pantā - 13. pantā, bet LNNK - 23., 24., 25., 26., 27. un 28. pantā. Un tā es varētu turpināt. Cienītie kolēģi, šo savu runas daļu es mēģinu veltīt vienai problēmai, tam, cik rūpīgi šis likums ir izskatīts katrā frakcijā, pirms tas iesniegts, - cik rūpīgi tas sagatavots, cik rūpīgi modelētas tās situācijas, par kurām mums šeit būs jāspriež. Vēl vairāk - cik liels darbs mūs sagaida otrajā lasījumā, apspriežot likumprojektu pa pantiem, vai kādā citā starpposmā, kad mēs mēģināsim apvienot šos likumprojektus, kad mēs mēģināsim izveidot kādu alternatīvu variantu, kur būs lielāka būvēšana klāt. Mēs jau šodien visu laiku runājam par to, ko ņemt par pamatu. Tādā gadījumā man jums ir pilnīgi atklāts jautājums: ko jūs esat ar mieru ņemt par pamatu? Vai to likumprojektu, kurš ir mazāk rūpīgi izstrādāts un kurā nav ietvertas daudzas normas, kurā nav izmodelētas visas situācijas, pie kura pēc tam būs jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā, kurā mēs par katru pantu lauzīsim šķēpus, vai likt kaut ko klāt vai darīt kaut ko citu. Es domāji, ka man nevajag jūs pārliecināt. Tā ir diezgan pietiekama un pārliecinoša argumentācija, kuru es jums šobrīd varēju pateikt. Es vēl gribētu teikt tā: mēs varam daudz ko ignorēt, mēs varam smīkņāt par kādām lietām, taču es negribētu teikt, ka šajā zālē ir kaut viens cilvēks, kas smīkņātu par zināšanām. Un tāpēc es griezīšos pie jums ar jautājumu: “Sakiet, lūdzu, vai jūs man varat paskaidrot, kurš ir pats autoritatīvākais speciālists pilsonības jautājumos Latvijā?” (Starpsauciens no zāles: “Bojārs, Bojārs!”) Un arī man jums ir jāsaka, ka tas ir profesors Juris Bojārs. Arī viņa atzinumā, kas ir izskanējis gan radio pārraidēs, gan bija publicēts avīzēs, skaidri un gaiši pateikts, ka LNNK projekts ir daudz rūpīgāk izstrādāts, ka tas ir pamatotāks un tuvāks tām starptautiskajām normām, kuras vajadzētu atspoguļot likumprojektā. Tātad, cienītie kolēģi, es pašlaik domāju tā: mēs te šobrīd sēžam un runājam, kā un ko ņemt par pamatu? Tad, lūk, tā. Un visbeidzot es pievēršos tikai vienai konceptuālai lietai, kas it kā atspoguļota pantā. Šeit mēs daudz runājam par kvotām. Jā, es saprotu, ka ir iesniegti projekti, kuri kvotas ignorē. “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība tās neignorē, arī LNNK neignorē. Šajā sakarā man ir tikai viena piebilde. Šeit ir it kā atšķirība - pirmajā gadījumā kvotu nosaka Ministru kabinets, otrajā gadījumā - Saeima. Un diezgan stabili. Līdz ar to man ir jautājums: sakiet, kurā projektā ir lielāka garantija, kurā ir lielāks miers un pārliecība par to, kas notiks ar to, ko minēja Jurkāna kungs? Kurā projektā ir lielāka stabilitāte - vai tajā, kurš paredz, ka to darīs Ministru kabinets, bet tas, nedod Dievs, var mainīties vai trīs reizes gadā, vai Saeima, kas ir noteikusi stabilu normu? Es domāju, ka par labu šim kvotu jautājumam runā LNNK variants. Mums tas ir viens no noteicošajiem stūrakmeņiem, tāpēc izšķirsimies par vienu vai otru. Es dodu priekšroku LNNK piedāvājumam. Cienītie kolēģi, es šobrīd absolūti negribu idealizēt LNNK piedāvāto likumprojektu. Es ļoti labi apzinos, ka varētu izdarīt vairāk. Es ļoti labi apzinos, ka šis likumprojekts varētu būt stingrāks un konsekventāks, kaut vai jautājumā, par kuru šeit runāja Ābiķa kungs, tas ir, par jauktajām laulībām. Taču šobrīd es gribētu runāt par vienu. Jā, es atzīstu, mēs daudz ko varam pielikt klāt, mēs daudz varam diskutēt otrajā lasījumā, kad skatīsim likumprojektu pa pantiem. Varbūt pirms tam mēs daudzas reizes nāksim kopā un daudz ko sagatavosim, bet šobrīd es gribētu runāt par to, kurš ir relatīvi vislabāk izstrādātais likumprojekts. Tam ir jābūt par pamatu, pie kura mēs strādāsim tālāk. Un šajā ziņā es nepārprotami gribu teikt, ka LNNK iesniegtais likumprojekts ir vislabāk izstrādātais, tāpēc aicinu jūs pieņemt to par pamatu mūsu tālākajam darbam. Paldies par uzmanību.".
• 1993_11_25-seq322 language "lv".
• 1993_11_25-seq322 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q182488.
• 1993_11_25-seq322 mentions Q14917175.