Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq32> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq32 type Speech.
• 1993_11_25-seq32 number "32".
• 1993_11_25-seq32 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq32 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq32 spokenAs 90.
• 1993_11_25-seq32 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalsta Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem””. Minētais likumprojekts ir izstrādāts Satiksmes ministrijā, lai pilnveidotu autoceļu valsts pārvaldi un finansēšanu, un tas maina 1992. gada 11. marta Latvijas Republikas likuma “Par autoceļiem” 7. un 13. panta redakciju. Tā jau ir realitāte, ka autoceļu valsts pārvaldi, ievērojot Eiropas valstu pieredzi, līdztekus Satiksmes ministrijai un Autoceļu departamentam realizē arī jaunizveidotā Latvijas autoceļu direkcija. Pakāpeniski ir jāveic valsts ceļu dienesta pārstrukturēšana. Darba plānošanas, pasūtīšanas un pieņemšanas funkcijas ir atdalītas no darba izpildes funkcijām. Protams, arī šajā nozarē ir jāveido skaidras tirgus ekonomikas attiecības, kur viena puse veic naudas apsaimniekošanu, bet otra izpilda darbus - un uz pieņemamiem noteikumiem. Ir jāveido tāda sistēma, lai autoceļu apsaimniekotāju līmenī Latvijas autoceļu direkcija uz līgumattiecību pamata kopā ar tai pakļautajām 26 ceļu pārvaldēm nodrošinātu un pārraudzītu valsts autoceļu, pagastu, uzņēmumu un māju ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu. Tas ir jāatspoguļo likuma 7. pantā. Mūsu valstī ir jāuztur un jāremontē 20 000 km valsts, 35 000 km pagastu un apmēram 3000 km pilsētu ielu, autoceļu un tiltu. Līdz šim autoceļu nozares darbības apjomi un attīstība bija atkarīga vienīgi no budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apjoma. Bet, kā jau ne vienreiz vien minēts, no budžeta tiek atvēlēti, piemēram, šogad tikai 7 līdz 10 procenti no daudzuma, kāds nepieciešams tikai ceļu uzturēšanas darbiem vien (atbilstoši pašreizējiem uzturēšanas standartiem). Bet ir jāatzīmē, ka satiksmes intensitāte jau ir sasniegusi 1990. gada līmeni un mūsu valsts nacionālā bagātība - autoceļi iet bojā. Atkarībā no satiksmes intensitātes katrā rajonā tie ātrāk vai lēnāk sabrūk. Ātrāk vai lēnāk pa mūsu valsts autoceļiem joņo 631 000 transporta līdzekļu, un slikto autoceļu, ceļu policijas vāji veiktās uzraudzības un katastrofāli zemā autovadītāju apziņas līmeņa dēļ daudziem šī joņošana dažkārt beidzas traģiski. Satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits (no katriem 100 cietušajiem bojā iet 25) ir viens no lielākajiem pasaulē. Ar tādu stāvokli samierināties nevar, jo cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība. Valstij un kapitālam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi. Lai izveidotu drošus autoceļus, ir jāsāk veidot laika garam atbilstoša autoceļu uzturēšanas, remonta un būvniecības finansēšanas sistēma. Tāpēc arī jāmaina likuma “Par autoceļiem” 13. panta redakcija, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bez valsts budžeta asignējumiem jāparedz arī citi finansēšanas avoti. Mūsu nabadzīgo budžeta līdzekļu dēļ ir apstādināts ne viens vien autoceļu būves vai remonta projekts. Naudas trūkuma dēļ ir palikuši nepabeigti daudzi darbi. Lai iesāktu un pabeigtu kādu autoceļu būves projektu, ir nepieciešams ņemt banku kredītus. Mūsu budžeta un banku mazspējas dēļ tagad esam spiesti klauvēt pie Eiropas rekonstrukcijas bankas un Pasaules bankas durvīm, lai jaunās ceļu celtniecības un rekonstrukcijas programmas un projekti varētu sacensties par valsts kapitālieguldījumiem ar citu nozaru programmām un projektiem. Šodien nodevām Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai likumprojektu “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, kurš paredz, ka ieņemtie līdzekļi ieskaitāmi ceļu fondos. Citi ienākumi un maksājumi, piemēram, maksa par tādu transportlīdzekļu pārvietošanu, kuriem ir virsnormatīvā slodze un virsnormatīvie gabarīti, kā arī iekasētās soda naudas ir jāuzkrāj valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu fondos, lai šos līdzekļus izlietotu autoceļu un ielu uzturēšanai, remontam un būvniecībai. Autoceļu fondiem jābūt atklātiem un kontrolētiem, starp pašvaldībām saprātīgi izlīdzinātiem un sadalītiem. Autoceļu fondu līdzekļiem jābūt pietiekamiem vismaz valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai atbilstoši noteiktajiem standartiem. Kas attiecas uz valsts autoceļu fonda izlietojumu, ir jāparedz daļu no fonda naudas līdzekļiem novirzīt sabiedriskā (pasažieru) autotransporta atbalstīšanai, jo šī transporta nozare nevar lepoties ar augstu rentabilitāti. Visās attīstītajās valstīs regulārie pasažieru pārvadājumi tiek dotēti. Bet tā jau ir cita tēma. Visbeidzot gribu teikt, ka šis ir tikai tāds “jumta” likums par valsts un pašvaldības ceļu fondiem. Pieņemot nodokļu likumus un grozījumus tajos, daudz kas ir atkarīgs no mums, deputātiem, lai autoceļu uzturēšanai pietiktu naudas. Daudz kas ir atkarīgs no valsts un pašvaldību ceļu fondu turētājiem, no Satiksmes ministrijas un Finansu ministrijas, no pašvaldībām, no viņu izdomas un iniciatīvas. Ja attieksme pret ceļiem mūsu valstī nemainīsies, velti cerēt padarīt Latviju par tūrisma un tranzīta zemi, kaut arī mums tam ir vislabākie priekšnoteikumi. Neviens taču negribēs lauzt savas automašīnas mūsu ceļu bedrēs. Tomēr gribam ticēt, ka, dabūjuši pietiekamu finansējumu, Latvijas ceļu darbinieki darīs visu, lai mūsu valsts prestižs neciestu un lai 5 līdz 10 gadu laikā mūsu autoceļi tiktu sakārtoti un pienācīgi uzturēti.".
• 1993_11_25-seq32 language "lv".
• 1993_11_25-seq32 speaker Uldis_Laksevics.
• 1993_11_25-seq32 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq32 mentions Q193089.