Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq312> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq312 type Speech.
• 1993_11_25-seq312 number "312".
• 1993_11_25-seq312 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq312 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq312 spokenAs 8.
• 1993_11_25-seq312 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Likumprojekts, kuru mēs šodien izskatām, noteic mūsu valsts iekšpolitisko, ārpolitisko, drošības un ekonomisko attīstību. Es esmu pārliecināts, ka izskatāmo likumprojektu būtību nenosaka nedz politisko partiju intereses, nedz šauras politiskās spēles, bet gan patiesa vēlēšanās atrisināt šo patlaban visgrūtāko un vissmagāko jautājumu. Trīs gadus politiķi nevarēja izšķirties par šo soli. Tika risināta šā jautājuma viena puse. Un kas ir izdarīts? Izdarīts ir ļoti daudz - ir atjaunots pilsoņu kopums, ir atjaunotas pilsoņu tiesības izteikt savu politisko gribu, un šajās Saeimas vēlēšanās šīs tiesības tika realizētas. Ir atjaunota valsts valoda, ir atjaunotas pilsoņu prioritātes uz zemes īpašumu, valsts dienestu, sertifikātiem, sociālajām pensijām un pat uz pašaizsardzības līdzekļiem. Mēs šos lēmumus uzskatām par dabīgiem, likumsakarīgiem un taisnīgiem. Taču šie lēmumi skar tikai divas trešdaļas sabiedrības. Nosakot šīs priekšrocības, vienas trešās daļas iedzīvotāju iespējas netika noteiktas. Nenosakot šo cilvēku pilnvērtīgu politisko statusu un iespējas integrēties mūsu valsts politiskajā, saimnieciskajā un sociālajā dzīvē, mēs nevaram runāt par šīs valsts stabilitāti. Un šodien ir tā reize, kad mums ir skaidri jāpasaka, vai mēs patiesi gribam šo integrāciju vai arī tālāk padziļināsim šķelšanos sabiedrībā. Šo problēmu nevar atrisināt, neņemot vērā divus kontekstus: iekšējo un ārējo. Un pastāv divas taisnības, kuras vajadzētu saprast ikvienam civilizētam cilvēkam. Pirmā patiesība ir pamatiedzīvotāju tiesības, kurus PSRS totalitārais režīms noveda līdz izmiršanas robežai. Šī ir patiesa traģēdija. Otra ir to cilvēku patiesība, kuri arī ir šā režīma mētāti upuri. Tā ir arī to cilvēku patiesība, kuri šeit piedzima, kuri šeit uzauga, kuri šeit mācījās, kuri šeit strādāja, bet tagad viņi ir kļuvuši par juridiskām nullēm. Nedz pirmie, nedz otrie bija sava likteņa lēmēji. Ja mēs jūtamies atbildīgi par šo valsti, ja mēs esam konstruktīvi politiķi, tad mums ir jāņem vērā abas šīs patiesības un jāatrod kompromiss. Frakcija “Saskaņa Latvijai”, veidojot savu pilsonības likumprojektu, gāja pa šo kompromisa ceļu. Taču atmetīsim iepriekšminētos sentimentus un vadīsimies pēc pragmatiskiem apsvērumiem. Atzīsim, ka Latvijas valsts drošība, Latvijas tautas drošība un izdzīvošana nav atkarīga no Drošības departamenta, no Drošības dienesta, no policijas, no armijas vai NATO. Tā visupirms ir atkarīga no saliedētības un saskaņas sabiedrībā un lojalitātes pret šo valsti. Laikā, kad dramatiski krītas dzīves līmenis, kad pieaug bezdarbs, cenas un komunālie maksājumi, par neatkarības sevišķi svarīgu balstu kļūst sabiedrības vairākuma gatavība ciest un būt pacietīgiem. Šorīt tur, aiz Saeimas durvīm, stāvēja ne jau visa tauta. Tautas lielākā daļa strādāja - mācīja bērnus, ārstēja slimniekus, sala, domāja par dienišķo maizi, plānoja, kā izdzīvot rīt. Bet vai mēs šodien zinām, ko domā tā tautas daļa? Sociologi mums saka, ka 80 procenti pilsoņu neatbalsta šā jautājuma radikālu risinājumu. Tagad es gribu runāt par ārējo kontekstu. Mēs esam paziņojuši, ka viens no mūsu ārpolitikas pamatuzdevumiem ir pēc iespējas ātrāk integrēties Eiropā - atjaunot savu dabīgo vietu Eiropas politiskajās un saimnieciskajās struktūrās. Sašķelti un nikni mēs Eiropai neesam vajadzīgi. Eiropai pietiek savu problēmu. Un tāpēc mums pēc iespējas ātrāk, ja mēs patiesi gribam integrēties, vajadzētu saprast, kādi principi tad valda tajā pasaulē, kurā mēs gribam integrēties. Vēl viens svarīgs - un varbūt pat pats svarīgākais - ārpolitiskais moments - ir mūsu Austrumu kaimiņš. Un Pilsonības likums ļoti lielā mērā noteiks to, kādas attiecības mums būs ar mūsu lielo kodolkaimiņu. Un nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka mūsu ierosinātais likumprojekts ir tā saucamais nulles variants. Mūsu likumprojekts satur prasības, kuras jāpilda pretendentiem uz Latvijas pilsonību. Un tās būtu: 10 nodzīvoto gadu cenzs, valsts valodas prasme, Satversmes pamatzināšanas, legāli ienākumu avoti un tā tālāk... Mūsu likumprojekts satur arī virkni ierobežojumu pilsonības piešķiršanai personām, kuras dien ārvalstu bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci, bijušas PSRS vai Latvijas PSR VDK darbinieki vai slepenie informatori, kuras izplata šovinisma, komunisma vai citas totalitāras idejas. Šis likumprojekts satur arī virkni citu būtisku atšķirību salīdzinājumā ar citiem likumprojektiem. Mēs, piemēram, uzskatām, ka automātiski ir jāatzīst tiesības uz pilsonību tā saucamajiem Krievijas latviešiem. Tie ir cilvēki, kuriem bija tiesības uz pavalstniecību saskaņā ar 1919. gada likumu, un tas tika apstiprināts ar Augstākās padomes 1992. gada 28. oktobra lēmumu. Vēl mūsu frakcija uzskata, ka cilvēkus, kuri atbrauca uz dzīvi Latvijā pirms neatkarības atjaunošanas, nevar uzskatīt par klasiskiem imigrantiem, tādēļ attiecībā uz viņiem nedrīkst lietot kvotu principu. Pretendentam jāiegūst pilsonības tiesības tūlīt pēc tam, kad viņš ir izpildījis likumā paredzētās prasības. Kvotu principa lietošana attiecībā uz šiem cilvēkiem radīs simttūkstošu cilvēku neziņu par savu nākotni, radīs nedrošību, mazinās valsts stabilitāti. Katram ir tiesības zināt, uz ko viņš var cerēt. Mēs esam par kvotām attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri atbrauca uz dzīvi Latvijā pēc 1990. gada 4. maija, kā arī attiecībā uz tiem, kuri nav bezvalstnieki, bet ir kādas citas valsts pilsoņi. Naturalizācijas kritēriji, kādus piedāvājam mēs, ir līdzīgi tiem, kuri ir arī citos piedāvātajos projektos, un tie atbilst demokrātisku valstu mūsdienu praksei. Mēs nedrīkstam ignorēt arī starptautisko organizāciju ieteikumus. Ekspertu atzinumi noraida kvotu principu. Un mēs nedrīkstam nepildīt tās konvencijas, kuras Latvija ir parakstījusi, piemēram, Konvenciju par bezvalstnieku skaita samazināšanu. Šī konvencija prasa, lai valsts piešķir pilsonību personām, kuras dzimušas tās teritorijā un citkārt būtu bezvalstnieki. Un vēl. Runājot par likumprojektu, mums būtībā ir ļoti nopietni jādomā par klimatu, par to morālo ainavu, kuru šis klimats radīs. Šodien, kad mēs visi gājām cauri piketētāju rindām, es domāju, ka mums katram bija savas izjūtas, savas domas. Es skatījos šo cilvēku acīs, kurās spīdēja naids, kurās spīdēja sāpes, kurās spīdēja viss tas, kas ir sakrājies visus šos gadus. Un es domāju nevis par tiem aizvainojumiem vai rupjībām, kas izskanēja, bet gan par tiem jaunajiem cilvēkiem, kas dzīvoja šajās ģimenēs. Es domāju par to, kas tiek sēts šo jauno cilvēku dvēselēs. Un man, protams, ir tāda sajūta, ka šajos cilvēkos tiek sēts naids, tiek sēta atriebība augstsirdības vietā. Un es domāju, ka tieši šī jaunā paaudze būs tā, kurai mēs nodosim stafeti, tā, kas būtībā nodrošinās šīs valsts “būt vai nebūt”. Pēdējā laikā ir ļoti populāri no šīs tribīnes un no citām tribīnēm piesaukt Dievu. Sevišķi svētku dienās ļoti daudz mēs šeit dzirdam Bībeles citātus. Arī es gribētu citēt pāvestu. Atvadu runā Rīgas lidostā cita starpā viņš teica šādus vārdus: “Tiecieties arvien pēc tā, kas labāks, un jūs to iemantosit tiklab kā ar savu personisko, kā kopējo izvēli, kurai jābūt brīvai no jebkura egoisma. Egoisms un nevēlēšanās uzupurēties otram ir cilvēces nāves pieteikums. ”".
• 1993_11_25-seq312 language "lv".
• 1993_11_25-seq312 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q2660080.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q4459436.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q7184.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q15180.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q80919.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q12360039.
• 1993_11_25-seq312 mentions Q505421.