Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq310> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq310 type Speech.
• 1993_11_25-seq310 number "310".
• 1993_11_25-seq310 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq310 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq310 spokenAs 77.
• 1993_11_25-seq310 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paredzu, ka šodien būs ļoti daudz emocionālu runu, bet es uzskatu, ka tikai uz emociju pamata vien likumus neraksta. Tāpēc manā runā būs ārkārtīgi daudz statistiskā materiāla - it īpaši manas uzstāšanās otrajā daļā. Šis statistiskais materiāls ir manā rīcībā, pateicoties Izglītības ministrijā esošajai informācijai. Tā ir svaiga informācija, un, cik es zinu, nekur tā nav publicēta un mūsu rīcībā tādas nav. Tāpēc, izvēloties, par kuru likumprojektu balsot, derētu šajos skaitļos ieklausīties. Demogrāfiskā situācija latviešiem visu okupācijas laiku ir bijusi nelabvēlīga, un arī šodien - galvenokārt ekonomisko apstākļu dēļ - tā ir īpaši nelabvēlīga. Tikai vienā Eiropas valstī dzimstības krišanās pēdējo piecu gadu laikā ir straujāka nekā Latvijā, un tā ir Krievija. Mirstība ir lielāka vienīgi divās Eiropas valstīs - Baltkrievijā un Krievijā. Vēl 1986. gadā Latvijā dabiskais pieaugums bija ar plusa zīmi (10 632), bet pagājušajā gadā tas jau bija ar lielu mīnusa zīmi - mīnus 3851. Par to, ka dzimstībai īpaši nelabvēlīgi apstākļi ir bijuši tieši krievu okupācijas laikā jeb, pareizāk sakot, padomju okupācijas laikā, liecina kaut vai tas, ka 1946. gadā - pēc ilgiem, ilgiem gadiem pirmo reizi - Latvijā bija negatīvs dabiskais pieaugums. Salīdzinājums: 1942. gadā (tātad kara laikā) tas bija ar ievērojamu plusa zīmi - plus 6651. Ļoti nelabvēlīga ir bijusi latviešu demogrāfiskā situācija Latvijā, arī salīdzinot ar cittautiešu dzimstības un mirstības līmeni. No 1979. līdz 1988. gadam latviešu dabiskais pieaugums bija tikai 27 procenti no kopējā dabiskā pieauguma. Tātad cittautiešiem tas bija nesalīdzināmi augstāks. Ļoti nelabvēlīga situācija ir arī ģimeņu jomā. Šobrīd svarīgākie dati - Latvijas statistikas institūta dati - ir šādi. No vīriešiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, laulībā sastāv 66,8 procenti latviešu, bet 68,8 procenti cittautiešu. Sievietēm šī starpība ir vēl lielāka. Laulībā sastāv 53,3 procenti latviešu sieviešu, turpretim cittautiešu daudz vairāk - 58,9 procenti. Arī demogrāfiskā slodze latviešiem ir daudz smagāka. Ko nozīmē demogrāfiskā slodze? Uz 1000 darbspējīgiem latviešu tautības iedzīvotājiem ir 863 bērni un īpaši daudz pensionāru. Laukos šis skaitlis ir katastrofāli liels, un to veido galvenokārt veci cilvēki: uz 1000 strādājošajiem ir 998 bērni un pensionāri. Cittautiešiem šis skaitlis ir ievērojami mazāks: tikai 677 bērni un pensionāri uz 1000 darbspējīgajiem. Latviešiem arī sieviešu skaits uz 1000 vīriešiem ir daudz nelabvēlīgāks laulību slēgšanai: 1989. gadā latviešiem uz vienu tūkstoti vīriešu bija 1186 sievietes, un šis apstāklis arī, protams, nesekmēja laulību slēgšanu. Cittautiešiem šis skaitlis bija ievērojami mazāks. Bez tam es gribētu atgādināt mūsu vīriešiem, kuri mani šobrīd klausās, ka vajag sevi sargāt, jo, ja līdz 19 gadu vecumam, pateicoties tam, ka uz 100 meitenēm dzimst apmēram 106 vai 107 zēni, ir ievērojams zēnu pārsvars, tad, sākot jau no 20 gadu vecuma, vīriešu skaits katastrofāli samazinās, un tas ir katastrofāli mazāks nekā sieviešu skaits. To, ka demogrāfiskajā ziņā īpaši traģiski bija okupācijas gadi, pamato statistikas dati, kurus es ieguvu, izanalizējot Imigrācijas departamenta datus. Ja mēs ņemam tikai 1946. -1955. gadā dzimušos, tad šajā ziņā cittautiešiem Latvijā ir liels pārsvars. Uz 145 850 latviešiem ir 162 648 cittautieši. Taču atcerēsimies, ka Iedzīvotāju reģistrā šobrīd apkopotie dati ir stipri nepilnīgi, jo šī statistika patlaban apkopo tikai 2 miljonus 389 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, lai gan pēc Statistikas pārvaldes datiem ir zināms, ka Latvijā šobrīd reāli dzīvo vairāk nekā 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku. Tātad šī starpība ir vēl ievērojami lielāka. To, ka okupācijas režīms ir atstājis uz latviešu nāciju īpaši traģiskas sekas, liecina kaut vai tāds skaitlis: vēl šobrīd Latvijā 1944. gadā dzimušo latviešu skaits ir 16 631. Cittautiešu ievērojami mazāk - 9849. Taču jau 1946. gadā, tātad pirmajā okupācijas gadā, dzimušo latviešu skaits jau ievērojami atpaliek no cittautiešu skaita, kas šobrīd dzīvo Latvijā. Latvijā dzīvo tikai 12 161 1946. gadā dzimušais latvietis, bet cittautiešu ir 13 938. Taču, kā es jau minēju, reāli cittautiešu skaits ir vēl ievērojami lielāks. Ļoti zīmīgs ir 1949. gads. Mēs visi labi zinām, kādi notikumi bija 1949. gadā. Un šis gads starpības ziņā starp Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un cittautiešiem, kas dzimuši 1949. gadā, ir īpaši ievērojams: 1949. gadā dzimušo cittautiešu skaits par 2701 cilvēku pārsniedz šajā gadā dzimušo latviešu skaitu. Un tāpēc mums īpaši nav ko brīnīties, ka Latvijā cittautiešiem ir noteicoša loma daudzās ekonomikas nozarēs, jo mēs zinām, ka 1986. gadā, kad sākās pirmās reformas, tieši tajā vecuma grupā, kas bija ekonomiski visaktīvākā (runa ir par trīsdesmit un četrdesmitgadīgajiem), cittautiešu pārsvars ir īpaši liels. Neapšaubāmi ļoti jūtamu iespaidu uz demogrāfisko situāciju atstāja arī karš. Piemēram, no latviešiem, kas dzimuši 1928. gadā, šobrīd Latvijā dzīvo 6378 vīrieši, no tiem, kas dzimuši 1929. gadā, ir 6397 vīrieši. Viņus karš vēl neskāra, bet no 1925. gadā dzimušajiem tikai 3947 ir vīrieši un no 1926. gadā dzimušajiem - 3962 vīrieši. Tātad Staļina un Hitlera pakts ir atstājis katastrofālas sekas tieši uz latviešu demogrāfisko situāciju. Pēc aptuveniem vēsturnieku aprēķiniem, latvieši laikā no 1940. līdz 1951. gadam ir zaudējuši vairāk kā 200 000 cilvēku, bet pēc citu vēsturnieku uzskatiem - vēl stipri vairāk. Vēl viens skaitlis, kas nerunā latviešu nācijai par labu. Latvijā cittautiešu pensionāru vecumā ir tikai 19,22 procenti no Latvijas pilsoņu - pensionāru kopskaita. Savukārt tajā vecuma grupā, kas šobrīd ir pašos spēka gados, (tie ir 1976. -1980. gadā dzimušie) cittautiešu pilsoņu īpatsvars jau ir stipri lielāks - 21,46 procenti. Un savukārt Rīgā, piemēram, līdz 1989. gadam dzimušo cittautiešu pilsoņu ir aptuveni 34,7 procenti no kopējā pilsoņu skaita. Ko šie skaitļi nozīmē? To, ka tieši pensijas vecumā cittautiešu pilsoņu īpatsvars ir niecīgs, bet savukārt tajā vecumā, kur vēl ģimenēs ir gaidāms pieaugums, latviešu pilsoņu īpatsvars ir stipri mazāks. Līdz ar to arī bez naturalizācijas tuvākajā laikā pilsoņu skaita proporcija mainīsies stipri par labu cittautiešiem. Un vēl daži dati, kas, manuprāt, ļoti labi atspoguļo reālo situāciju valstī. Iedzīvotāju reģistra dati, kas pirmajā acu uzmetienā liekas diezgan labvēlīgi latviešiem, tomēr diemžēl ir pārāk rožaini. Lūk, viens tāds piemērs. Latvijā laikā no 1979. gada līdz 1983. gadam ir piedzimis 102 661 latvietis, cittautieši - 64 187, kas sastāda tikai 38,47 procentus no kopējā skaita. Savukārt 5. -9. klašu grupā šie skaitļi ir pavisam citādi, un tie jau atspoguļo reālo situāciju, jo galu galā skolu izvēlas pēc savas pārliecības un arī piederības attiecīgajai nācijai. 5. -9. klašu vecuma grupā cittautiešu procents ir nesalīdzināmi lielāks, tas ir 46,14 procenti. Salīdziniet tos ar 38 procentiem, kas ir uz papīra! Rīga. Rīgā šie skaitļi atšķiras vēl vairāk. Attiecīgajā vecuma grupā ir reģistrēti 20 886 latvieši un 27 975 cittautieši. Cittautiešu šajā vecuma grupā Rīgā ir 57 procenti, bet tajā pašā laikā skolās 5. -9. klašu vecuma grupā cittautiešu īpatsvars ir 68,88 procenti. Tātad reāli dabā šie skaitļi ir pavisam atšķirīgi un nebūt vairs ne tik rožaini, kā tas izskatās Pļavnieka (tagad jau vairs ne gluži Pļavnieka) vadītā Pilsonības un imigrācijas departamenta datos. Vēl tādi ļoti zīmīgi skaitļi. Krāslavas rajonā, pēc statistikas datiem, dzīvo vairāk nekā 43 procenti latviešu, bet tajā pašā laikā 5. -9. klašu grupā latviešu īpatsvars ir tikai 27 procenti. Tātad šeit tā starpība jau ir katastrofāla! Rēzeknē dzīvo aptuveni 37 procenti latviešu, bet 5. -9. klasēs mācās tikai 26 procenti latviešu. Daugavpilī, pēc statistikas datiem, dzīvo apmēram 13 procenti latviešu, bet skolās 5. -9. klašu grupā mācās 5,8 procenti latviešu. Stipri līdzīga aina ir arī citos Latvijas austrumu rajonos. Jāsaka gan, ka pēdējā laikā statistika izskatās cerīgāka, jo Valodu likums un citi likumi acīmredzot bija tas priekšnoteikums, ka jau šobrīd mazākajās klasēs cittautiešu īpatsvars tomēr salīdzinājumā ar latviešu skaitu ir mazāks. Pozitīvs ir arī tas fakts, ka latviešu etniskā pašapziņa tomēr ir krietni augusi. 60. gados 57 procenti no latviešu-krievu jauktajās ģimenēs augušajiem bērniem, saņemot pasi, izvēlējās tautību - latvietis, turpretī - 1989. gadā - jau 69 procenti. Tātad šī starpība ir ievērojama. Un tas ir pozitīvs skaitlis. Protams, šāda mehāniska šķirošana latviešos un cittautiešos varbūt kādu aizvainos, tāpēc es atvainojos kaut vai saviem kolēģiem: lībietim jeb līvam Dainim Staltam un ebrejietei Rutai Marjašai, bet diemžēl statistika ir statistika, un tāda tā ir. Par ko mums balsot šodien? Par kuru likumprojektu balsojot izšķirties? Ja es jums teiktu atklāti, tad šobrīd, ja būtu jābalso trešajā lasījumā, es nebalsotu ne par vienu likumprojektu, jo, kā jau teica Seiksta kungs, visiem likumprojektiem, arī tiem, kuri konceptuālajā ziņā man ir pieņemami (tie ir, protams, “Latvijas ceļa” projekts un LNNK projekts), ir visai būtiski trūkumi. Piemēram, ir viens, manā uztverē, ļoti būtisks trūkums, kas ir vērojams abos likumprojektos - LNNK likumprojektā un arī mūsu likumprojektā. Iespējams, ka šis trūkums ir radies reālās statistikas nezināšanas dēļ. Abi šie likumprojekti paredz, ka noteikumi par naturalizācijas kvotām neattiecas uz piecus gadus ar Latvijas pilsoni laulībā nodzīvojušajiem. Kāda tad ir statistika? Pašreiz Latvijā dzīvo apmēram 700 000 šādu laulāto pāru. Parēķināsim: ja piektā daļa, kā rāda statistika, šobrīd ir jauktās ģimenes, tātad piektā daļa latviešu precas ar cittautiešiem. Pamatā, protams, latvieši ir pilsoņi, bet cittautieši - nepilsoņi. Tādējādi to cilvēku skaits, kuri varētu tikt naturalizēti ārpus kvotām ir ārkārtīgi liels. Otrs faktors, kas to visu vēl vairāk pastiprina, ir tas, ka Latvijā šobrīd ir ārkārtīgi augsts šķiršanās līmenis. Es domāju, ka tas ir augstākais pasaulē. Šobrīd no katrām 100 noslēgtajām laulībām 67 tiek šķirtas! Un cittautiešiem šis skaitlis vispār ir katastrofāli liels: krieviem no 100 noslēgtajām laulībām 90 tiek šķirtas, ukraiņiem - 99 procenti. Ko tas nozīmē? Ņemot vērā, ka ļoti bieži šķiras tie, kuri laulībā nodzīvojuši 5, 6, 7 gadus, tas nozīmē, ka laulībā pilsonību ieguvušais pēc 5 gadiem izšķiras un apprecas otrreiz, līdz ar to vēl viens cits, stājoties ar viņu laulībā, iegūst pilsonību. Tādējādi šis skaitlis, ja mēs atstājam likumā šādu normu, ir pārāk liels, un mēs to, manuprāt, atļauties nevaram. Es jūtu, ka runāju pārāk gari, tāpēc tūlīt beigšu. Pavisam īsi arī vēl par citiem likumprojektiem. “Līdztiesības” variants, protams, ir nepieņemams. Frakcijas “Saskaņa Latvijai” variants konceptuāli, protams, ir tuvāks “Latvijas ceļa” un LNNK projektam, tomēr tas ir pārāk “mīksts”, lai varētu šo variantu atbalstīt, jo Latvija nebūs imigrācijas zeme, un, ja Amerika var atļauties Amerikā dzimušos reģistrēt par pilsoņiem, tad mazā Latvijā, es domāju, to atļauties nedrīkst! Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” variants. Visu cieņu tēvzemiešiem par viņu konsekvento nostāju, bet es šo variantu gribu salīdzināt ar noslēgtu trauku, kuru mēs sākam vārīt. Un, ja traukam ir ciešs aizbāznis, bet mēs sākam to vārīt... Jau tā mums sabiedrībā spriedze ir diezgan liela. Ja mēs neļaujam šim tvaikam nedaudz iziet uz āru, tad trauks saplīst. Tāpēc, manā izpratnē, šis variants šobrīd nav pieņemams. Noslēgumā es gribētu teikt, ka konceptuāli es atbalstu “Latvijas ceļa” variantu un LNNK variantu, jo tie savās konceptuālajās nostādnēs ir stipri līdzīgi. Es ceru, ka deputāti balsojot izvēlēsies vienu no šiem variantiem. Protams, pats es balsošu par savas frakcijas variantu, bet, sadarbojoties tālāk ar LNNK frakciju, mēs varētu novērst tos trūkumus, kuri šobrīd ir likumprojektos, un trešajā lasījumā jau pieņemt tiešām likumprojektu, kas latviešu tautai garantētu izdzīvošanu.".
• 1993_11_25-seq310 language "lv".
• 1993_11_25-seq310 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q2660080.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q193089.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q80021.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q43070.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q184.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q1773319.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q25496595.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q11989566.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q4521490.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q16334096.
• 1993_11_25-seq310 mentions Q182488.