Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq308> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq308 type Speech.
• 1993_11_25-seq308 number "308".
• 1993_11_25-seq308 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq308 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq308 spokenAs 77.
• 1993_11_25-seq308 spokenText "Mana lielākā nelaime, ka mūžīgi jāpārtaisa mikrofoni. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man nav tādas parlamentārā darba pieredzes, kāda ir, piemēram Budovska kungam, Endziņa kungam un Panteļējeva kungam, kuri ir apguvuši demokrātijas valstu parlamentu darba pieredzi. Man nav tādas pieredzes kā Sinkas kungam vai Birznieces kundzei, kuri ir ilgi dzīvojuši stabilas demokrātijas valstīs, taču, strādājot Augstākajā padomē un tagad Saeimā, es esmu intuitīvi nonācis pie dažiem, manuprāt, neapstrīdamiem argumentiem, kuri būtu jāievēro parlamenta darbā. Pirmais: vienmēr ir jāuzklausa visas domas - vienalga, kādas tās arī būtu. Otrais: nevienam projektam un nevienām domām nevajadzētu apriori līmēt klāt štampus. Trešais: pret visiem deputātiem - vienalga, kādas domas kurš izsaka, - jāizturas ar cieņu. Šos principus es mēģinu ievērot pats personiski un visu laiku mēģinu tos arī Cilvēktiesību komisijā īstenot. Godātās frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” kolēģi ir iesnieguši milzum daudz projektu. Es neteiktu, ka visi tie ir izsvērti un juridiskajā ziņā nevainojami, bet mēs tos visus izskatām tieši tāpēc, ka tie ir deputātu priekšlikumi. Tāpat mēs bijām pirmā komisija, kura izskatīja arī frakcijas “Līdztiesība” iesniegto projektu, lai gan man bija pilnīgi skaidrs, ka par šo projektu nobalsot man nekad necelsies roka. Bet principi ir principi, un bez tiem mēs varam ieslīdēt grāvī! Godātie kolēģi! Ja jau runājam par principiem un par štampiem, gribu uzsvērt divas lietas. Nezinu, kāpēc “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības iesniegtajam projektam ir pielipuši divi štampi. Pirmais štamps: nulles variants. To dzird visur - no rīta līdz vakaram pa radio, uz ielas, visās vietās, bet, līdzko konkrēti pajautā konkrētam cilvēkam: “Kur jūs šajā projektā redzat nulles variantu?” - atbildes nav. Vai nu cilvēks projektu nav lasījis, vai viņš ir izlasījis un nav sapratis, jo kā var runāt par nulles variantu, ja projektā ir vesels kategoriju uzskaitījums, ir norādīts, kam pilsonība netiek paredzēta - neskatoties ne uz kādiem apstākļiem!? Otrs štamps: ka “Latvijas ceļa” projektu pārstāvot jeb, pareizāk, reprezentējot frakcija vai partija, kura neesot nacionāli noskaņota. Piedodiet! Minēšu tikai vienu piemēru. “Latvijas ceļa” tapšanas stadijā Juris Lorencs, Andrejs Panteļējevs un es - mēs bijām darba grupā, kas izstrādāja šos jautājumus - gan par pilsonību, gan arī par pašvaldību vēlēšanām. Toreiz mēs visi trīs vienprātīgi nolēmām izvirzīt principu, ka pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties tikai pilsoņi. Šis princips joprojām paliek nepārkāpts. Sakiet, - vai tā nav nacionāla pieeja? Kāpēc tad vajag teikt, ka “Latvijas ceļš” nav nacionāli noskaņota partija? “Latvijas ceļš” ir nacionāli noskaņots šajā jautājumā! Cita lieta, ka arī “Latvijas ceļa” projektā, par kuru es tūlīt ļoti īsi runāšu, ir rinda būtisku trūkumu. Godātie kolēģi! Es gribu teikt dažus vārdus par katru projektu, nevis lai meklētu tur trūkumus, bet lai saskatītu pozitīvo. Lai man piedod “Līdztiesības” frakcijas kolēģi, jo par šo projektu es nerunāšu. Ceru, ka viņi neapvainosies uz mani, jo tajā tiešām es kā latvietis nekā pozitīva nesaskatu. Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtais projekts. Man ļoti simpātiska liekas tā pieeja - Krievijas karaspēkam atrodoties Latvijā, mums ir tiešām ļoti grūti risināt tik fundamentālus jautājumus. Tikai nelaime tā, ka, vispār apturot vai neiedarbinot šo procesu, netiek domāts par to cilvēku kategoriju, kuri vēl nav Latvijas pilsoņi, bet kuri - saskaņā ar visiem parametriem - par tādiem varētu kļūt. Tie ir mūsu līdzcilvēki, ģimenes locekļi. Deputāti, kuri ir no Latgales, zina, ka krievu vecticībnieki varbūt dažreiz ir daudz lojālāki pret Latvijas valsti nekā daudzi pilsoņi. Godātie kolēģi! Es gribētu teikt vēl ļoti daudz, bet netērēšu laiku, jo visi jau zina un nav jāatkārtojas. Man ir ļoti daudz kas pozitīvs sakāms par LNNK frakcijas iesniegto pilsonības likuma projektu. Tas man liekas simpātisks (šeit gan es neizsaku frakcijas domas un ir iespējams, ka mani pēc tam aprās), tikai nezinu, kāpēc ir 1992. gads... Ja jau skaita gadus, tad būtu loģiski, ka no 1991. gada 21. augusta. Bet projekts man liekas simpātisks; protams, tās ir manas personiskās domas. Man liekas simpātisks tas, ka tur ir runāts par igauņiem un lietuviešiem, kuri šeit atradās 1940. gadā. Protams, ir arī trūkumi. Kvotu princips galīgi nenoslīpēts ir juridiskajā ziņā, jo, ja jau mēs vadāmies pēc dabiskā pieauguma, mēs apriori liekam mīnusa zīmi, un tad jau nav jārunā par lietu, kura vispār nekad nevar tikt realizēta. Tātad tur ir arī pieslīpējamas lietas. Par “Latvijas ceļa” projektu es neko daudz neteikšu, jo es jau tāpēc esmu “Latvijas ceļā”, ka tur tā simpātiskā man ir daudz vairāk. Vienīgais, ko es šeit, tribīnē stāvot, varu atklāti pateikt: gadījumā, ja nobalsos par “Latvijas ceļa” projektu, es personiski iestāšos par to, lai, kamēr Krievijas karaspēks atrodas Latvijā, šīs kvotas būtu izteiktas pat promilēs, nemaz nerunājot par kaut kādiem lieliem procentiem. Bet citos jautājumos (tieši jautājumā par naturalizācijas sākšanos) un par tiem, kuri varētu palikt ārpus kvotām, “Latvijas ceļa” un LNNK iesniegtie projekti ir tik tuvi, ka varētu domāt, ka tas ir vienas frakcijas dažādu grupējumu izstrādāts projekts. Godātie kolēģi! Nobeidzot man ir daži lūgumi. Pirmais. Nevajadzētu šo jautājumu saistīt ar mītiņiem. Katram politiskajam spēkam, organizējot mītiņu, ir jāpatur prātā, ka jebkuram citam politiskajam spēkam ir tādas pašas tiesības. Kas notiktu, ja kāds galēji pretējs spēks būtu tepat noorganizējis mītiņu? Mēs esam tomēr parlamenta pārstāvji, un katram mūsu darbības solim ir jāparedz iespējamās sekas. Gribu teikt, ka man savā ziņā psiholoģiski simpātiskāks šķita jau politiskajā pagātnē aizgājušais 1991. gada janvāris. Piedodiet, tas ir paradokss, bet tad mēs ar Kides kungu un ar Berklava kungu bijām visi kopā un mums prātā nenāca, ka pēc tam mēs varētu būt kādās ļoti tuvās, bet formāli it kā nesamierināmās pozīcijās. Tad mēs visi bijām kopā, izņemot vienas frakcijas pārstāvjus. Vai šīs barjeras šodien ir tik lielas, lai mēs šeit celtu izmocīto tautu? Un pats pēdējais, ko es, godātie kolēģi, gribētu lūgt. Par pašu projektu runājot, ir tikai viens jautājums: kas ir svarīgāks? Latviska Latvija... Vēlreiz atvainojos, cienītā “Līdztiesība”, - par jūsu projektu es nerunāju! Vai latviskas Latvijas meklēšana nākotnē caur projektu tuvināšanos un caur pozitīvā meklēšanu katrā projektā? Jo katrā projektā (izņemot vienu) ir šie racionālie momenti. Vai arī princips, ka tam projektam apakšā ir mans paraksts? Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_25-seq308 language "lv".
• 1993_11_25-seq308 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q1191011.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q16351298.
• 1993_11_25-seq308 mentions Q182488.