Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq283> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq283 type Speech.
• 1993_11_25-seq283 number "283".
• 1993_11_25-seq283 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq283 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq283 spokenAs 77.
• 1993_11_25-seq283 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Juridiskajai komisijai bija uzdots apkopot komisiju izteiktos priekšlikumus par tiem pieciem likumprojektiem, kuri bija iesniegti pilsonības jautājumā. Jums visiem ir izsniegts 399. dokuments. Tas ir Juridiskās komisijas atzinums. Atzinumam ir pievienota arī tabula, kurā parādīts, kādi priekšlikumi ir saņemti. Kā jūs redzat no šīs tabulas, satura ziņā nav neviena konkrēta priekšlikuma par kādu konkrētu šā likuma projektu, ir tikai izteikti tādi priekšlikumi komisijās. Vajag vai nu izveidot īpašu darba grupu, vai arī vairākās komisijās izlemt, kuru likumprojektu ņemt par pamatu. Tas viss tabulā ir uzskatāmi parādīts. Tātad apkopot priekšlikumus Juridiskā komisija nevarēja. Juridiskā komisija izteica savu attieksmi, un, balsojot ar četrām balsīm “par” un divām - “pret”, ieteica plenārsēdei par pamatu ņemt “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības frakcijas kopīgi izstrādāto projektu un balsot, lai varētu pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem. Tādu pašu priekšlikumu izteica arī Vides un reģionālās plānošanas komisija. Aizsardzības un iekšlietu komisija bija izteikusi priekšlikumu - ņemt par pamatu frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas izstrādāto likumprojektu. Tā kā ir pieci alternatīvi likumprojekti, Juridiskā komisija iesaka izskatīt visus piecus likumprojektus vienlaikus, tātad - debatēt par šiem pieciem likumprojektiem un pēc debašu slēgšanas balsot par katru projektu atsevišķi, lai izšķirtos, kuru likumprojektu ņemt par pamatu lasīšanai pa pantiem. Tajā pašā laikā Juridiskā komisija, rekomendējot Saeimai ņemt par pamatu “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības kopīgi iesniegto likumprojektu, uzskata, ka ir nepieciešams šo projektu, gatavojot to lasīšanai pa pantiem, papildināt ar citu likumprojektu normām, proti, ar LNNK frakcijas likumprojekta atsevišķām normām un ar frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtā likumprojekta normām. Īsumā pateikšu arī, kāpēc Juridiskā komisija izdarīja šādu secinājumu. Vispirms daži vārdi par likumprojektu, ko ir iesniegusi frakcija “Līdztiesība”. Juridiskā komisija neatbalstīja šo likumprojektu kaut vai tāpēc, ka tajā ir kategoriski izteikta prasība pēc nulles varianta, proti, lai visas personas, kuras 1990. gada 4. maijā ir dzīvojušas Latvijas teritorijā, tiktu atzītas par Latvijas Republikas pilsoņiem un lai šiem iedzīvotājiem netiktu arī izvirzīta prasība pārvaldīt latviešu valodu. Likumprojekts paredz, ka tad, ja likums tiktu pieņemts, personām, kuras tiktu naturalizētas pēc šā termiņa, būtu noteikts piecu gadu pastāvīgās dzīves cenzs, bet arī tad - bez prasības attiecībā uz latviešu valodas prasmi. Turklāt likumprojektā ir vesela virkne pretrunu ar Satversmi, kā arī ar Saeimas kārtības rulli. Proti, kaut vai 31. pantā, kur Latvijas Republikas Prezidentam ir paredzētas tādas pilnvaras, kādas neietilpst viņa kompetencē. Prezidenta pilnvaras ir izsmeļoši uzskaitītas Latvijas Republikas Satversmē. Arī Saeimas Prezidija loma ir pārspīlēta. Saeimas Prezidija loma ir tikai tīri organizatoriska Saeimas darba veidošana un nokārtošana, nevis kaut kādu lēmumu pieņemšana, kas būtu saistīti ar Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu vai saglabāšanu. Saeimas Prezidijs nav arī pārsūdzēšanas instance - un tā tālāk. Un vēl jo vairāk iebildumus izraisa, protams, tādas normas, kā, piemēram, 41. pantā, kur ir teikts, ka Latvijas Republikas Prezidents pilsonības jautājumā izdod likumu, bet lūguma noraidīšanas gadījumā - pieņem lēmumu. Līdz šim tomēr Satversme paredz, ka likumus pieņem vai nu Saeima, vai tauta tiešā nobalsošanā. Likumprojektā ir arī vesela virkne citu līdzīgu pretrunu. Tāpēc Juridiskā komisija atturējās šo projektu rekomendēt ņemšanai par pamatu. Nākamais ir likumprojekts, kuru ir sagatavojusi un iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai” (tas ir jums izdalītais 144. dokuments). Juridiskā komisija neatbalstīja šo likumprojektu, jo šis likumprojekts, kas praktiski paredz 1919. gada Pavalstniecības likuma atjaunošanu (jeb, pareizāk sakot, likuma par kārtību, kādā ir piemērojams likums par pavalstniecību”, nosaka to, ka vienlaikus ar šāda likuma pieņemšanu tiktu apturēta vesela virkne šā Pavalstniecības likuma darbības normu, un naturalizācijas sākums būtu saistīts ne tikai ar okupācijas karaspēka izvešanu, bet arī ar atvaļināto militārpersonu un viņu ģimenes locekļu, kā arī ar okupācijas karaspēka apkalpojošā personāla un tā ģimenes locekļu pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas. Un, kamēr šo nosacījumu nav, tikmēr 4., 5., 6. un 10. pants tiek atlikts, vismaz līdz 1999. gada 1. janvārim tiek atlikts arī jautājums par Pavalstniecības likuma 8. panta piemērošanu. Tas būtībā attiecas uz tām personām, kurām ir izveidojusies dubultā pilsonība. Tātad praktiski šis likuma variants arī zināmā mērā ir nulles variants, tikai ar mīnusa zīmi, ja mēs gribam salīdzināt to ar frakcijas “Līdztiesība” iesniegto projektu. Tajos trīs likumprojektos, kurus ir sagatavojušas un iesniegušas Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, frakcija “Saskaņa Latvijai”, kā arī “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienības frakcija, daudzas normas ir ļoti līdzīgas, taču vienlaikus tie ir arī daudzējādā ziņā atšķirīgi. Es nenorādīšu visas šīs atšķirības, bet mēģināšu motivēt, kāpēc Juridiskajai komisijai radās šāds lēmums. Pirmām kārtām, ja mēs par pamatu ņemtu LNNK frakcijas sagatavoto likumprojektu, tad 2. panta 2. 1. punkts (proti, piederība pie Latvijas valsts pilsonības) principā vārds vārdā atkārtotu Pavalstniecības likuma 1. pantu, un, ja tas burtiski tādā veidā tiktu ievērots, proti, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir arī personas, kas cēlušās no personām, kuras ir dzīvojušas Latvijas robežās ietilpstošajos apgabalos vai arī uz Krievijas likumu pamata ir bijušas jau pirms 1914. gada 1. augusta piederīgas pie šiem apgabaliem, vai arī 1914. gada 1. augustā dzīvojušas Latvijas robežās vismaz pēdējos 6 mēnešus, vai kurām Latvijas robežās līdz 1981. gadam ir bijusi pastāvīgā dzīvesvieta, vai arī kuras ir abos šajos punktos minēto personu pēcnācēji. Tajā pašā laikā likumprojektā netiek atrunāts, vai šīs personas pašreiz dzīvo Latvijā vai ir šeit pastāvīgi dzīvojušas, vai arī faktiski tās visas tiek atzītas par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad te var būt tāda situācija, ka šīs personas dzīvo citā bijušās PSRS teritorijā. Tikpat labi tas var attiekties arī uz tiešajiem cariskās Krievijas žandarmērijas vai gorodovoju, vai kaut kādu citu apspiedēju pēctečiem... Analoģiska norma zināmā mērā ir saistīta ar Pavalstniecības likuma 1. pantu “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības frakcijas ieteiktajā redakcijā, tomēr tur šis jautājums traktēts savādāk: tas attiecas uz tām personām, kuras pašreiz pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikas teritorijā; tās tiek naturalizētas ārpus kvotām, un tām tiek obligāti izvirzīta arī prasība par latviešu valodas prasmi. Ir vēl vesela virkne tādu atšķirību. Piemēram, LNNK frakcija uzskata, ka Latvijas Republikas pilsoņu dzīvesbiedri ir atzīstami naturalizācijas ceļā par Latvijas Republikas pilsoņiem, ja viņi piecus gadus ir nodzīvojuši laulībā. Turpretim “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības likumprojektā ir noteikts, ka šiem dzīvesbiedriem ir jābūt vismaz piecus gadus nodzīvojušiem laulībā un ka vismaz pēdējos trīs gadus šim laulātajam jābūt pastāvīgi dzīvojušam Latvijas Republikas teritorijā. Tātad ir paredzēta būtībā stingrāka norma. Tajā pašā laikā arī LNNK frakcijas likumprojekta kvotas gan paredz, bet runā par 10 procentu kvotām no Latvijas Republikas pilsoņu ikgadējā dabiskā pieauguma iepriekšējā gada laikā, un tas praktiski nozīmē to, ka šī kvota tuvākajos gados varētu būt apmēram 140-150 cilvēku, jo dzimstība ir ļoti zema. Šis likumprojekts atliek un saista naturalizācijas uzsākšanos. Izņēmums ir latviešu un līvu izcelsmes ārzemnieki, kā arī personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, bet kuras legāli bija iebraukušas līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī vēl dažas kategorijas. Bet vispār naturalizācija tiek saistīta ar kvotām un ar Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas. Kas attiecas uz likumprojektu, ko iesniegusi frakcija “Saskaņa Latvijai”, arī tajā ir ļoti daudz līdzīgu normu, bet atšķirīgs ir tas, ka cilvēki tiek atzīti par Latvijas Republikas pilsoņiem tūlīt. Šis projekts atšķirībā no “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības sagatavotā likumprojekta paredz, ka par pilsoņiem (tātad ārpus naturalizācijas) tiktu atzītas arī personas, kuras saskaņā ar 1919. gada Pavalstniecības likuma 1. pantu varēja uz to pretendēt, bet nespēja to toreiz izdarīt, - taču ar noteikumu, ka tās pašreiz jau dzīvo Latvijas teritorijā. “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības likumprojekts nosaka, ka pašreiz par Latvijas Republikas pilsoņiem ir jāatzīst tikai tās personas, kuras tādas bija 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, kā arī bērni, kuriem dzimšanas laikā māte vai tēvs bija Latvijas Republikas pilsonis, un bērni, kuri ir piedzimuši Latvijas Republikā un kuru vecāki nav zināmi, - ja vien netiek apliecināta šo bērnu piederība pie citas valsts pilsonības. Kā jau es teicu, ja mēs pieņemsim kādu no likumprojektiem lasīšanai pa pantiem, tie būtu jāpilnveido, arī “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības sagatavotais likumprojekts, papildinot un precizējot, it sevišķi ar vispārīgiem noteikumiem, kuri, jāatzīst, ir labāk izstrādāti “Saskaņa Latvijai” projektā, kā arī LNNK frakcijas projektā. Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_25-seq283 language "lv".
• 1993_11_25-seq283 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q79820.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q159.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q2167704.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q1807079.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q15180.
• 1993_11_25-seq283 mentions Q182488.