Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq251> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq251 type Speech.
• 1993_11_25-seq251 number "251".
• 1993_11_25-seq251 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq251 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq251 spokenAs 46.
• 1993_11_25-seq251 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamā Latvijas tauta! Saeimas locekļi, kuri pārstāv Latvijas tautu, kārtējo reizi vēršas pie jums ar izņēmuma lūgumu kā politiski represēto interešu aizstāvji, jo runāt visu republikas īpašnieku vārdā par viņu īpašuma svētumu acīmredzot šeit ir bezcerīgi. To pierādīja šodien pirms pārtraukuma notikušais balsojums šā likumprojekta apspriešanas pirmajā daļā. Tātad akcentēju tikai vienu nelielu Latvijas tautas daļu, ko sauc par politiski represētajiem. Kā izņēmumu, jo izņēmums ir arī tas, ka es stāvu jūsu priekšā. Norma bija tā, ka visiem tiem, kurus aizveda, ieslodzīja, bija jāpaliek tur, un tas ir pārpratums, ka daži no viņiem atgriezās, un vēl lielāks pārpratums ir tas, ka šodien viņi uzdrīkstas prasīt atdot to, kas kādreiz viņiem ir piederējis. Mēs neprasām absolūti neko no latviešu tautas kopējā īpašuma, mēs prasām savu. Lai noietu līdz juridiskajai valodai, līdz pantam, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, es tomēr mazliet pieskaršos jautājumam, kas ir zeme. Tā nav zeme puķu dobē vai puķu traukā, sverama kilogramos vai vērtējama tikai naudā. Visām tautām, bet it īpaši zemniekiem un arāju tautai - latviešiem, zeme ir ārkārtīgi liela ētiska vērtība. Ja mēs saprotam mākslu kā vērtību, kā tautas panākumu, tad zemes mīlestība latvietim ir ļoti izteikta, un zeme izsakās ar robežu, ar konfigurāciju, ne tikai ar savu lielumu. Es lūdzu šodien Saeimu pieņemt izņēmuma gadījumu, kas būtu atļauts grozīt pirmajā reformā piešķirtās zemes robežas. Es nebūt neaicinu izputināt vai likvidēt kādu, kā tautā saka, Breša zemnieku saimniecību. Nekādā gadījumā! Cik viņam ir piešķirta zeme, tik tai ir jāpaliek! Es iesaku grozīt dažos izņēmuma gadījumos esošo vai viņam piešķirto robežu. Es negribu apstāties pie vēstures un kavēties pie tā, kā tapa latviešu zemnieku zemes robežas, kad viņi to atguva no muižniekiem, kā šo zemi saņēma Latvijas brīvības cīnītāji par 1918. gada cīņām. Jūs atceraties latviešu zemniecību 40. gados, tad, kad tā pirmo reizi tika transportēta uz Ziemeļiem. Cik daudz bija mūsu māmuļu, kuras negāja ar štoku, bet garu nūju rokā un kupri mugurā. Tā bija šīs zemes iegūšanas cena, bet tā bija viņu iegūtā zeme. Daudzi no šādām ģimenēm izbrauca 1940. gadā, vēl vairāk - 1949. gadā, bet mēs šodien gribam teikt, ka tā robeža, ko viņi ieguva, ko viņi ir apsaimniekojuši, vairs nav svēta. Es nespēju to pieņemt! Mani neviens nespēs pārliecināt, ka 1989. gadā, atjaunojot zemniecību, robežas tika nospraustas, neapzinoties, ka zeme ir svēta, ka tas ir īpašums. Šīs robežas šodien ir primāts salīdzinājumā ar tām robežām, par kurām es runāju. Tiesu prakse ir pierādījusi, ka atliek tikai griezties tiesā par zemes jautājumiem, kuri skar pirmsreformas laikā piešķirto zemi, lai pārliecinātos, ka tiesas tos neizskata vai izskata noraidoši. Šodien Breša zemniecība ir tabu - neaizskarama. Es gribu, lai Breša zemnieks būtu tabu kā zemnieks, bet robežu var koriģēt. Koriģēt atsevišķos gadījumos. Piemēru ir ļoti daudz, un es vēlreiz par to robežu gribu atgādināt. Komisijas ir neprofesionālas, vietējās - diktatoriskas, pakļautības varas ieceltas. Ne visi zemnieki bija Breša zemnieki, bija arī veikli, izmanīgi cilvēki, ne visi 1949. gada izsūtītie bija tie, kuri bija jāizsūta, diemžēl tika izsūtīti arī cilvēki, kuru īpašumu kāds bija iekārojis. Un šodien mēs nu esam spiesti konstatēt, ka represētais, atgriezies savā dzimtajā pagastā un gribēdams atgūt savu zemi, šajā strīda jautājumā bieži saduras ar cilvēku, kurš toreiz nav bijis lojāls, kurš varbūt ir piekritis šai izsūtīšanai. Es neesmu pret tiem cilvēkiem, ja viņi ir dzīvi un ja viņi strādā. Bet es saprotu to represēto, kas pēc šīs atmodas atkal saduras ar to pašu un kas savās robežās zemi nevar atgūt. Tiem cilvēkiem tā ir traģēdija. To vajadzētu saprast. Vēlreiz gribu akcentēt cienījamai Saeimai, ka mēs, politiski represētie, neprasām nekādus grozījumus, nekādus labojumus attiecībā uz to, kas ir noticis šo 45 gadu laikā, mēs saprotam arī likteni, saprotam, ka dzīve ir gājusi uz priekšu, bet mēs lūdzam labot tās kļūdas, kuras ir pieļautas 1989. gadā, sākot ar 1989. gadu, kad tika veidotas šīs zemniecības, jo jūs, likumdevēji, ļoti labi atceraties, kā deva brīvo zemi - vienam tur, kur kolhozu priekšsēdētājs un agronoms atļāva, otram tur, kur viņš pats vēlējās, bet trešajam tik, cik gribēja viņam dot. Tā tas bija. Tajā pašā laikā represētie zemes saņemšanā nevarēja piedalīties, katrā ziņā ne visi varēja šo zemi saņemt, jo viņi gaidīja reabilitāciju. Šeit ir tas kutelīgais punkts. Faktiski Breša Ministru kabinets, Ministru padome reabilitēja politiski represēto zemniecību, dodot tai tiesības iegūt nevis īpašumā, bet apsaimniekošanā savu zemi, taču represētie zemnieki pie tās netika, tikai apmēram astoņus mēnešus vēlāk nāca papildinājumi šai pirmajai reformai, kuri fiksēja, ka nedrīkst veidot Breša zemniecību uz bijušo īpašnieku zemes, ka var rasties pārpratumi. Bet daļa jau bija izveidota. Es lūdzu šo izņēmumu gadījumos, kad politiski represētais ir atguvis savas būves, savas ēkas, bet viņam pat zemes tur nav, jo visapkārt līdz pat paksim ir Breša zemnieka zeme un šai bijušajai īpašniecei faktiski nav pat kazu kur ganīt. Vai tas būs godīgi, ja mēs šā tabu vārdā nepārskatīsim robežu un neiedosim Breša zemniekam kaut kur tālāk, tā kā šodien piedāvā politiski represētajiem. Un piedāvā tā, kā to izprot pašvaldība un vietējās zemes komisijas - vienam blakus mājās, ja iespējams, un daudziem līdz 15 kilometru attālumā pagasta otrā galā kaut kādus 5-6 hektārus, turklāt uzskatot, ka tas ir normāli. Tā ir liela sāpe. Mēs visus šos jautājumus varam sīki, detalizēti apspriest trešajā lasījumā, bet šodien es lūgtu pieņemt vienu konceptuālu lēmumu, ka drīkst izņēmuma gadījumos (te ir minēti trīs) pārskatīt Breša zemnieka robežu, piešķirot viņam trūkstošo daļu citā vietā. Es negribu ieslīgt detaļās. Jautājums ir ļoti, ļoti sāpīgs. Un mēs, politiski represētie, nebūsim pārsteigti, ja arī šajā gadījumā paliksim nesaprasti. Tas ir mūsu liktenis. Neskatoties uz visām šīm batālijām, es šeit varu stāvēt tikai tāpēc, ka es ticu labajam, ticu saprātam, ticu latviešu tautas ētiskajām īpašībām. Noejot no šīs tribīnes, es ticu, ka būs pozitīvs balsojums. Paldies.".
• 1993_11_25-seq251 language "lv".
• 1993_11_25-seq251 speaker Gunars_Resnais.
• 1993_11_25-seq251 mentions Q822919.
• 1993_11_25-seq251 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq251 mentions Q6221.