Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_25-seq136> ?p ?o. }

• 1993_11_25-seq136 type Speech.
• 1993_11_25-seq136 number "136".
• 1993_11_25-seq136 date "1993-11-25".
• 1993_11_25-seq136 isPartOf 1993_11_25.
• 1993_11_25-seq136 spokenAs 8.
• 1993_11_25-seq136 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu runāt par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu attiecībā uz selekcijas, sēklkopības un mācību saimniecībām. Manuprāt, pēc būtības šis jautājums tāpat kā jautājums, par kuru mēs balsojām 3. pantā, ir jautājums par to, kam mēs dodam prioritāti - valsts nacionālajām interesēm vai atsevišķu fizisko personu interesēm. Kur es saskatu valsts intereses? Ja tas darbs, kas ieguldīts, risinot selekcijas un sēklkopības jautājumus, lopkopības un ciltsdarba jautājumus, zaudēs savu nozīmi, valsts zaudēs milzīgas bagātības. Tas pats attiecas arī uz mācību saimniecībām. Vienreiz taču Latvijā būs normālas, plaukstošas zemnieku saimniecības. Un tajās būs jāstrādā cilvēkiem ar nopietnām, dziļām zināšanām. Tā tas ir Dānijā, un tā tas ir daudzās citās Rietumeiropas valstīs. Un jāņem vērā, ka mēs neiztiksim, ja neiemācīsim cilvēkiem strādāt normāli, mehanizēti, strādāt tā, kā cilvēki strādā visā pasaulē, nevis paraustot, kā saka, lopiņu ar rokām. Taču es šeit nesaskatu pretrunu. Es domāju, ka tikpat normāli var atrisināt arī bijušo īpašnieku jautājumu. Bijušajiem īpašniekiem būtu jādod izvēles tiesības. Viņi var saņemt līdzvērtīgu zemi, ja tiešām grib strādāt un nodarboties ar zemi, no nepieprasītās vai no kompensētās zemes. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas tādas zemes ir. Grūtības var būt tikai piepilsētas zonās. Otra iespēja - saņemt kompensāciju (tas jau iestrādāts pašreizējā likumā). Un trešā. Es domāju, ka tieši valsts intereses to prasa un mēs varam iestrādāt likumā, kas tagad tiek gatavots par juridisko personu zemes īpašumtiesībām, ka juridiskās personas, šajā gadījumā - selekcijas un mācību saimniecības - varētu arī par naudu atpirkt to zemi. Un īpašniekam būtu pat trīs izvēles iespējas: saņemt kompensāciju sertifikātos, saņemt līdzvērtīgu zemi vai saņemt naudu. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu rasts tāds risinājums, ka mēs neupurētu valsts intereses un nezaudētu arī cilvēki. Jautājums būtu civilizēti un taisnīgi atrisināts. Šā paša jautājuma sakarībā mums ir priekšlikums, un es lūdzu priekšsēdētāju to likt uz balsošanu. Mēs nedrīkstam aizmirst tos daudzos tūkstošus, es uzsveru, daudzos tūkstošus cilvēku, kas pašlaik dzīvo lielajos ciematos, cik nu tie katrā vietā ir lieli. Daudzi no šiem cilvēkiem ir palikuši bez darba un tagad var palikt arī bez tā mazā zemes pleķīša, kurā bija iespēja vismaz kādu dārzeni un kādu kartupelīti savām vajadzībām izaudzēt un varbūt labākajā gadījumā kā eksistences avotu turēt gotiņu, kas pabaro ģimeni. Šīs problēmas risinājumu Tautsaimniecības komisija un Zemnieku savienība dod 7. un 9. pantā. Diemžēl man jāatzīst, ka tie nav pilnīgi un neatrisina tieši bijušo īpašnieku jautājumu. Es atvainojos, ka pāreju pie 7. un 9. panta. Bet, ja mēs 6. pantā šo jautājumu neatrisināsim, tas nebūs risināms arī tajos pantos, jo tie ir ļoti cieši savā starpā saistīti. Ko piedāvā Tautsaimniecības komisija 9. pantā? “Gadījumos, ja zeme iznomāta personiskajām palīgsaimniecībām, zemes nomas līgums var tik pagarināts līdz zemes termiņpieprasījuma laikam. ” Pirmkārt, termiņpieprasījumi daudzos gadījumos beidzas arī šogad un beidzas nākamgad. Otrs variants. Ja termiņpieprasījums beidzas šogad un nākamgad, tad jau šogad un nākamgad zeme ir atdodama un palīgsaimniecībām iespēju nav. Otrs. Vairākumā gadījumu, kad vajadzētu būt noslēgtiem nomas līgumiem, faktiski šo līgumu nav. Tā zeme pašlaik ir piešķirta pagastu lietošanā, un saskaņā ar likumu pagastam būtu jāslēdz līgums ar palīgsaimniecības īpašnieku. Pamatā tās ir nelielas, mazas platībiņas, bet nomas līgumu nav. Ja mēs likumā rakstām, ka “līdz nomas termiņa izbeigšanas brīdim”, bet tādu nomas līgumu nav, tad mēs faktiski neko neierakstām. Dzīve diemžēl ir tāda. Pagasti no tiem lietošanā nodotās zemes palīgsaimniecību platības cilvēkiem vienkārši ir ierādījuši. Ko piedāvā Zemnieku savienība 7. un 9. pantā? 7. pantā ir runāts par represētajām personām, un tur teikts tā: “Politiski represēto personu zemes lietošanas tiesības atjaunošanas pieprasījumu gadījumos saglabāt zemes lietošanas tiesības līdz vienam gadam pēc politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījuma iesniegšanas. ” Tas nozīmē, ka saglabā vienu gadu. Izņemot zemi, kuru izmanto personisko palīgsaimniecību vajadzībām, tas ir, līdz 5 hektāriem. Kāpēc, manuprāt, šis formulējums neatrisina jautājumu? Tāpēc, ka palīgsaimniecības galvenokārt ir blakus esošajos ciematos. Un, ja blakus tam ciematam ir bijusi kāda īpašnieka zeme, tad jau šo platību neaizņems tikai vien palīgsaimniecība. Jārēķinās, ka tādā gadījumā var būt aizņemta visa šim cilvēkam piederošā zeme. Ja mēs šādā veidā ierakstām un neuzrakstām, ka šis cilvēks var saņemt līdzvērtīgu zemi, viņš var palikt vispār bez zemes. 9. pantā ir runa par termiņpieprasījuma zemi (izlasiet Zemnieku savienības pieprasījumu), bet šis jautājums nav pat atrunāts. Represētais nonāk sliktākā situācijā, ja viņa zeme “trāpās” uz palīgsaimniecībām ierādītās zemes, tad viņam jāatstāj 5 hektāri katram, ja termiņpieprasījuma zeme tur “trāpās”, zeme palīgsaimniecībām nav jāatstāj. Tāpēc es ierosinu nobalsot par mūsu priekšlikumu, ka palīgsaimniecību vajadzībām saglabājas lietošanas tiesības pagastam, bet bijušajam īpašniekam tiek dota izvēles iespēja - vai nu saņemt kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi. Iesaku arī iestrādāt jaunajā likumā tiesības saņemt kompensāciju naudā. Paldies par uzmanību.".
• 1993_11_25-seq136 language "lv".
• 1993_11_25-seq136 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1993_11_25-seq136 mentions Q211.
• 1993_11_25-seq136 mentions Q35.
• 1993_11_25-seq136 mentions Q8436.
• 1993_11_25-seq136 mentions Q1807079.