Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq97> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq97 type Speech.
• 1993_11_11-seq97 number "97".
• 1993_11_11-seq97 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq97 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq97 spokenAs 8.
• 1993_11_11-seq97 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Mums ir jāredz, ko likumprojekts ir devis konkrētajā dzīvē konkrētiem cilvēkiem, vai tas darbojas tā, kā vajag, vai to nepieciešams nedaudz mainīt vai arī vispār atstāt tādu, kāds tas ir. Un, kad es šo likumu izlasu, redzu, ka tomēr šis likums reāli atbilst tam mērķim, kādam tas ir pieņemts. To ir skatījuši Eiropas padomes eksperti, tas ir izgājis, es domāju, nopietnu ekspertīzi. Gribu atgādināt, ka 1992. gada janvārī Eiropas padomes Speciālā komiteja sakariem ar Austrumeiropu ziņoja par cilvēktiesībām Latvijā, un šajā ziņojumā ļoti labi ir pateikts, ka šis likums atbilst starptautiskajiem standartiem. Un, ja ieviesīsim likumā izmaiņas un termina “pastāvīgie iedzīvotāji” vietā rakstīsim “pilsoņi”, mēs faktiski sašaurināsim lielas iedzīvotāju daļas minimālās tiesības un zināmā mērā būsim atkāpušies no tām starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies. Nu, piemēram, kā mēs varam runāt par to, ka tikai pilsoņu bērniem būtu iespēja mācīties citas valsts augstskolā savā dzimtajā valodā? Es domāju, ka nevaram. Te ir arī daudz citu piemēru, kuri rāda, ka faktiski Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju intereses tiek sašaurinātas. Tāpēc es principā atbalstu Cilvēktiesību komisijas viedokli, ka likumprojekta autoru ieteiktās izmaiņas neatbilst šodienas prasībām. Likuma izmaiņas neradīs mums kaut kādu stabilu mieru. Tomēr pēc šā likuma pieņemšanas daudz kas ir mainījies. Nevaru piekrist Cilvēktiesību komisijas lēmumam, ka 3. panta pirmo daļu vajag izslēgt. Svītrojamais teksts skan tā: “Latvijas Republika garantē visiem republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionālās piederības vienlīdzīgas tiesības uz darbu un garantē darba samaksu. ” Tā ir viena no garantijām, kuras ir atzīmētas šajā Eiropas padomes komisijas slēdzienā. Es saprotu, ka tagad ir mainījusies situācija un valstij ir grūti garantēt tiesības uz darbu ne tikai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī pilsoņiem, taču Latvija ir pievienojusies starptautiskajai konvencijai par nodarbinātību. Tāpēc varētu mainīt formulējumu un noteikt, ka Latvijas Republika īsteno pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības politiku, bet noteikti būtu jāieraksta, ka Latvijas Republika garantē darba samaksas tiesisko nodrošinājumu. Tas noteikti būtu jāieraksta, jo neatkarīgi no īpašuma formas valstij jāgarantē cilvēkam - vai nu tiesas ceļā, vai labprātīgi - samaksa par darbu, ko viņš ir izpildījis. Tādam formulējumam noteikti ir jābūt. Par sabiedriskajām organizācijām. Projekta autoriem ir priekšlikums - noteikt, ka tikai Latvijas pilsoņi var dibināt sabiedriskās organizācijas. Domāju, ka tas būtu pareizi, bet nevajag liegt iespēju pastāvīgajiem iedzīvotājiem sastāvēt šajās organizācijās. Uzskatu, ka likumā varētu būt šāds formulējums. Turklāt, 13. pantā, kur ir runa par nacionālajām biedrībām, apvienībām un asociācijām un to tiesībām izmantot valsts masu informācijas līdzekļus, kā arī izveidot savus masu informācijas līdzekļus, vajadzētu tomēr ietvert tādu normu, ka tām ir tiesības izveidot savus masu informācijas līdzekļus saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Lai nebūtu brīvs likuma tulkojums. Vadoties no šāda viedokļa un ņemot vērā, ka Cilvēktiesību komisija ļoti skrupulozi izskatīja šo jautājumu, varu piekrist Birznieces kundzes spriedumam, ka šis likums būtu izskatāms jaunā redakcijā un ka tās izmaiņas, kuras prasa reālā dzīve, varētu būt iekļautas šajā likumā, bet principā tās normas, ko ir iesnieguši projekta autori, būtu noraidāmas.".
• 1993_11_11-seq97 language "lv".
• 1993_11_11-seq97 speaker Ernests_Jurkans-1954.
• 1993_11_11-seq97 mentions Q211.
• 1993_11_11-seq97 mentions Q193089.