Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq95> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq95 type Speech.
• 1993_11_11-seq95 number "95".
• 1993_11_11-seq95 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq95 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq95 spokenAs 77.
• 1993_11_11-seq95 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Jums jāsameklē 276. dokuments. Latvijas Republikas 5. Saeima savā 1993. gada 9. septembra plenārsēdē nolēma nodot deputātu M. Grīnblata, J. Straumes, R. Milberga, I. Dāliņa un V. Karnupa iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” izskatīšanai Cilvēktiesību komisijai un noteica, ka tai jāapkopo iesniegtie priekšlikumi un jāsagatavo šis likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Tas toreiz bija 76. dokuments. Cilvēktiesību komisija noklausījās Rīgas Vidzemes priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Dainas Plēsumas īsu ziņojumu par procesiem, kas saistīti ar tautības maiņu. 6. oktobrī komisija izskatīja iesniegtos grozījumus un papildinājumus un noraidīja lielāko daļu no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtā projekta. Toreiz, kad vēl nebija skaidra procedūra, kā rīkoties pirmajā lasījumā, tika nobalsots par 2. panta izteikšanu citā redakcijā. Saskaņā ar šodienas procedūru, kā mēs tagad Frakciju padomē saprotam, tas būtu jāiesniedz kā atsevišķs likumprojekts. Latvijas Republikas likums “Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” tika pieņemts Latvijas Republikas Augstākajā padomē 1991. gada 19. martā. Šis likums garantē visām Latvijas nacionālajām un etniskajām grupām tiesības uz kultūras autonomiju un kultūras pašpārvaldi ar nacionālām biedrībām, apvienībām un asociācijām, kā arī garantē visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas, starptautisko tiesību normām atbilstošas cilvēktiesības neatkarīgi no viņu nacionālās piederības. Šis likums arī nosaka, ka katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam ir tiesības uzrādīt vai atjaunot dokumentos savu nacionālo piederību. Šis likums bija svarīgs solis pret to, lai Latvijā netiktu izveidots tā saucamais “homo soveticus” - cilvēks bez tautības un bez nacionālās piederības. Šis likums ir bijis veiksmīgs solis, jo šodien Latvijā ir vairāk nekā 40 nacionālās kultūras biedrības, vairākām kultūras biedrībām ir pašām savas skolas un citas iestādes, lai veicinātu savas nacionālās tradīcijas un nacionālo pašapziņu. Likumprojekta iesniedzēji ierosina sašaurināt likumā ietvertās garantijas un tiesības; viņi iesaka garantēt šīs tiesības tikai Latvijas Republikas pilsoņiem un tās aizliegt Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tiesības, kuras likumprojekta iesniedzēji vēlas tādējādi ierobežot, ir šādas: tiesības netikt diskriminētam uz nacionālās piederības pamata (tas ir likuma 1. pants), tiesības atjaunot dokumentos savu nacionālo piederību (tas ir likuma 2. pants), tiesības izvēlēties profesiju vai ieņemt amatu atbilstoši spējām un kvalifikācijai - bez diskriminācijas uz nacionālās piederības pamata (3. pants), tiesības dibināt nacionālās apvienības un asociācijas (5. pants), tiesības ievērot nacionālās tradīcijas, lietot nacionālo simboliku un svinēt nacionālos svētkus (8. pants), tiesības uzturēt kontaktus ar tautiešiem savā vēsturiskajā dzimtenē (9. pants) un tiesības uz starptautisko līgumu pamata iegūt augstāko izglītību dzimtajā valodā ārpus Latvijas (11. pants). Daudz šīs tiesības jau garantētas Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 10. decembrī pieņemtajā konstitucionālajā likumā - likumā par cilvēka pilsoņtiesībām un pienākumiem, kā arī vairākās starptautiskās cilvēktiesību konvencijās, kurām Latvija pievienojās jau 1990. gada 4. maijā. Tātad savā 12. oktobra sēdē Cilvēktiesību komisija nobalsoja par to, ka minētais likumprojekts ir izvirzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet, kā jau teicu, lēmums bija pieņemts, pirms sapratām, kā vajag rīkoties pirmajā lasījumā, jo, kā redzat 276. dokumentā, esam noraidījuši lielāko daļu no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtā likumprojekta par grozījumiem. Būtiskākā doma bija izteikta 2. panta redakcijā, kuru, kā jau teicu, saskaņā ar tagadējo procedūru mums vajadzētu iesniegt otrajā lasījumā kā atsevišķu likumprojektu.".
• 1993_11_11-seq95 language "lv".
• 1993_11_11-seq95 speaker Inese_Birzniece-1951.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q822919.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q211.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q79820.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q2660080.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q2167704.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q6111458.
• 1993_11_11-seq95 mentions Q6112631.