Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq93> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq93 type Speech.
• 1993_11_11-seq93 number "93".
• 1993_11_11-seq93 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq93 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq93 spokenAs 77.
• 1993_11_11-seq93 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien pirmajā lasījumā tiek piedāvāts izskatīt Ministru kabineta sagatavoto un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izskatīto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par bankām””, kurš tika pieņemts 1992. gada 19. maijā. Pašu priekšlikumu būtība vairāk vai mazāk ir saistīta tieši ar nemaksu novērtēšanu un kreditoru prasību apmierināšanu. Tiek piedāvāts mainīt divu pantu - 10. panta un 19. panta - redakciju. 19. pantā, runājot par komercbanku un citu kredītiestāžu dibināšanas darbību, līdz šim bija tāds ieraksts, ka visi banku prasījumi pret parādniekiem ir pirmās kārtas piedziņas prasījumi, izņemot hipotēku prasījumus, un banku prasījumi ir apmierināmi pēc alimentu piedziņas. Un, kā jūs redzat banku prasījumu relatīvajā skalā, piedziņa ir ārkārtīgi augsta. Tas varbūt bija saistīts ar to, ka Augstākā padome agrāk vēlējās nostiprināt banku sistēmu, taču tajā pašā laikā šeit ir pretrunas gan ar Civillikumu, gan arī pēc pašas būtības, un tāpēc valdība piedāvā izdarīt izmaiņas būtiskākajā daļā - ka banku prasījumi apmierināmi pēc alimentu un nodokļu vai pēc tiem pielīdzināto maksājumu piedziņas. Tādējādi banku prasījumi jau aizvirzās aiz budžeta prasījumiem. Kādi tad ir pamatviedokļi? Komercbankas, protams, iestājas pret to. Viens no banku galvenajiem argumentiem ir tāds, ka līdz ar to visas darbības bankās būs saistītas ar lielāku riska pakāpi, jo vispirms ir jānorēķinās ar budžetu un tikai tad - ar bankām. Līdz ar to kredīta procentiem būtu jāaug. Tajā pašā laikā komisiju pilnīgi apmierināja finansu ministra dotais skaidrojums, ka būs gluži pretēja tendence - šajā gadījumā komercbankas daudz vairāk izpētīs klientus, kuriem tās aizdod naudu, tā kā risks šādā veidā iznāk it kā lielāks. Līdz ar to banku darbība notiks nevis palielinot procentus, bet - taisni otrādi - skatot klienta solīdumu, viņa iespējas pēc tam nomaksāt kredītu. Un pat tad, ja mēs pieņemam šādu argumentāciju, kredīta procentiem drīzāk būtu jākrītas, jo tie klienti, kuri ir pamatīgi, nav spējīgi ņemt aizdevumu ar ļoti augstiem procentiem, viņi ir gatavi ņemt par tādiem procentiem, par kuriem pilnīgi reāli var norēķināties. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo būtisko priekšlikumu atbalstīja. Protams, likumprojektā vēl ir problēmas, pie kurām būs jāstrādā otrajā lasījumā. Pirmā problēma - algas. Kurā vietā šajā hierarhijā būtu jāliek algas, jo ir skaidrs, ka alimenti ir viena lieta, bet arī strādājošo algām šajā hierarhijā tomēr būtu jānosaka vieta, kur tām atrasties. Otra problēma saistās ar hipotēkām. Kā jūs jau redzējāt no citāta, kuru es iepriekš minēju, par hipotēkām principā īstas skaidrības nebija. Es vēlreiz atgādināšu, ka visi banku prasījumi pret parādniekiem ir pirmās kārtas piedziņas prasījumi, izņemot hipotēku prasījumus. Līdz ar to pat nebija skaidrs, vai tas ir uz vienu pusi vai uz otru pusi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija principā akceptēja priekšlikumu, ko iesniedza akadēmiķis Kalniņš. Tā būtība ir tāda, ka banku prasījumu pirmtiesības pret nekustamo īpašumu nosaka ieraksts zemesgrāmatās. Atjaunojot zemesgrāmatu sistēmu, principā ir radīti visi priekšnoteikumi hipotēku darbībai, bet tajā pašā laikā konkrētais formulējums, protams, vēl ir jānoprecizē otrajā lasījumā. Attiecībā uz 10. pantu šeit vairāk vai mazāk tiek pastiprinātas tieši tās tiesības, kuras ir valdības institūcijām, lai tās darbotos ar budžeta parādniekiem. Piemēram, tiek radītas iespējas norēķinu operācijas daļēji vai pilnīgi apturēt uz finansu inspekcijas pieprasījuma pamata. Tātad finansu inspekcijai jeb jaunajam Valsts ieņēmumu dienestam tiek dotas plašākas pilnvaras. Šodien tika izdalīts arī frakcijas “Līdztiesība” deputātu parakstīts priekšlikums, kurā izteikts principiāls iebildums pret šo redakciju. Taču es uzskatu, ka tas tomēr nav tik principiāli, lai noraidītu šo projektu pirmajā lasījumā. Domāju, ka pirmajā lasījumā to pilnīgi var atbalstīt, kā to ir izdarījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kas izvirza to balsošanai pa pantiem, pirms otrā lasījuma vēlreiz rūpīgi pārbaudot visus priekšlikumus, jo ir skaidrs, ka likumā “Par bankām” tāpat kā jau jebkurā citā likumā ir svarīgs katrs vārds.".
• 1993_11_11-seq93 language "lv".
• 1993_11_11-seq93 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1993_11_11-seq93 mentions Q182488.