Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq135> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq135 type Speech.
• 1993_11_11-seq135 number "135".
• 1993_11_11-seq135 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq135 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq135 spokenAs 8.
• 1993_11_11-seq135 spokenText "Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Tiešām pilnībā varētu piekrist Karnupa kunga izteiktajam viedoklim par to, ka vispirms būtu jārunā par to, kas tas būs par orgānu, kura vēlēšanās mēs piedalīsimies, un tikai tad varētu runāt par pašu vēlēšanu principu un sistēmu. Taču tā kā likumprojekts ir iesniegts un tā nozīme vietējo pašvaldību vēlēšanās nav atsverama, kā arī sakarā ar to, ka vietējo pašvaldību vēlēšanas jau ir pavisam netālu (saskaņā ar šo likumu tās tiek izsludinātas trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas, un laika ir palicis maz), šis likumprojekts tomēr būtu jāatbalsta un jāvirza tālāk izskatīšanai. Taču mums būtu arī priekšlikums tomēr ļoti ātri - steidzami un paralēli - vismaz sākt izskatīt arī likumprojektus par pašām pašvaldībām, un tad mēs redzētu un varētu saskaņot vēlēšanu principu un pašvaldību statusu. Tātad būtu tāds ieteikums. Principiāli atbalstot koncepciju, mums būtu arī savi daļēji konceptuāli priekšlikumi, kuri varbūt ir diskutabli. Ja runa ir par vēlēšanu tiesībām, par to, kuru var ievēlēt, un vai vēlēt pašvaldību valdes, tad nenoliedzami šīs tiesības ir Latvijas pilsoņiem. Varētu būt diskutabla arī norma, kas ir ielikta pašreizējā projekta redakcijā par to, ka vēlēt var tas, kurš ir četrus mēnešus līdz vēlēšanu dienai nodzīvojis pašvaldības teritorijā. Pieņemsim, ka varbūt uz 1. janvāri vēlēšanu gadā kāds ir pastāvīgi pierakstīts noteiktajā administratīvajā teritorijā un varētu būt šo pašvaldību vēlētājs. Tas ir pirmais, bet par to varētu arī diskutēt, jo ir vēl viens moments, kuru mēs uzskatām par diezgan būtisku, - ka tomēr ne tikai pilsonis, kas ir iekļauts pašvaldību vēlētāju sarakstos, būtu noteikti jāiekļauj. Es domāju, ka diskutējams būtu jautājums arī par to, vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav pilsoņi, var piedalīties vēlēšanās. Un tas varētu būt Saeimas jautājums. Es personīgi uzskatu, ka vēlēšanās varētu piedalīties arī pastāvīgie iedzīvotāji, bet, protams, valdē varētu ievēlēt tikai pilsoņus, jo faktiski vietējās pašvaldības vai vietējo pašvaldību valdes veiks tikai tās funkcijas, kas nav likumdevējas varas funkcijas. Tās būs valdes, kas īstenos vietējo pašvaldību vēlētāju minimālo tiesību apmierināšanas principu, un diskutēt par šo jautājumu, man liekas, nevarētu. Mēs nevaram pilnīgi atstumt no vēlēšanu tiesībām to daļu, kas faktiski dzīvo šajā administratīvajā teritorijā, jo tad var iznākt tā, ka ievēlēs 5 procentus pilsoņu, bet faktiski šajā teritorijā varbūt dzīvo 30 vai 40 procentu pastāvīgo iedzīvotāju. Viņu vēlmes un intereses tomēr varētu izskatīt, lai gan es vēlreiz saku, ka tas ir diskutabls jautājums. Ja runā par to, no kāda iedzīvotāju skaita varētu ievēlēt valdes skaitlisko sastāvu, tad būs arī tāds konceptuāls priekšlikums. 6. pantā ir teikts, ka līdz 5000 iedzīvotāju ir 9 valdes locekļi, taču mēs uzskatām, ka ir ļoti daudz tādu apdzīvoto vietu, kur, pieņemsim, ir tāda gradācija - 3000 iedzīvotāju. Un tad varētu iekļaut arī tādu normu, ka tad, ja administratīvajā teritorijā ir līdz 3000 iedzīvotāju, teiksim, ir 7 valdes locekļi. Arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs jau izteica domu par to, ka tiem pilsoņiem, kuri tiks ievēlēti valdē vai gribēs, lai tiktu ievēlēti valdē, būtu jāparaksta apliecinājums, ka viņi zināmā mērā pārvalda latviešu valodu. Es domāju, ka tas būtu noteikti jādara, lai viņi varētu reāli piedalīties šīs pašvaldības darbā. Taču šajā projekta redakcijā tādas piezīmes nav. No Saeimas vēlēšanās gūtās prakses 8. pantu varētu papildināt ar tādu normu, ka vēlēšanu komisijās ievēlētās personas apvienībā vai partijā nedrīkst aģitēt pret kandidātiem vai par kandidātiem. Es domāju, ka arī tas varētu būt diezgan būtisks papildinājums. Bez tam varētu ierakstīt vēl vienu normu, lai papildinātu 12. panta otro daļu, ka kandidātu partiju un vēlētāju apvienību izdevumus, kas saistīti ar vēlēšanām, nefinansē ne no valsts, ne no pašvaldību budžeta, lai neparādītos mums presē tas, kas bija Saeimas vēlēšanās. Vai tas bija pamatoti vai nepamatoti - tas šodien jau ir cits jautājums. Nedrīkst būt, ka partija cenšas izmantot vai izmanto valsts budžeta līdzekļus savu kandidātu atbalstīšanai vai vēlēšanu propagandai. Te varētu būt arī daudzas citas redakcionālas un juridiskas piezīmes, un es tiešām varu piekrist Endziņa kungam, ka to ir daudz. Tomēr sakarā ar to, ka vietējo pašvaldību vēlēšanas tuvojas, es domāju, ka šis likumprojekts tagad būtu noteikti jāvirza tālākai izskatīšanai un visiem deputātiem būtu ļoti svarīgi tiešām rūpīgi iesaistīties šā likumprojekta izskatīšanā. Tad varbūt būtu vēl kādi citi papildu priekšlikumi, kurus arī varētu izskatīt, lai šis likums tiešām būtu labi sagatavots un to reāli varētu lietot mūsu pašvaldību vēlēšanās.".
• 1993_11_11-seq135 language "lv".
• 1993_11_11-seq135 speaker Ernests_Jurkans-1954.
• 1993_11_11-seq135 mentions Q822919.
• 1993_11_11-seq135 mentions Q211.