Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq131> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq131 type Speech.
• 1993_11_11-seq131 number "131".
• 1993_11_11-seq131 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq131 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq131 spokenAs 77.
• 1993_11_11-seq131 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī Juridiskā komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar valdības iesniegto likumprojektu “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām” un principā atzina, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams. Taču tajā pašā laikā Juridiskā komisija atzīmēja arī to, ka šis projekts ir ļoti pavirši izstrādāts, it sevišķi no juridiskā viedokļa tam ir šausmīgi zema kvalitāte. Acīmredzot valdībai, turpmāk gatavojot iesniegšanai Saeimā likumprojektus, ir rūpīgāk jāstrādā un jāiesniedz kvalitatīvāki projekti. Es varētu jums nodemonstrēt, kāds izskatās mans darba eksemplārs, un, ja jums būtu izdalīts Juridiskās komisijas atzinums, tad jūs redzētu, ka pašā likumā ir 31. pants, bet mums ir priekšlikumi, kas izklāstīti 30 punktos. Turklāt nebūt nav tā, ka ir tikai 30 priekšlikumi, to faktiski ir daudz vairāk. Tāpēc es ilgāk nekavēšos, jo visi šie priekšlikumi ir iesniegti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Ceru, ka šī komisija ļoti rūpīgi iepazīsies ar šiem konkrētajiem priekšlikumiem, tāpēc es pievērsīšu jūsu uzmanību tikai atsevišķiem aspektiem. Daļēji tiem pieskārās jau arī Lagzdiņa kungs. Pirmām kārtām acīmredzot mums ir konceptuāli jāizdiskutē un jāpieņem arī otrajam lasījumam konkrēts risinājums par to, vai šo vietējo pašvaldību vēlēšanas mēs rīkojam tāpat kā Saeimas vēlēšanas divās dienās vai izdarīsim to vienā dienā. Juridiskā komisija uzskata, ka, lūk, šo pēdējo 5. Saeimas vēlēšanu pieredze rāda, ka tas ir arhaisms, jo pietiek ar vienu dienu. Turklāt tas iznāk arī daudz lētāk, nekā nodrošināt vēlēšanu komisiju darbību, vēlēšanu iecirkņu apsardzi un tā tālāk. Divas vēlēšanu dienas izmaksā ļoti dārgi, tāpēc mums acīmredzot ir jāorientējas uz vienu dienu. Tas būtu viens aspekts. Otrs aspekts. Acīmredzot arī tas ir jautājums, par kuru nopietnāk vajadzētu padomāt. Runa ir par to, kādi būs saraksti. Pašreiz likumprojekta izstrādātāji ierosina izmantot grozāmos sarakstus, tātad atšķirīgus no tiem, kādi bija 5. Saeimas vēlēšanu saraksti, kur varēja izdarīt grozījumus tikai viena saraksta ietvaros. Šeit tiek likta priekšā iespēja izdarīt grozījumus, proti, vienā sarakstā izsvītrojot kādu kandidātu, ieraksta no citiem sarakstiem. Tikai no citiem sarakstiem. Nevar būt citas kandidatūras, tātad nedrīkst sajaukt šos sarakstus. Acīmredzot arī tas ir ļoti nopietns jautājums, par kuru būtu jādiskutē. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam jautājumam. Šeit jau tika pieminēts projekta 3. pants par tiesībām vēlēt. Mēs principā to atbalstām, bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniedza tādu priekšlikumu, ka ir jāņem vērā tā kļūda, kura tika pieļauta, izstrādājot un pieņemot 5. Saeimas vēlēšanu likumu. Tā ir prasība kandidātiem, kuri grib strādāt vietējo pašvaldību valdēs, zināt valsts valodu. Un tāpēc arī mēs ierosinām papildināt šo 3. pantu un izteikt prasību ne tikai attiecībā uz pastāvīgās dzīvesvietas cenzu attiecīgajā pašvaldības teritorijā, bet arī attiecībā uz nepieciešamību pārvaldīt valsts valodu tādā līmenī, lai varētu sekmīgi darboties šajā pašvaldības institūcijā. Vēl es gribētu pievērst jūsu uzmanību 5. pantam. 5. pants runā par vēlēšanu tiesībām, kuras tiek zaudētas. Šeit tiek runāts arī par karavīriem. No šā panta pašreizējās redakcijas izriet, ka tiesības vēlēt, nevis tiesības tikt ievēlētam ir arī karavīriem, kuri iestājušies dienestā, ja viņi dienē tajā pašā teritorijā, kur viņi dzīvo. Bet tas, manuprāt, saistīts faktiski tikai ar virsdienesta karavīriem vai arī virsniekiem, nevis tiem puišiem, kuri ir iesaukti obligātajā dienestā. Latvijas situācijā var būt arī tā, ka jauneklis, kurš iesaukts obligātajā valsts dienestā, dien tajā pašā reģionā, teiksim, Rīgā vai Daugavpilī, vai Rīgas rajonā. Tad kāpēc, ja notiek pašvaldību vēlēšanas, būtu jāliedz viņiem iespēja piedalīties vēlēšanās, ja viņi ir obligātā dienesta karavīri? Domāju, ka šo problēmu noteikti var atrisināt. Neapšaubāmi šeit jau arī Lagzdiņa kungs norādīja uz daudzām tehniskām kļūdām. Piemēram, pašreiz nav skaidrs, kas notiek ar Centrālo vēlēšanu komisiju, tāpēc mēs ierosinām, ka ir jābūt precīzai reglamentācijai attiecībā uz Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanu. Es domāju, ka vietējo pašvaldību vēlēšanās mums diezin vai ir vajadzīga speciāla, teiksim, Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvība Centrālajā vēlēšanu komisijā, diezin vai ir vajadzīga arī Krievijas latviešu pārstāvība Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tātad vienlaicīgi ar šo likumu mums ir jārisina arī jautājums par Centrālo vēlēšanu komisiju - vai nu tā saglabājas tādā statusā, kādā tā ir, vai arī mēs to pārveidojam, - un tas būtu precīzi jāieraksta arī šajā likumā. Tālāk ir arī jāprecizē, kādas ir vēlēšanu komisijas. Pašvaldības veido, bet pastāv arī iespēja vienas pašvaldības teritorijā veidot vairākus vēlēšanu iecirkņus. Šeit absolūti nav norobežota kompetence pašvaldības līmenim. Šinī gadījumā varētu teikt, it kā ka ir pašvaldības centrālā vēlēšanu komisija jeb pašvaldības vēlēšanu komisija un iecirkņa vēlēšanu komisija. Kāda ir to funkciju savstarpējā sadale, atbildība utt. ? Un vēl ir vesela virkne neprecizitāšu. Acīmredzot autori nav ņēmuši vērā to pieredzi, kāda ir uzkrāta, lūk, šajās pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tas attiecas uz prasībām pret kandidātu sarakstiem, lai šeit tiktu fiksēti personas kodi un tā tālāk un tā joprojām. Nav skaidrs, ko darīt, ja ir nederīgas vēlēšanu zīmes un kādas tiks atzītas par nederīgām vēlēšanu zīmēm. Tam visam vajadzētu būt iestrādātam likumā. Ir vēl arī vesela virkne citu tamlīdzīgu neprecizitāšu, uz kurām mēs centāmies savā komisijā jau norādīt. Ir prasība sīkāk reglamentēt arī šādus gadījumus, kas notiek tad, ja vēlēšanas ir notikušas, bet kandidātu saraksta iespējas ir izsmeltas, it sevišķi, ja kāds zaudē vai noliek savu mandātu. Ka tad nāk nākamais? Tātad šī reglamentācija ir nepieciešama. Bez tam, manuprāt, šajā vēlēšanu likumā ir jāiestrādā un skaidri un gaiši jāpasaka, kāda ir vēlēšanu finansēšana, jo pašreiz šis jautājums te absolūti nav atrisināts. Nav pateikts, kas finansē, - vai v��lēšanas notiek uz valsts budžeta rēķina vai, teiksim, šeit tiek iesaistīti pašvaldību budžeti. Ja tas tiek darīts, tādā gadījumā jājautā: no kurienes un kādā veidā šie līdzekļi tiek paredzēti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos. Es domāju, ka katrā ziņā ir jānovērš arī tādas neprecizitātes, kas varbūt ļoti precīzi parāda, kāda autoriem ir bijusi attieksme, iesniedzot šo projektu. Izlasiet, teiksim, 35. pantu, jo šeit ir fiksēts tā: ja tiesa ir atcēlusi valdes locekļu vēlēšanas pilnā sastāvā, tad izsludina jaunas vēlēšanas saskaņā ar šo likumu. Te momentāni rodas jautājums: vai tiesa pilnā sastāvā jāatceļ vai valde atceļ pilnā sastāvā? Tas vienkārši parāda, kāda ir kvalitāte. Tomēr, neskatoties uz visiem šiem iebildumiem un ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir strādājusi, lai dotu konkrētus priekšlikumus, kā arī deputātiem ir izdalīta virkne priekšlikumu, ko iesnieguši atsevišķi deputāti vai frakcijas, es tomēr aicinātu nobalsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, paredzot ļoti rūpīgu darbu otrajā lasījumā, konkrēti tad, kad mēs apspriedīsim šo likumu pa pantiem.".
• 1993_11_11-seq131 language "lv".
• 1993_11_11-seq131 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q822919.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q211.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q2660080.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q159.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q80021.
• 1993_11_11-seq131 mentions Q2747600.