Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq125> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq125 type Speech.
• 1993_11_11-seq125 number "125".
• 1993_11_11-seq125 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq125 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq125 spokenAs 77.
• 1993_11_11-seq125 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Šodien mēs sākam izskatīt ļoti svarīgu likumprojektu - “Par vietējo pašvaldību vēlēšanām”. Šo likumprojektu ir iesniegusi valdība, un šā likumprojekta pamatā ir likumprojekts par pašvaldību vēlēšanām, ko izstrādājusi Latvijas Republikas Augstākās padomes izveidotā Pašvaldību reformu padome, kuru vadīja Anatolijs Gorbunovs. Valdība šajā likumprojektā ir izdarījusi dažus būtiskus grozījumus, par kuriem es savā referātā ziņošu. Par šo likumprojektu varētu runāt ļoti gari, ļoti plaši un ļoti detalizēti, bet, manuprāt, kolēģi, būtu lietderīgi runāt tikai par svarīgākajām un strīdīgākajām normām. Kuras tās būtu? Valdības iesniegtā likumprojekta 1. pantā ir teikts: “Pašvaldību lēmējinstitūciju - valdi - ievēlē vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem. ” Tālāk ir teikts, ka Saeima vēlēšanas izsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta šādu pamatnostādni, bet uzskata, ka likumā vajadzētu norādīt dienu, kurā būtu organizējamas pašvaldību vēlēšanas. Komisija uzskata, ka 1. pantā būtu precīzi jānorāda, ka vēlēšanas rīkojamas marta otrajā svētdienā. Turklāt komisija uzskata, ka valdība ir neveiksmīgi izvēlējusies pašvaldību lēmējinstitūcijas nosaukumu jeb apzīmējumu. Mūsuprāt, apzīmējums “valde” nav veiksmīgs, jo ar valdi mēs parasti saprotam izpildinstitūciju, nevis lēmējinstitūciju, tādēļ komisija iesaka, ka, ja ir runa par pilsētas pašvaldību vēlēšanām, šo lēmējinstitūciju varētu nosaukt par domi, bet, ja ir runa par rajonu vai pagastu pašvaldību vēlēšanām, - par padomi. Likumprojekta 3., 4. un 5. pantā ir reglamentētas vēlēšanu tiesības. Mūsu komisijai un Juridiskajai komisijai, kā arī veselai rindai deputātu, ir būtiski iebildumi pret šo pantu redakciju, un pats būtiskākais iebildums ir tas, ka likumprojekta autori ir sajaukuši ļoti svarīgus tiesiskus jēdzienus, proti, ir likuši vienlīdzības zīmi starp vēlēšanu tiesībām un tiesībām vēlēt. Tas komisijai ir uz otro lasījumu jālabo. Likumprojekta 3. pants aplūko politiski un konceptuāli vissvarīgāko jautājumu, un tas ir jautājums par vēlētāju loku pašvaldību vēlēšanās. Komisija vienbalsīgi atbalsta valdības pamatnostāju, ka pašvaldību vēlēšanās tiesības vēlēt būtu jādod tikai Latvijas Republikas pilsoņiem - neatkarīgi no tā, vai līdz vēlēšanu dienai būtu pieņemts vēlēšanu likums vai nebūtu pieņemts vēlēšanu likums. Es atvainojos, - Pilsonības likums. Pilsonības likums! Komisija rekomendē līdz vēlēšanām pieņemt Pilsonības likumu. Gribu jūs, kolēģi, informēt, ka saskaņā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegto informāciju 66 procenti no visiem Latvijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir Latvijas Republikas pilsoņi. Latvijā ir tikai viena administratīvā teritorija, kurā Latvijas Republikas pilsoņu ir mazāk nekā puse no visiem reģistrētajiem iedzīvotājiem. Šīs teritorijas nosaukums ir “Sedas pašvaldība” - pagasts, kurā no visiem reģistrētajiem iedzīvotājiem tikai 16 procenti ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ja runājam par lielajām administratīvajām teritorijām, vismazāk pilsoņu no visiem reģistrētajiem iedzīvotājiem ir Liepājā. Liepājā ir 50 procenti pilsoņu no visiem reģistrētajiem iedzīvotājiem, Jūrmalā - 52 procenti, Rīgā - 54 procenti. Varētu domāt, ka Latgales reģionā pilsoņu ir mazāk nekā Kurzemē vai Vidzemē, taču, piemēram, Daugavpilī ir 62 procenti pilsoņu no visiem reģistrētajiem iedzīvotājiem un Daugavpils rajonā - 60 procenti. Attiecībā uz 3. pantu komisija uzskata, ka būtu lietderīgi šodien debatēs apspriest jautājumu par to, vai nevajadzētu dot tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem vēlēt ne tikai pēc savas pases pieraksta vietas, bet arī tajā pašvaldībā, kuras teritorijā attiecīgajam Latvijas Republikas pilsonim pieder un ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā kāds nekustams īpašums. Tādējādi Latvijas Republikas pilsoņiem būtu dotas izvēles tiesības - balsot vai nu pēc pases pieraksta vietas, vai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Atbalstot šādu normu, mēs dotu tiesības arī mūsu tautiešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas - Rietumos un arī Austrumos -, vēlēt Latvijā pašvaldību vēlēšanās, piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā. Manuprāt, tas ir svarīgs un apsverams jautājums. Turklāt komisija uzskata: ja mēs dotu tiesības vēlēt arī pēc īpašuma atrašanās vietas, vēlētāji būtu daudz ieinteresētāki. Droši vien viņi būtu ieinteresēti atdot savu balsi tieši tajā vietā, tieši par to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas viņu nekustamie īpašumi. Bet tas ir diskutējams jautājums. Vēsturē ir precedenti, šādas normas dažās valstīs ir bijušas. Tālāk. Likumprojekta 7. pants nosaka, ka pašvaldību vēlēšanas notiek divas dienas pēc kārtas. Jau runādams par pirmo pantu, es teicu, ka, mūsuprāt, lētāk un lietderīgāk būtu, ja pašvaldību vēlēšanas ilgtu nevis divas dienas, bet vienu dienu. Tas tehniskā ziņā ir iespējams, un par šo jautājumu acīmredzot otrā lasījuma laikā mums būtu jābalso. Likumprojekta 8. pants nosaka, ka vēlēšanas vada attiecīgās pašvaldības valdes izveidota vēlēšanu komisija 3 līdz 9 cilvēku sastāvā, iekļaujot komisijā dažādu vēlētāju apvienību un politisko organizāciju pārstāvjus. Mūsu komisija ierosina, ka likumā “Par pašvaldību vēlēšanām” ne vien būtu jādeklarē, ka vēlēšanu komisijā ir jāietver dažādu politisko partiju un organizāciju pārstāvji, bet arī jāparedz zināmas garantijas, lai tas tā notiktu. Bet tā ir otrā lasījuma problēma. Tālāk. Likumprojekta 10. pantā ir noteikts, ka komisija ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms vēlēšanu dienas apstiprina vēlētāju sarakstus. Mūsu komisija - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - uzskata, ka, pastāvot proporcionālām vēlēšanām, pastāvot proporcionālai vēlēšanu sistēmai, nebūtu lietderīgi veidot vēlētāju sarakstus. Ir jārīkojas tāpat, kā rīkojāmies Saeimas vēlēšanu laikā, kad vēlētāju saraksti netika gatavoti, un tas iznāk arī daudz lētāk. Arī šajā gadījumā tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, proti, Saeimas vēlēšanās, vēlētājiem pasēs iespiestu zīmogu. Ļoti svarīga norma ir likumprojekta 11. pantā. Tajā ir teikts, ka kandidātu sarakstus var iesniegt vēlētāju apvienības vai partijas. Komisija atbalsta šādu nostāju, bet uzskata, ka būtu jāprecizē, ko mēs saprotam ar vēlētāju apvienību, jo tas ir ļoti izplūdis un neskaidrs jēdziens. Likumprojekta 11. pantā ir arī noteikts, ka kandidātu saraksts ir jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta šādu normu, bet uzskata, ka būtu lietderīgi apspriest jautājumu par to, ka augstākā līmeņa pašvaldību vēlēšanās, proti, republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanās, deputātu kandidātu saraksti būtu jāparaksta ne mazāk kā 100 vēlētājiem. Varbūt varētu šo parakstu skaitu samazināt līdz 50. Komisija arī uzskata, ka, iesniedzot deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētu domju vēlēšanām un rajonu padomju vēlēšanām, būtu jāpievieno šim sarakstam kvīts par to, ka saraksta iesniedzēji ir iemaksājuši drošības naudu, kura būtu ne mazāka par trijām vidējām mēnešalgām. Likumprojekta 13. -30. pants sīki, bet diemžēl neprecīzi reglamentē vēlēšanu norises un balsu skaitīšanas tehniku. Attiecībā uz šiem pantiem komisija ir saņēmusi daudzus jūsu priekšlikumus un iesniegumus, saņēmusi no Juridiskās komisijas vairāk nekā 30 priekšlikumu, kurus mēs izskatīsim, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Godātie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz diviem ļoti svarīgiem jautājumiem, kuri likumprojektā nav skarti. Pirmais ir jautājums par to, vai ieviesīsim mūsu valstī deputātu atsaukšanas institūtu. Jāsaka atklāti, ka daudzās valstīs nepastāv šāda iespēja - atsaukt ievēlētos pašvaldību un parlamenta deputātus, jo klasiskā tiesiskā formula ir tāda, ka deputāts ir ievēlēts un nav atsaucams. Bet varbūt tomēr būtu lietderīgi izstrādāt atsevišķu likumu par pašvaldību deputātu atsaukšanu. Varbūt varētu šajā likumā ietvert atsevišķu nodaļu par to, ka mēs šādas tiesības vēlētājiem dodam. Gribu jūs īsumā informēt par to, kāds, manuprāt, būtu šis mehānisms, ar kura palīdzību mēs varētu atsaukt ievēlētos pašvaldību deputātus. Būtu jānosaka, ka deputātu atsaukt var tad, ja to pieprasa ne mazāk kā divas trešdaļas attiecīgā deputātu kandidātu saraksta parakstītāju. Tātad deputātu atsaukt varētu tikai tad, ja to ierosina divas trešdaļas to 20 cilvēku, kuri ir parakstījuši attiecīgo deputātu kandidātu sarakstu. Ja mēs savlaicīgi būtu likumā ietvēruši šādu normu vai izstrādājuši atsevišķu likumu, tas, mūsuprāt, ļoti disciplinētu partijas, organizācijas vai vēlētāju savienības deputātu kandidātu izvirzīšanas stadijā, jo tas liktu vēlēšanu organizētājiem un kandidātu izvirzītājiem ļoti nopietni pārdomāt deputātu kandidātu sarakstu parakstīšanu, jo vēlāk šiem parakstītājiem būtu ļoti liela nozīme, ļoti liela loma. Ja kandidātu saraksta parakstītāji vēlāk ierosina deputāta atsaukšanu, attiecīgā vēlēšanu komisija varētu izsludināt viņa atsaukšanu, bet deputāts par atsauktu būtu uzskatāms tad, ja par viņa atsaukšanu nobalsotu ne mazāk kā puse no to vēlētāju skaita, kuri par attiecīgo sarakstu ir nobalsojuši vēlēšanās. Bet tas, kolēģi, ir diskutējams jautājums. Ceru, ka jūs izteiksiet savu viedokli. Ļoti strīdīgs jautājums, par kuru jau ilgi tiek lauzti šķēpi, ir jautājums par to, kā tiks vēlētas otrā līmeņa pašvaldības un kā tiks vēlētās rajonu padomes. Vai tiešās vēlēšanās - tā, kā to ir iecerējuši likumprojekta autori? Vai arī, pirmā līmeņa pašvaldībām deleģējot savus pārstāvjus otrā līmeņa, respektīvi, rajona pašvaldībām? Jāsaka, ka gan vienam, gan otram variantam ir savi plusi un savi mīnusi. Ja rajonu padomes tiktu vēlētas deleģēšanas kārtībā, tādā gadījumā, manuprāt, rajonu padomēs iekļūtu daudz profesionālāki deputāti. Ja mēs noteiktu, ka, piemēram, rajonu pašvaldību veido pagastu un mazo rajona pilsētu padomju priekšsēdētāji, tad šādi izveidota augstākā līmeņa pašvaldība būtu daudz darboties spējīgāka, jo jūs nevarat apšaubīt, ka pagastu priekšsēdētāji un mazo pilsētu padomju priekšsēdētāji ir daudz profesionālāki un daudz izglītotāki un zinošāki attiecībā uz savas teritorijas - sava pagasta vai savas pilsētas - iedzīvotāju vēlmēm un problēmām. Godātie kolēģi! Pēc tam, kad likumprojekts ar Saeimas lēmumu tika nodots izskatīšanai mūsu komisijai, komisija ir saņēmusi atzinumus no Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību komisijas, no deputātiem Jāņa Straumes un Andra Līgotņa, no frakcijas “Līdztiesība” deputātiem, Latvijas pilsētu savienības valdes, LNNK frakcijas, no deputāta Jāņa Ārvalža Tupeša un Pašvaldību savienības. Visi priekšlikumu iesniedzēji atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu, neviens to nenoraida. Izņēmums ir vienīgi Latvijas Pašvaldību savienības vadība, kura uzskata, ka likumprojektā ir tik daudz trūkumu, ka to nevajadzētu pieņemt pat pirmajā lasījumā. Komisija nepiekrita šādam viedoklim un, neskatoties uz šā likumprojekta daudzajiem juridiskajiem trūkumiem, aicina šodien to pieņemt pirmajā lasījumā un pēc tam strādāt, lai to sagatavotu otrajam lasījumam.".
• 1993_11_11-seq125 language "lv".
• 1993_11_11-seq125 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q822919.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q211.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q2660080.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q80021.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q5244326.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q449618.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q6112631.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q394756.
• 1993_11_11-seq125 mentions Q182488.