Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq123> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1993_11_11-seq123 type Speech.
- 1993_11_11-seq123 number "123".
- 1993_11_11-seq123 date "1993-11-11".
- 1993_11_11-seq123 isPartOf 1993_11_11.
- 1993_11_11-seq123 spokenAs 77.
- 1993_11_11-seq123 spokenText "Es tikai gribētu atbildēt uz dažiem izteikumiem, ko mēs esam dzirdējuši. Varbūt daži deputāti vai cilvēki Latvijā negrib saprast, ka cilvēku tiesības nav tikai nācijām, bet ir katram cilvēkam. Mūsu grūtais uzdevums ir to salīdzināt un sabalansēt šajā grūtajā laikā, jo starptautiskās tiesības ir katram cilvēkam, ja jūs izlasīsiet starptautiskās konvencijas. Pat tur, apspiestajās kolonijās. Uzskatu, ka priekšlikumi šajā autoru iesniegumā, kā jau es agrāk teicu, ir pretrunā ar mūsu Latvijas Republikas konstitucionālo likumu “Cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi”, kas tika pieņemts 1991. gada 10. decembrī. Tur 2. nodaļa ir “Pilsonība, pilsoņu tiesības un pienākumi”. Tajā ir kādi 6 vai 7 panti, bet vairākums - no 12. līdz 44. pantam - ir nodaļā “Personas tiesības un pienākumi”. Un tā sākas ar 12. pantu: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likumu priekšā neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa. ” Vai šie pastāvīgie iedzīvotāji nav cilvēki? Jautājums radās par terminu - “pastāvīgie iedzīvotāji”, par to, ka tas nav juridiski noteikts termins. Jā, tas ir termins, ko Augstākā padome lietoja savu sesiju laikā. Taču man liekas, mums pašlaik nav jāpaceļ šie grozījumi. Mums vispirms ir jāpieņem Pilsonības likums un likumi, kuri noskaidro šo nepilsoņu - ārvalstnieku vai bezpavalstnieku - statusu, un tad mēs varēsim izskatīt visus likumus un redzēt, kur šī terminoloģija vai termins “pastāvīgais iedzīvotājs” parādās, lai izdarītu tādu kā revīziju. Arī naturalizācijas likumā būs paredzēti valsts valodas eksāmeni, jo es neticu, ka šī Saeima pieņems naturalizācijas vai Pilsonības likumu, neparedzot valsts valodas zināšanas. Ielikt to šajā likumā, manuprāt, ir nevietā. Arī es gribu atgādināt, ka spēkā esošais likums par sabiedriskajām organizācijām neierobežo nacionālo kultūras biedrību dibināšanu tikai pilsoņiem. Politiskā partija ir vienīgā organizācija, kuru var dibināt tikai pilsoņi. Vispār šis jautājums par tautības ierakstu pasē ir pavisam atsevišķs jautājums. Vai mums vajadzētu turpināt to sistēmu? Ja mēs turpinām šo sistēmu, tad, kā man liekas un kā es to saprotu, tas ir turpinājums PSRS pasu tradīcijai, ka ir pilsonība un tad pasē parādās tautība. Un mums būtu labāk šo jautājumu izskatīt atsevišķi sīkāk. Pamatā šis likums ir vērsts pret diskrimināciju. Es gribu jums atgādināt, tāpēc lasīšu likuma 1. pantu. Šis likums tika pieņemts Augstākajā padomē pirms konstitucionālā likuma par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Tātad šis bija Augstākās padomes mēģinājums garantēt to, ka republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionālās piederības ir garantētas vienlīdzīgas starptautiskajām normām atbilstošas cilvēktiesības. Mēs runājam par kultūras autonomiju, nevis par visu plašo dzīvi. Un tas nozīmē, ka arī latviešiem ir tiesības zināmās vietās kā minoritātei nebūt diskriminētiem, pamatojoties uz savu nacionālo piederību. Es gribēju tikai atbildēt uz dažiem šiem punktiem un tad aicināt uz balsošanu.".
- 1993_11_11-seq123 language "lv".
- 1993_11_11-seq123 speaker Inese_Birzniece-1951.
- 1993_11_11-seq123 mentions Q822919.
- 1993_11_11-seq123 mentions Q211.
- 1993_11_11-seq123 mentions Q15180.