Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq119> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1993_11_11-seq119 type Speech.
- 1993_11_11-seq119 number "119".
- 1993_11_11-seq119 date "1993-11-11".
- 1993_11_11-seq119 isPartOf 1993_11_11.
- 1993_11_11-seq119 spokenAs 78.
- 1993_11_11-seq119 spokenText "Godātā Saeima, dāmas un kungi! Es nebiju paredzējis runāt, bet izraisījās ļoti interesantas valodas. Man ir emociju pilna sirds, taču es mēģināju runāt mierīgi, bez sevišķām emocijām. Un reizē gribētu arī atgādināt, ka šodien ir 11. novembris, tāpēc vēlētos noskaitīt Lāčplēša himnas vārdus: “Še kopā mēs, biedri, kam lemts nebij mirt, Kas savu laivu var tālāk irt... ” Es domāju, ka šie vārdi ir tie, kuri mūs varētu vienot, taču izskanēja, jāsaka, tiešām tāda... Man nemaz nav vārdu... Ja nebūtu runājis Pavlovska kungs un nebūtu runājis Indulis Bērziņš, es nemaz nekāptu šajā tribīnē, taču apvainojumi frakcijai “Tēvzemei un brīvībai” un atsevišķiem cilvēkiem man to liek darīt. Esmu šinī pasaulē dzīvojis pietiekami ilgi, varbūt esmu viens no vecākajiem jūsu pulkā. Esmu dzīvojis internacionālā pilsētā - Rēzeknē - kopā, kā toreiz sauca, ar žīdiem, poļiem, krieviem. Pilsētā visām minoritātēm bija pamatskolas, bija vidusskolas, mēs sadziedājāmies, mēs spēlējām, sistemātiski un regulāri rīkojām turnīrus un nemaz nekāvāmies, taču bija lietu kārtība, bija tiesiska valsts, un neviens toreiz nedomāja apspiest latviešus, bet tagad šis likums, par ko mēs šodien strīdamies, kaut kāda veidā vēršas pret latviešiem, un tiek izteikti rupji apvainojumi, it sevišķi no Induļa Bērziņa puses tas bija. Tas bija spļāviens sejā “Tēvzemei un brīvībai”. To es mūžam atcerēšos. Mums kaut kur ir jābūt kopsaucējam. Neviens nerunā par to, ka Latgalē latviešiem nav savas skolas, neviens nerunā par to, ka Latvijā ir 350 krievu skolas, kuras ir jāuztur latviešu valstij. Un šīs krievu skolas nav radušās normālā ceļā. Kā jau iepriekšējais runātājs paziņoja, tās ir radušās okupācijas rezultātā, nelikumīgo iebraucēju rezultātā. Un nu pēkšņi mēs paceļam minoritāti... Būtībā šis konflikts ir tikai latviešu un iebraucēju konflikts. Ir divas minoritātes, par kurām strīdas: viena ir latviešu minoritāte, kura ir minoritāte savā zemē, un otra ir krievu minoritāte, kura ir lielākā minoritāte iekarotā, svešā zemē. Šeit saskaras divas morāles - iekarotāju morāle un iekaroto morāle. Un kurai nu morālei ir jādod tiesības? Cilvēktiesības tiek stieptas kā gumija, un tās mēgina piemērot iekarotāju morālei, apspiežot iekaroto morāli. Es drusciņ apbrīnoju Marjašas kundzes uzstāšanos par ebreju jautājumu. Ebreju minoritāte mums tiešām ir bijusi tradicionāla, un es domāju, ka tai nav bijis iemesla sūdzēties. Tai ir bijušas savas skolas, tagad viņi ir atguvuši savus namus, viņiem šeit ir sava skola, bet pārējām minoritātēm tā tas nav bijis. Tikai tagad sākas igauņiem un acīmredzot arī poļiem... Taču latviešiem vēl joprojām ir kompleksās, jauktās, skolas, Latgalē joprojām nevar tikt pie valodas apgūšanas, tātad ir jārunā par latviešu minoritāti savā zemē. Un tas ir galvenais punkts. Tāpēc es negribu, lai tiktu novērsta uzmanība no latviešu “minoritātes” jautājuma, bet tiktu pievērsta uzmanība tām vai tai tautai, kura ir nelikumīgi ienākusi mūsu zemē un kura grib paturēt varu, apspiest mūsu valodu, apspiest mūsu kultūru. Tāpēc es aicinu deputātus ar skaidrām galvām un karstu sirdi... Bez emocijām jau to nevar apspriest, turklāt tās ir visdziļākās emocijas. Un ja mēs tās zaudējam? Neviena tauta nedrīkst zaudēt savas emocijas, lai tā varētu pastāvēt. Ja mēs tās zaudēsim, ar mums būs cauri.".
- 1993_11_11-seq119 language "lv".
- 1993_11_11-seq119 speaker Aleksandrs_Petersons-1926.
- 1993_11_11-seq119 mentions Q822919.
- 1993_11_11-seq119 mentions Q211.
- 1993_11_11-seq119 mentions Q52371.
- 1993_11_11-seq119 mentions Q1773319.
- 1993_11_11-seq119 mentions Q1661904.