Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq105> ?p ?o. }

• 1993_11_11-seq105 type Speech.
• 1993_11_11-seq105 number "105".
• 1993_11_11-seq105 date "1993-11-11".
• 1993_11_11-seq105 isPartOf 1993_11_11.
• 1993_11_11-seq105 spokenAs 129.
• 1993_11_11-seq105 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Jo es ilgāk klausos dažādus šāda tipa likumprojektus un programmas, kas mums tiek iesniegtas, kā arī kustību dokumentus, jo vairāk man kļūst skaidrs, ka cilvēkiem jūk, teiksim, tādi jēdzieni kā klani, ciltis, tautas. Neviens nekur nerunā par nāciju. Un tāpēc es gribētu pateikt vienu lietu, ko teica kādreizējais Anglijas ārlietu ministrs: ar ko atšķiras Austrumeiropa no Rietumeiropas? Ar to, ka Austrumeiropā nav tautu, nav nāciju, bet pārsvarā ir tikai ciltis. Visskaidrāk tas ir redzams Dienvidslāvijā un Kaukāzā. Tātad tauta karo pret tautu, cilts karo pret cilti, klans - pret klanu, ģimene - pret ģimeni, un rezultātā Gruzija ir klasiski pierādījusi, ka tā nav spējīga izveidot nāciju un būt neatkarīga valsts. Kāpēc es to visu saku? Tāpēc, ka, pirmkārt, būtu ļoti tuvredzīgi ierakstīt kaut ko tādu, ka latvietis tikai tad var būt latvietis, ja viņa tēvs vai māte ir bijuši latvieši, ja viņš šajā brīdī nezina latviešu valodu. Izraēla savāca ebrejus no 120 valstīm (man bija iespēja runāt ar premjerministra padomnieku). Un vispirms ir griba. Šie cilvēki no 120 valstīm tiek apzināti, un pēc tam viņiem tiek iemācīts ivrits jeb nacionālā valsts valoda. Šajā gadījumā, ja latvieši dzīvo kaut kur Krievijā vai kādā citā valstī un viņiem tēvs un māte var būt latvieši, bet viņi tiešām nezina šo valodu, mēs nevaram atteikties no viņiem, un teikt, ka viņi būs latvieši tikai pēc tam, kad, lūk, varēs nolikt šo valodas eksāmenu. Ja valsts grib veidot nāciju, tad tai ir jāsavāc šie cilvēki tāpat kā to dara, piemēram, vācieši. Bija simtiem tūkstošu vai pat vairāki miljoni vāciešu gan Krievijā, gan citās valstīs, kuri nezināja vācu valodu, taču viņi tiek savākti, un šādā veidā šī nācija tiek veidota. Tas pats attiecas arī uz pasi. Ja mēs pasēs turpināsim šo tradīciju un rakstīsim, teiksim: līvs, čigāns, latvietis utt., tad turpināsies šī pati politika. Desmitiem dažādu vaimanātāju un raudātāju delegāciju no Latvijas braukās apkārt pa pasauli, dīkdamas un brēkdamas pēc 20 vai 30 veidu bērnudārziem, skolām, visādām akadēmijām un universitātēm. Un šeit būs viss kas cits, tikai nebūs ne nācijas, ne nacionālas valsts. Mēs acīmredzot neko neesam mācījušies no Zviedrijas pieredzes. Arī Zviedrijā dzīvo vairāk kā 100 tautas, bet viņiem visiem pasē ir rakstīts: zviedri. Un vajadzētu vienreiz skaidri un gaiši atcerēties, ko mēs gribam: vai mēs šeit gribam izveidot nāciju, vai mēs nepārtraukti veidosim šīs tautas un rakstīsim to pasēs. Tautība ir identitāte. Jūs to varat rakstīt savos tautas skaitīšanas dokumentos un iedzīvotāju reģistros, turiet savās pūralādēs to visu, bet pasē tur, kur angliski raksta “nationality” un kur visur jau sen ar to apzīmē pavalstniecību, tur mūsu priekšlikums būtu ierakstīt skaidri un gaiši - latvieši. Jūsu personīgā identitāte - jā, tā var būt līvs, var būt čigāns, var būt lietuvietis, mums pašreiz Latvijā ir 24 000 cilvēku, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda. Tā ka šeit ir jau drusciņ svarīgāka lieta, nevis, teiksim, ka šādi labojumi ir novecojuši Augstākās padomes dokumenti kopumā. Protams, es negribu teikt, ka neiebilstu pret šiem labojumiem. Labojumi kā tādi ir pieņemami, atskaitot varbūt attiecībā uz šo ierakstu pasē un to, ka latvietis ir latvietis tikai tad, ja viņš ir nolicis kaut kādu eksāmenu. Tur jau var ierakstīt arī ko citu, taču es vēlreiz gribētu uzsvērt: kamēr mums nav likuma par PSRS pilsoņu statusu, par ārvalstnieku statusu vai par pierakstīto personu statusu, es nezinu, vai to vajag darīt. Mums šeit figurē kādi četri nosaukumi, un mēs jau pagājušajā gadā pieņēmām likumu, ka šo statusu noteiks īpašs likums. Tātad es atkārtoju: kamēr nav pieņemts likums par šo pierakstīto cilvēku statusu, nav jēgas atkal fabricēt visādus jaunus papīrīšus. Šis likums pats par sevi ir novecojis. Tas ir sacerēts Augstākās padomes laikā. Tas nav likums par nācijas veidošanu, tas nav likums par nāciju, bet tāds ir vajadzīgs. Tāpat mums nav likuma par valsts valdou. Mums joprojām ir vecais padomju Valodu likums. Šeit tiek lāpīts kaut kāds likums par etnisko grupu brīvu attīstību. Kā var izlemt šos jautājumus, ja mēs joprojām nezinām, kas tad ir šie iedzīvotāji. Un, ja es pilnībā piekrītu 3. pantam, tad tomēr brīnos, ka likumprojekta iesniedzēji nav pamanījuši, ka tādā gadījumā būtu jāraksta “valsts iedzīvotāji”, nevis “republikas pastāvīgie iedzīvotāji”. Tā ir tipiska padomju terminoloģija, kas šajā situācijā tiek saglabāta. Tas vispirms ir kārtīgi jāpārdomā. Savu runu es gribētu pabeigt ar aicinājumu varbūt trim četrām frakcijām vēlreiz vienoties, ja to nav iespējams izdarīt visām frakcijām, un pieņemt šo likumu par ārvalstniekiem vai par PSRS pilsoņu statusu, lai vienreiz būtu zināms, kas tad šeit ir šis cilvēks: lai viņam ir tiesības šeit uzturēties vai viņam nav tiesību šeit uzturēties, un tikai tad mēs varam virzīties tālāk un domāt nākamajā pakāpē, ko mēs ar viņiem darām: vai viņiem ir tiesības iegūt pilsonību un vai viņiem ir tiesības etniski brīvi attīstīties tieši šajā teritorijā - Latvijas Republikā. Citādi iznāks pretruna, jo varbūt saskaņā ar nākamo likumu, kuru pieņems Saeima, lielai daļai šo cilvēku, kuri šeit, piemēram, grib etniski pašizteikties un nodarboties ar kultūras autonomiju, būs jāpērk biļetes un jābrauc projām. Tāpēc ir vajadzīga kaut kāda kārtība.".
• 1993_11_11-seq105 language "lv".
• 1993_11_11-seq105 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q822919.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q211.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q159.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q8436.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q15180.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q34.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q230.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q36704.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q801.
• 1993_11_11-seq105 mentions Q5477.