Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_11-seq101> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1993_11_11-seq101 type Speech.
- 1993_11_11-seq101 number "101".
- 1993_11_11-seq101 date "1993-11-11".
- 1993_11_11-seq101 isPartOf 1993_11_11.
- 1993_11_11-seq101 spokenAs 77.
- 1993_11_11-seq101 spokenText "Cienījamie kolēģi! Runāt šeit, tribīnē, par šo jautājumu mani pamudināja ne vien tas, ka es piederu pie vienas no Latvijas tradicionālajām minoritātēm, bet arī rūpes par Latvijas valsts prestižu, jo šā likumprojekta autori gribot vai negribot ir saistījuši vispārējās cilvēktiesības vienīgi ar pilsoņu tiesībām, un gribot vai negribot viņi apstiprina tēzi, kurā Latvija tiek apvainota par cilvēktiesību diskrimināciju. Mēs vienmēr atbildam uz šādiem apvainojumiem ar apgalvojumu, ka pilsoņu tiesības nav viens un tas pats kas cilvēktiesības. Taču šinī likumprojektā taisni tiek piedāvāts padarīt to par vienu un to pašu, respektīvi, tiek pasludināts, ka tad, ja šeit Latvijā, atrodas cilvēki, kuri pieder pie tādas vai citādas minoritātes un kuri nav pilsoņi, viņiem nav šo vispāratzīto cilvēktiesību attiecībā uz piederību pie zināmas nacionālas un etniskas grupas saistībā ar to tiesībām. Mani ļoti izbrīnīja no šīs tribīnes dzirdētais arguments, kas izskanēja no cienījamā kolēģa Jurkāna, kurš pārstāv frakciju “Saskaņa Latvijai”, lai gan tās pirmsvēlēšanu programmā bija pasludinātas tēzes par nacionālo minoritāšu tiesību aizstāvību šeit, Latvijā, sakarā ar ko daudzi no Latvijas pilsoņiem, kuri pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir atdevuši savas balsis par frakciju “Saskaņa Latvijai”. Un nu pēkšņi nesaprotamu iemeslu dēļ frakcija “Saskaņa Latvijai” piedāvā atteikties no principa par vienlīdzīgām tiesībām uz darbu, darba samaksu, profesijas izvēli un amatu ieņemšanu atbilstoši spējām un kvalifikācijai neatkarīgi no nacionālās piederības. Rodas jautājums, vai mēs šodien sava ekonomiskā stāvokļa dēļ vispār varam mūsu pilsoņiem un nepilsoņiem apmierināt viņu vajadzības, taču tas jau ir cits jautājums, bet šeit tiek runāts pavisam par ko citu. Piederībai pie vienas vai pie otras nācijas darba tiesību aizstāvēšanā nevar būt prioritātes. Tāpat mani izbrīnīja šīs pašas frakcijas pārstāvja nostādne, ka, lūk, nacionālā minoritāte nedrīkst dibināt savu biedrību, ka tādas ir jādibina tikai pilsoņiem, ka nacionālā minoritāte vispār nedrīkst dibināt nacionālo biedrību. Bet kas tad minoritātei to dibinās? Šā likuma kontekstā ir runa par to, ka minoritātēm ir tiesības dibināt, un te nav runas par pilsoņiem vai par nepilsoņiem. Ja šis likums attiektos tikai uz nepilsoņiem, tad jums varbūt būtu taisnība, taču šis likums nerunā ne par pilsoņiem, ne arī par nepilsoņiem. Šis likums runā par cilvēkiem, kas pieder pie vienas vai otras nacionālās minoritātes. Cienījamie kolēģi, es varētu tā analizēt katru no ierosinātajiem grozījumiem. Mums vispār pēdējā laikā ienāk ļoti daudz priekšlikumu par grozījumiem agrāk pieņemtajos Latvijas Augstākās padomes likumos, un es tos saprotu, ja tādus pieprasa nepieciešamība, ja tādus pieprasa dzīve. Bet kāda šodien ir prasība pēc izmaiņām šajā vienā no mūsu progresīvākajiem likumiem? Vai no tā, ka Grīnblata kungs apšauba terminu par pastāvīgi pierakstītiem un pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem, vai no tā, ka mēs viņus sauksim par bezvalstniekiem, ārvalstniekiem, kolonistiem, vai no tā mainās tas, ka viņi pieder pie minoritātes? Vai ar to tiks paātrināta Latvijas dekolonizācija un vienas vai otras grupas repatriācija? Taču nē! Katram ir skaidrs, ka šis likumprojekts ir vienīgi kaut kāds mēginājums vadīties pēc politiskās konjunktūras un radīt kārtējo lozungu. Turklāt netiek domāts par to, ka rezultāts būs taisni pretējs Latvijas interesēm, jo Latvija tradicionāli ir bijusi valsts, kurā ļoti labi sadzīvojušas dažādas minoritātes, un to kultūras tiesības, tiesības uz kultūras autonomiju bija raksturīgas Latvijai kopš tās dibināšanas. 75 gadu laikā, ja izslēdz ārā Latvijas laiku, šīs kultūras autonomijas tiesības tiešām tika ignorētas un apspiestas. Uz kurieni tad mūs aicina šā likumprojekta autori? Cienītie kolēģi, kad mēs tikāmies ar Vācijas prezidentu Veiczekera kungu, viņš pateica vienu ļoti īpatnēju un interesantu frāzi. Viņš teica: “Es negribu nevienu pamācīt, bet gribu minēt piemēru - Vācijas nelaimīgo likteni pēc tam, kad Vācijā cilvēki tika dalīti pa kategorijām un šķiroti pa šķirām. ” Es domāju, ka sapratīsim vienu: šis likums, ar kuru Latvija ir pazīstama starptautiskajās organizācijās un ar kuru mēs varam un varējām lepoties visus šos neatkarības atgūšanas gadus, pierāda to, ka mēs tiešām ejam pareizu ceļu, tāpēc kaut ko mainīt un sašaurināt tiesības uz kultūras autonomiju, kas deklarētas un garantētas šajā likumā, būtu aplami un nepareizi. Ja ir vajadzīgas kaut kādas izmaiņas kārtībā, kādā tiek ierakstīta tautība pasēs, tad - lūdzu! Tad ir jānāk klajā ar speciālu likumu šajā sakarā, taču nemainot šā visai progresīvā likuma kontekstu.".
- 1993_11_11-seq101 language "lv".
- 1993_11_11-seq101 speaker Ruta_Marjasa-1927.
- 1993_11_11-seq101 mentions Q211.
- 1993_11_11-seq101 mentions Q2167704.
- 1993_11_11-seq101 mentions Q183.
- 1993_11_11-seq101 mentions Q43048.