Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq213> ?p ?o. }

• 1993_11_04-seq213 type Speech.
• 1993_11_04-seq213 number "213".
• 1993_11_04-seq213 date "1993-11-04".
• 1993_11_04-seq213 isPartOf 1993_11_04.
• 1993_11_04-seq213 spokenAs 8.
• 1993_11_04-seq213 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Ja pieņemtu Latvijas Nacionālās neatkarības kustības iesniegtā likumprojekta 11. pantu, es noteikti varētu būt šajos amatos, jo es nekad neesmu bijis 5. pantā norādītajos amatos. Vienīgi varbūt tad, ja pieņemtu Čepāņa kunga priekšlikumu un arī rezerves oficierus iekļautu šajos sarakstos, es nekandidētu uz šiem amatiem, jo es, beidzot universitāti, arī dabūju leitnanta pakāpi un pēc tam neklātienē - arī kapteiņa pakāpi... Bet tagad par lietas būtību. Es negribētu, ka šādu likumu apspriešanā mūs vadītu emocijas. Ar emocijām nekad neko nevar panākt - kur nu vēl tad, kad likums skar vai varētu skart, nu, es nezinu, 4/5 vai 5/6, vai 8/9 visu Latvijas iedzīvotāju. Pieņemot tādu likumu, mums jāvadās no starptautisko tiesību normām, no starptautisko tiesību prakses un no Latvijas juridiskās prakses, jāvadās no reālās dzīves un, galvenais, jāraugās, kā mēs, pieņēmuši tādu likumu, varētu to reāli dzīvē īstenot. Es šoreiz negribu katru likumprojektu analizēt, gribu šoreiz kā jurists izteikt tikai savu personīgo viedokli. Likumprojekts ir pilns pretrunu. Pilns! Pretrunas ir katrā pantā! Un beigās, kad mēs visu apkopojam, mums iznāk juridisks nonsenss. Jūs apskatieties! Mēs runājam par pašu nosaukumu - par okupācijas režīmu. Kas mums ir noteicis šo definējumu? Skatāmies 5. pantu (es šoreiz runāju par LNNK frakcijas iesniegto variantu) - tātad tas būs tas amats, ko mēs definējām saistībā ar okupācijas režīmu. Te jau Čepāņa kungs minēja - kur tad paliek prokuratūra, tiešā iestāde, kas pildīja partijas gribu? Kur tad paliek iekšlietu iestādes? Kur tad paliek Tautas kontroles komiteja, kura bija tieši iecelta no partijas organizācijas vai no partijas komiteju birojiem un pildīja partijas gribu? Tālāk. Es pilnīgi piekrītu Gorbunova kungam: kāpēc likumprojekta autori 9. pantā runā par kādiem 20 gadiem? Vai tad ir kaut kāds noilgums? Vai mēs esam noteikuši kaut kādu noilgumu attiecībā uz šādām personām? Tālāk - 11. pants. Visu līmeņu deputāti, valdības locekļi... Vai mēs nenonākam pretrunā ar šodienas Satversmi? Vai tiesu piesēdētāju pirmā kategorija būs lielākas personas nekā valsts ierēdņi, kuri ieskaitāmi otrajā kategorijā? Tālāk - 14. pants, kurā mēs runājam, ka uz mūžu jāaizliedz ieņemt pirmās kategorijas amatus bez īpaša tiesas lēmuma. Vai tad mēs šodien esam ar Saeimas likumu mainījuši individuālās atbildības principu, kurš vienmēr dominē normālā, demokrātiskā valstī? Es šodien neesmu redzējis tādu dokumentu. Ja palasa 1. pantu, kurā ir runa par kaitējumu nodarīšanu okupācijas režīma laikā, nevar saprast 6. pantu, kur teikts, ka ar tiesas spriedumu amata ieņemšanas aizliegumu var piemērot arī citām personām, kuras nodarījušas kaitējumu. Likumprojekta galvenā diagramma ir okupācijas režīma laiks. Tagad mums ir minētas arī citas personas. Kas tās šodien konstatēs? Vai tad tagad - neatkarības triju gadu laikā - no atsevišķu amatpersonu puses nav nodarītas noziedzīgas darbības, par kurām mēs te tik daudz runājam? Pat - atsevišķu politisku lēmumu pieņemšana? Es nevaru saprast... Runāt par emocijām, kā Straumes kungs saka, par Neatkarības deklarāciju... Sakiet, lūdzu, vai kāds ir apstrīdējis Neatkarības deklarāciju, ka tā esot it kā tikai tāds... nu, papīrītis? Man tas nav saprotams. Lai vispār varētu būt runa par kaut kādu šā jautājuma izskatīšanu - es vēlreiz uzsveru - no juridiskā viedokļa, mums vienreiz (par to mēs jau arī runājām, es īsti neatceros, pirms diviem mēnešiem) būtu jārunā par to, vai izveidot tādu institūciju, kura tiešām noteiks vai pieņems lēmumu, ka tādas un tādas organizācijas ir noziedzīgas un ka to biedri kolektīvi ir izdarījuši kādu pārkāpumu vai noziegumu... Tad mēs varētu runāt par kaut ko konkrētu. Te Grīnblata kungs pieminēja starptautisko tiesību praksi, - bet tā ļoti klusi. Neatceros, ka starptautisko tiesību praksē būtu tik ļoti konkretizēti šādi jautājumi. Atcerieties Nirnbergas procesu! Vai tad abvērs kā tāds neizdarīja noziegumus pret cilvēki? Jā, abvēra augstākstāvošie virsnieki izpildīja pavēli... Jā, bet toreiz tikai gestapo atzina kā tādu. Mēs nevaram runāt šodien par tādām lietām, kamēr neesam pateikuši, kas ir kas. Un es vēlreiz domāju par pašu galveno: ja mēs arī pieņemtu tādu likumu, vai tas reāli darbosies? Un kādā mērā tas skars mūsu cilvēkus? Jā, te runā arī par piedošanu. Diez vai es šodien varu prasīt: ja es piedodu, vai es arī neesmu daļēji kaut kādā ziņā vainīgs? Vai arī es neesmu vainīgs, šodien nākot te Saeimā un dodot piedošanu kādam citam, kuru es uzskatu par vainīgu? Kāds ir tas sirdsapziņas kritērijs šodien? Kurš to var pateikt? Un, ja mēs izanalizējam visos šos likumprojektus, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas iesniegtos projektus, mēs redzam, ka projektu autori paši nonāk pretrunā. Paši nonāk pretrunā! Ja nu mēs fundamentāli kaut ko darām, tad varbūt vienīgais variants būtu - ieskicēt šādus jautājumus Civildienesta likumā, bet - es pasvītroju! - tikai uz individuālās atbildības principa pamata, caur tiesu. Tas ir vienīgais. Ja mēs to nedarīsim, mēs nonāksim pie tāda paša totalitārisma, pret kuru mēs cīnījāmies un kura sekas mēs tagad cenšamies likvidēt. Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_04-seq213 language "lv".
• 1993_11_04-seq213 speaker Ernests_Jurkans-1954.
• 1993_11_04-seq213 mentions Q822919.
• 1993_11_04-seq213 mentions Q211.
• 1993_11_04-seq213 mentions Q1092499.
• 1993_11_04-seq213 mentions Q2090.