Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq206> ?p ?o. }

• 1993_11_04-seq206 type Speech.
• 1993_11_04-seq206 number "206".
• 1993_11_04-seq206 date "1993-11-04".
• 1993_11_04-seq206 isPartOf 1993_11_04.
• 1993_11_04-seq206 spokenAs 77.
• 1993_11_04-seq206 spokenText "Godātie deputāti! Arī es gribētu sākt savu uzrunu ar to, ka nenācu šajā tribīnē, lai aģitētu, ar domu, ka šī aģitācija kaut kādā veidā palīdzēs man saglabāt savu amatu. Es jums varu atklāti teikt, ka esmu laimīgs cilvēks, jo manā dabā nekad nav bijis cīnīties par amatiem un vēl jo vairāk - drebēt par amatu jeb, pareizāk sakot, par krēslu. Protams, kā man, tā visiem citiem, es domāju, ir cilvēcīga attieksme pret godu, un es varbūt, atšķirībā no Čepāņa kunga, pieņemu Olafa Brūvera līdzjūtību, jo man liekas, ka izteikt līdzjūtību un pieņemt līdzjūtību ir ļoti cilvēcīgi. Es domāju, ka visus, kas ir bijuši komunistiskajā partijā, acīmredzot vienmēr pavadīs tieša vai netieša vainas apziņa, it sevišķi, es domāju, par tām deportācijām, ko kompartija ir veikusi gan 1941., gan 1949. gadā. Ir tiešām ļoti žēl, un es neko nevaru atbildēt tiem, kuri stāv ar plakātiem rokās un prasa, kad tiks sodīti deportāciju organizētāji un izpildītāji. Varbūt man ir viegli runāt par to, jo laimīgas sagadīšanās dēļ vai kā citādi no manas ģimenes neviens nav nedz piedalījies deportācijā, nedz organizējis, nedz atbalstījis, nedz kā citādi sekmējis šīs deportācijas, nedz arī paši esam cietuši. Es vēl vairāk varu teikt, ja jau esmu pieskāries deportēto tēmai: kā es esmu izpratis šo situāciju, tā es esmu šos cilvēkus atbalstījis, un tā nebūt šeit nav kāda aģitācija vai taisnošanās, bet, kā es pratu, tā es palīdzēju šiem cilvēkiem. Jūs varbūt smaidīsit un kādu citādu attieksmi izteiksit... Jā, pat tādā veidā, ka vajadzēja arī atbalstīt iestāšanos partijā, jo daudzām kategorijām toreiz iestāties partijā bija liegta iespēja, un arī to es toreiz darīju, jo uzskatīju: ja cilvēks ir vērtīgs un var strādāt, un līdzēt tajā darbā, kur viņš ir speciālists, bet viņu neuzņem partijā tikai tāpēc, ka viņš ir kalpotājs, vai tikai tāpēc, ka viņa vecāki vai radinieki ir bijuši deportētie un citādi... Es to nekad neuzskatīju par argumentu. Taisni otrādi! Un es ļoti labi saprotu šo domu, kura nemitīgi virza uz priekšu šos iesniegtos projektus. Tas mērķis, par kuru šeit runāja Budovska kungs un arī Kušneres kundze pašā sākumā, ir tiešām cēls no visiem viedokļiem, it sevišķi no morālā viedokļa. Man liekas, mūsu galvenajai diskusijai ir jābūt nevis par mērķi, ne tikai par mērķi, bet par līdzekļiem, jo vēsture taču nezin cik reižu ir mācījusi, ka ir izvirzīti ļoti labi mērķi, bet līdzekļi, ar kādiem šos mērķus centās sasniegt, vienmēr noveduši pie tā, ka mērķi ir tikuši diskreditēti. Kāpēc es šaubos, ka tieši līdzekļi, kurus izvirzījuši abu projektu autori vai abas frakcijas, man liekas apšaubāmi? Nu, kaut vai tie argumenti, kuri šeit jau izskanēja, ka ne vēsturiski, ne citādi nav nekādas atšķirības. Budovska kungs gan te teica, ka ir jābūt atšķirībām, bet jūsu projektos nekādas atšķirības starp tiem nav, kaut vai starp tiem, kuri veica deportācijas 1941. gadā, 1949. gadā un tā tālāk. Saku to nevis, lai taisnotos, bet lai mēs varbūt padomātu par tiem, kuri 1990. gadā, kad vēl Latvija nebija neatkarīga valsts, aktīvi iestājās par tās neatkarību... Ar kādiem līdzekļiem un ar kādu taktiku - tas, protams, ir vērtējams un diskutējams jautājums. Man, piemēram, iepazīstoties ar daudzām grāmatām par vēsturi (diemžēl es to agrāk nebiju izdarījis), kļuva zināmi ļoti zīmīgi, sakritīgi fakti. Piemēram, daudzi no Latvijas tā laika valstsvīriem, arī tās pirmais prezidents Čakste, aktīvi darbojās Krievijas Domē, tas ir, cara Domē, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Un, redzat, te man tālāk rodas jautājums, bet, protams, es gribu, lai mani pareizi saprot. Es nekādā gadījumā negribu likt vienlīdzības zīmi starp tiem, kuri tā vai citādi sekmēja Latvijas neatkarību, kaut vai ar savu bezdarbību, būdami augstos amatos, un tiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību un ir cietuši vai pat gājuši bojā. Tā būtu vienkārši viņu piemiņas zaimošana. Un tomēr, ja mēs runājam par kaut kādu “ūdensšķirtni”, tas ir, 1990. gada 4. maiju, tad es aicinātu frakciju “Tēvzemei un brīvībai” savā projektā ņemt vērā arī tos, kuri aktīvi noliedza 1990. gada 4. maiju, kā viņi paši teica, Latvijas Republiku. Bet tā taču faktiski vēsturiski bija vienīgais garants, lai tālāk varētu attīstīt Latvijas valstiskumu latviešu tautas interesēs! Un jūs ļoti labi zināt, kas to darīja. Manuprāt, tie Pilsoņu kongresa un Pilsoņu komiteju darboņi, kuri to darīja, apzināti vai neapzināti lēja ūdeni uz tām dzirnām, kas griezās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Es tomēr brīnos... Es saprotu, ka var būt politisko uzskatu nesaskaņa, un, piemēram, ja mēs te sākam viens otru pieminēt uzvārdos un tajā skaitā ar mani minēja, tad es varētu pateikt to, ka mani uzskati nebūt nesaskan, piemēram, ar deputāta Odiseja Kostandas uzskatiem, bet es nevaru viņu nolikt līdzās tiem, kuri toreiz, 1990. gadā, noliedza Latvijas Neatkarības deklarāciju. Es šeit nedomāju no interfrontistu, bet gan manis nosauktās organizācijas... Tikai tāpēc, ka es zināju, ko Odisejs Kostanda darīja tajā gadā barikāžu laikā un citās jums zināmās epizodēs. Un tāpēc, ja jau mēs šeit gribam tiešām, kā Budovska kungs teica, kaut ko izvērtēt, tad vajadzētu izvērtēt un paplašināt arī šo faktu - atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības neatzīšanu un uzstāšanos pret to. Manās acīs diemžēl LNNK sevi ir sakompromitējusi, un es jums to godīgi pasaku. Un sakompromitējusi ar savu nekonsekvenci. Mums politiskajā cīņā nosacīti ir savs labais spārns un ir kreisais spārns. Viss, protams, dažreiz sajūk. Ir arī centristi, kurus ļoti bieži sit no visiem spārniem un no visām pusēm, bet tāds ir politiskās dzīves mehānisms. Un jūs sakompromitējāt sevi ar nekonsekvenci un ar to, ka jūs pasludinājāt tikai šos pēdējos 20 gadus un pēc tam veikli ar dažiem formulējumiem un atsaucēm norādījāt, it kā vēl citu laiku arī varētu apskatīties, bet principā izcēlāt šos pēdējos 20 gadus. Es jums ierosinu steidzīgi svītrot šos pēdējos 20 gadus un atstāt visu padomju periodu, ja jūs gribat tiešām būt konsekventi, jo deportācijas, kā zināms, pēdējos 20 gados nav notikušas, par to runāja deputāte Kušnere. Un es jau tagad pateikšu, ka atturēšos balsot par abiem likumprojektiem, kaut vai izmantojot tos pašus argumentus, kuri jau skanēja no šo projektu aizstāvētāju mutes, proti, ka šie projekti faktiski nevēršas pret tiem, kuriem ir nauda un kuriem šī nauda dod varu. Pret tiem jau nevēršas šis projekts. Tas nevēršas arī pret tiem, kuri, kā jūs teicāt un pareizi teicāt, izlaupa Latviju, tā ka tālāk viss pārskaitījums... Jo viņi jau sen to dara, bet dara ar citām metodēm, ne jau tikai ar atrašanos kādā ierēdņa amatā, bet dara ar citādām metodēm, un diemžēl tā atkal ir mūsu vaina, ka mēs pret viņiem nevēršamies. Taču faktiski tikai ar šādu politisku žestu... Es vēlreiz saku, ka atbalstu arī tādu politisku žestu, ar kuru mēs gribam vienas sabiedrības daļā pilnīgi izpirkt savu vainu, tajā skaitā vainu par šiem pēdējiem gadiem, par kuriem mums, deputātiem, it sevišķi tiem, kuri ir darbojušies abos sasaukumos, es domāju, ne mazāk ir jāatbild. Paldies par uzmanību!".
• 1993_11_04-seq206 language "lv".
• 1993_11_04-seq206 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q211.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q159.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q8436.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q16351812.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q16348293.
• 1993_11_04-seq206 mentions Q16348230.